Jaunalūksne vald
| Jaunalūksne vald | |
|---|---|
|
| |
| läti Jaunalūksnes pagasts | |
|
| |
| Pindala: 184,66 km² | |
Elanikke: 890 (1.01.2024)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 4,8 in/km² | |
| Keskus: Kolberģis | |
 |
Jaunalūksne vald (läti keeles Jaunalūksnes pagasts) on vald Lätis Alūksne piirkonnas. Enne 2009. aasta haldusreformi kuulus vald Alūksne rajooni.
Vald piirneb sama piirkonna Alūksne linnaga ja Mārkalne, Anna, Ziemeri, Liepna, Maliena, Pededze, Mālupe ning Alsviķi vallaga.
Valla pindala on 185 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1190 inimest.[2] Valla keskus on Kolberģise küla, vallavanem on Inta Cinglere.[3]
Valla suurim jõgi on Pedetsi jõgi, vald piirneb edelast Alūksne järvega.
Ajalugu
Aastal 1920 kuulus valla aladel Beja mõisale 2714, Kolberģi mõisale 1166 ja Vizikumsi mõisale 1129 ha maad. Valla alad kuulusid Aluliina kihelkonda. Aastani 1925 kandis see ala nime Kolberģise vald, seejärel aga Beja vald. Aastal 1935 oli Beja valla pindala 139,2 km² ja seal oli 2344 elanikku.[4]
1945. aastal moodustati valda Beja ja Vētraine külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti. Aastal 1954 liideti Beja külanõukoguga likvideeritav Vētraine külanõukogu. Aastal 1958 liideti sovhoosi «Alūksne» maad Mārkalne külanõukoguga. Aastal 19671 nimetati Beja külanõukoguga ümber Jaunalūksne külanõukoguks. Selsamal aastal liideti külanõukoguga Mārkalne külanõukogu ja Alūksne linna maaterritooriumi sovhoosi Alūksne territooriumile jäävad alad. Aastal 1977 liideti osa külanõukogu maadest Alūksne linnaga.[5] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. 2009. aastast kuulub vald Alūksne piirkonda.
Kaitstavad objektid
Muinsusmälestistest on riikliku kaitse all Smiķi muinaskalmed, Siseņi ehk Garasīmi linnamägi, Nametkalnsi linnamägi ja Raudziņkalnsi muinaskalmed.[6] Kohaliku kaitse all on Kolberģi mõisa hoonetekompleks (ait, küün ja häärber), Lāzberģi mõisa häärber ning Garjuri muinaskalmed ehk Kalmemägi.[7]
Looduskaitse all on Vēverkalnsi tamm, Garā Jura mäe mänd, Visikumsi vaher, Dzena Litovska tammed, Akaviņa künnapuu, Jaunputrene hõbepaju, Palmi tamm, Sprīdīši kuusk, Alpi erikujulised kuused ja Alpi "pudelikuusk". Valda jääb ka 59 hektari suurune Beja metsa hoiuala.[8]
Asustus
Aastal 2011 elas vallas 914 lätlast, 147 venelast, 3 valgevenelast, 9 ukrainlast, 1 poolakas ja 1 leedulane.[9]
Valla külad:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv [10] |
|---|---|---|
| Adrakaši | mazciems | 8 (2007) |
| Bajs | mazciems | 11 (2007) |
| Bērzukalns | mazciems | |
| Bundzene | skrajciems | 7 (2007) |
| Garasimi | skrajciems | 25 (2007) |
| Garjuri | skrajciems | 60 (2007) |
| Igaunīši | skrajciems | |
| Jurenski | skrajciems | 10 (2007) |
| Kanaviņas | mazciems | 7 (2007) |
| Kolberģis | vidējciems | 267 (2019) |
| Lāčudārzs | skrajciems | 3 (2007) |
| Lāzberģis | skrajciems | 9 (2007) |
| Lejasšķiņķi | skrajciems | 7 (2007) |
| Mārtiņi | skrajciems | 6 (2007) |
| Matisene | vidējciems | 86 (2019) |
| Murjāņi | skrajciems | 4 (2007) |
| Ploskums | skrajciems | 7 (2007) |
| Putāni | mazciems | 10 (2007) |
| Rečiņi | mazciems | 5 (2007) |
| Saļņi | skrajciems | 12 (2007) |
| Sauliķi | skrajciems | 3 (2007) |
| Siseņi | mazciems | 19 (2007) |
| Skujas | skrajciems | 15 (2007) |
| Stocene | skrajciems | 5 (2007) |
| Struņķene | mazciems | 6 (2007) |
| Supes | skrajciems | 8 (2007) |
| Tereški | skrajciems | 21 (2007) |
| Vecputrene | mazciems | 4 (2007) |
| Vēverkalns | skrajciems | 7 (2007) |
| Visikums | mazciems | 20 (2007) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]
Viited
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Alūksnes novads, vaadatud 24.06 2017
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-4 12-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, vaadatud 08.06 2019
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS, vaadatud 24. 06 2017
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze
Välislingid
Jaunalūksne vald – pildid, videod ja helifailid Wikimedia Commonsis