Šaurmutvaržu dzimta

Šaurmutvaržu dzimta
Microhylidae (Günther, 1858)
Austrumkrasta šaurmutes krupis (Gastrophryne carolinensis)
Austrumkrasta šaurmutes krupis
(Gastrophryne carolinensis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseAbinieki (Amphibia)
ApakšklaseKailamfībijas (Lissamphibia)
VirskārtaVaržu virskārta (Batrachia)
KārtaBezastainie abinieki (Anura)
ApakškārtaJauno varžu apakškārta (Neobatrachia)
DzimtaŠaurmutvaržu dzimta (Microhylidae)
Izplatība

  Izplatības areāls
Iedalījums

13 apakšdzimtas:

  • Amerikas šaurmutes krupji (Gastrophryninae)
  • Graudainās vardes (Kalophryninae)
  • Gumijvardes (Phrynomerinae)
  • Krūmu šaurmutvardes (Asterophryinae)
  • Madagaskaras lietus meža vardes (Scaphiophryninae)
  • Madagaskaras šaurmutvardes (Cophylinae)
  • Melnās šaurmutvardes (Melanobatrachinae)
  • Neblina vardes (Adelastinae)
  • Pankūkvardes (Otophryninae)
  • Piešvardes (Chaperininae)
  • Šaurmutvardes (Microhylinae)
  • Tanzānijas banānvardes (Hoplophryninae)
  • Tomātvardes (Dyscophinae)
Šaurmutvaržu dzimta Vikikrātuvē

Šaurmutvaržu dzimta (Microhylidae) ir bezastaino abinieku (Anura) dzimta kas apvieno 599 varžu sugas un kas tiek iedalītas 61 ģintī un 13 apakšdzimtās.[1] Dažām ģintīm piederība kādai no apakšdzimtām nav zināma.[1] Šaurmutvardes ir visdaudzveidīgākā varžu dzimta ar vislielāko ģinšu skaitu.[2] Tās sastopamas Amerikā, Dienvidaustrumāzijā, Filipīnas ieskaitot, Indijas austrumos, Papua-Jaungvinejā, Austrālijas ziemeļos, Subsahāras Āfrikā un Madagaskarā. Lielākā sugu dažādība mājo Madagaskarā un Jaungvinejā.[1][3][4]

Evolūcija

Ģenētisko pētījumu rezultāti liecina, ka šaurmutvaržu dzimtas pārstāvji no kopējā priekšteča evolūcijas gaitā atdalījušies pirms apmēram 66 milj. gadiem, uzreiz pēc krīta-terciāra masveida izmiršanas.[5] Kopīgais priekštecis šaurmutvardēm un tās tuvākajiem radiniekiem (spiedzējvardēm, Madagaskaras kokvardēm, vardēm un krūmvardēm) ir dzīvojis pirms 116 milj. gadiem Gondvānā.[5]

Kopīgās īpašības

Lielākā šaurmutvaržu dzimtā ir Āzijas buļļvarde (Kaloula pulchra), tās garums var sasniegt 10 cm

Šaurmutvaržu dzimtas vardes kopumā ir neliela auguma. Tipiska šīs grupas varde ir apmēram 4 cm gara, bet daudzas sugas ir mazākas par 15 mm.[3][6] Mazākā dzimtā ir Papua-Jaungvinejā dzīvojošā Amau vardīte (Paedophryne amauensis), kuras ķermeņa garums ir 7–8 mm.[7] Tā ir arī ne tikai mazākā vardīte pasaulē, bet arī mazākais mugurkaulnieks pasaulē.[7] Lielākā dzimtā ir Āzijas buļļvarde (Kaloula pulchra), kuras ķermeņa garums vidēji ir 7,5 cm, lielākajiem īpatņiem sasniedzot 10 cm garumu.[3] Šīs dzimtas vardēm mātītes parasti ir lielākas nekā tēviņi.[3]

Šaurmutvardēm ir raksturīgi divu veidu ķermeņa proporcijas: plati ķermeņi, kas atgādina lietus lāsi, ar nelielu, smailu, vizuāli neatdalītu galvu un šauru mutīti, dažām sugām ķermenis atgādina tipiskas vardes ķermeņa proporcijas, un tām ir nedaudz lielāka mute. Visām sugām ir spēcīgas pakaļkājas, īsa purna daļa.[1]

Bioloģija

Lielākā daļa šo varžu dzīvo ierakušās zemē vai zem meža sauso lapu zemsedzes, daļa mājo kokos un dažas sugas ūdens tuvumā. Šīs dzimtas sugas aktīvas ir parasti nakts laikā, tomēr sugas, kas dzīvo augstu kalnos biežāk ir aktīvas gaišajā diennakts laikā. Vardes ar ļoti šauro muti galvenokārt barojas ar termītiem, pārējās sugas barojas, līdzīgi kā lielākā daļa varžu, ar dažādiem nelieliem bezmugurkaulniekiem. Vairošanās ieradumi, atkarībā no sugas, var būt ļoti dažādi: tām var būt ūdenī dzīvojoši tipiski kurkuļi, kurkuļi bez mutes un var būt attīstība bez kurkuļu fāzes.[1]

Sistemātika

Amazones aituvarde (Hamptophryne boliviana)
Simpsona vardīte (Paedophryne kathismaphlox)
Madagaskaras varavīksnes varde (Scaphiophryne gottlebei)
Bulindžera lielā kokvarde (Platypelis grandis)
Paiberna pankūkvarde (Otophryne pyburni)
Madagaskaras tomātvarde (Dyscophus antongilii)

Šaurmutvaržu dzimta (Microhylidae)

  • Borneo šaurmutes krupji (Gastrophrynoides)
  • Malakas vardes (Phrynella)
  • Amerikas šaurmutes krupju apakšdzimta (Gastrophryninae)
    • Aituvardes (Hypopachus)
    • Amerikas šaurmutes krupji (Gastrophryne)
    • Blējējvardes (Hamptophryne)
    • Brazīlijas druknās šaurmutvardes (Stereocyclops)
    • Brazīlijas kalnu šaurmutvardes (Myersiella)
    • Dienvidamerikas šaurmutvardes (Ctenophryne)
    • Kolibri vardes (Chiasmocleis)
    • Mutunas šaurmutvardes (Dasypops)
    • Ovālās šaurmutvardes (Elachistocleis)
    • Pasarelli vardes (Arcovomer)
    • Termītu šaurmutvardes (Dermatonotus)
  • Graudaino varžu apakšdzimta (Kalophryninae)
    • Graudainās vardes (Kalophrynus)
  • Gumijvaržu apakšdzimta (Phrynomerinae)
    • Gumijvardes (Phrynomantis)
  • Krūmu šaurmutvaržu apakšdzimta (Asterophryinae)
    • Arhipelāga vardes (Mantophryne)
    • Bezzobu vardes (Genyophryne)
    • Fakfakas vardes (Oninia)
    • Gvinejas vardes (Aphantophryne)
    • Jaungvinejas kalnu vardes (Oxydactyla)
    • Jaungvinejas kalnu zemesvardes (Pseudocallulops)
    • Jaungvinejas krūmvardes (Asterophrys)
    • Jaungvinejas mežu vardes (Metamagnusia)
    • Jaungvinejas mikrovardītes (Paedophryne)
    • Jaungvinejas rūķuvardes (Albericus)
    • Jaungvinejas snuķvardes (Xenorhina)
    • Jaungvinejas zemesvardes (Liophryne)
    • Kritalu vardes (Austrochaperina)
    • Krustavardes (Oreophryne)
    • lietus meža vardes (Cophixalus)
    • Mavata vardes (Hylophorbus)
    • Meheli vardes (Copiula)
    • Papua vardes (Barygenys)
    • Ragainās zemesvardes (Sphenophryne)
    • Toričelli kalnu vardes (Choerophryne)
    • Zemesvardes (Callulops)
  • Madagaskaras lietus meža varžu apakšdzimta (Scaphiophryninae)
    • Madagaskaras lietus meža vardes (Scaphiophryne)
    • Madagaskaras brūnās lietus meža vardes (Paradoxophyla)
  • Madagaskaras šaurmutvaržu apakšdzimta (Cophylinae)
    • Ambuhitanteli vardes (Anilany)
    • Anusi kokvardes (Madecassophryne)
    • Madagaskaras kāpelējošās vardes (Anodonthyla)
    • Madagaskaras lēnās vardes (Stumpffia)
    • Madagaskaras lielās kokvardes (Platypelis)
    • Madagaskaras racējvardes (Plethodontohyla)
    • Madagaskaras svilpojošās kokvardes (Cophyla)
    • Madagaskaras uzacuvardes (Rhombophryne)
  • Melno šaurmutvaržu apakšdzimta (Melanobatrachinae)
    • Melnās šaurmutvardes (Melanobatrachus)
  • Neblina varžu apakšdzimta (Adelastinae)
    • Neblina vardes (Adelastes)
  • Pankūkvaržu apakšdzimta (Otophryninae)
    • Diskvardes (Synapturanus)
    • Pankūkvardes (Otophryne)
  • Piešvaržu apakšdzimta (Chaperininae)
    • Piešvardes (Chaperina)
  • Šaurmutvaržu apakšdzimta (Microhylinae)
    • Āzijas šaurmutes krupji (Kaloula)
    • Balonvardes (Uperodon)
    • Borneo kokvardes (Metaphrynella)
    • Druknās šaurmutvardes (Calluella)
    • Plakansejas racējvardes (Glyphoglossus)
    • Rīsu šaurmutvardes (Micryletta)
    • Šaurmutvardes (Microhyla)
  • Tanzānijas banānvaržu apakšdzimta (Hoplophryninae)
    • Tanzānijas banānvardes (Hoplophryne)
    • Amani meža vardes (Parhoplophryne)
  • Tomātvaržu apakšdzimta (Dyscophinae)
    • Tomātvardes (Dyscophus)

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Amphibiaweb: Microhylidae
  2. ↑ Class Amphibia Gray, 1825. In: Zhang, Z.-Q. (Ed.) Animal biodiversity: An outline of higher-level classification and survey of taxonomic richness
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Narrow-Mouthed Frogs: Microhylidae
  4. ↑ «Asterophryinae Frogs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 13. martā.
  5. ↑ 5,0 5,1 van der Meijden, A., M. Vences, S. Hoegg, R. Boistel, A. Channing, and A. Meyer. 2007. Nuclear gene phylogeny of narrow-mouthed toads (family: Microhylidae) and a discussion of competing hypotheses concerning their biogeographical origins. Mol. Phylogenet. Evol. 44:1017–1030.
  6. ↑ Zweifel, Robert G. (1998). Cogger, H.G.; Zweifel, R.G., eds. Encyclopedia of Reptiles and Amphibians. San Diego: Academic Press. pp. 102–103. ISBN 0-12-178560-2.
  7. ↑ 7,0 7,1 Ecological Guild Evolution and the Discovery of the World's Smallest Vertebrate

Ārējās saites