1800. gadā absolvējis Parīzes Politehnisko institūtu, pēc tam no 1809. līdz 1832. gadam bija profesors tajā un Parīzes Universitātē. No 1832. gada — Parīzes botāniskā dārza profesors.[1]
Tiek uzskatīts par gāzu pētniecības pamatlicēju. Ir autors diviem likumiem, kas saistīti ar gāzi (pirmais Gē-Lisaka likums ir gāzu termiskās izplešanās likums). Gē-Lisaks ieguva zilskābi, ciānu.[1]
Viņš ir viens no 72 franču zinātniekiem, kura vārds iegravēts Eifeļa tornī, Parīzē.