1582._gads
- Šis raksts ir par 1582. gadu. Par citām jēdziena 1582 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: |
|
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1582 MDLXXXII |
| Ab urbe condita | 2335 |
| Armēņu kalendārs | 1031 ԹՎ ՌԼԱ |
| Asīriešu kalendārs | 6332 |
| Bahāju kalendārs | −262 — −261 |
| Bengāliešu kalendārs | 989 |
| Berberu kalendārs | 2532 |
| Budistu kalendārs | 2126 |
| Birmiešu kalendārs | 944 |
| Bizantiešu kalendārs | 7090—7091 |
| Ķīniešu kalendārs | 辛巳年 (Metāla čūska) 4278 vai 4218 — līdz — 壬午年 (Ūdens zirgs) 4279 vai 4219 |
| Koptu kalendārs | 1298—1299 |
| Etiopu kalendārs | 1574—1575 |
| Ebreju kalendārs | 5342—5343 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1638—1639 |
| - Shaka Samvat | 1504—1505 |
| - Kali Juga | 4683—4684 |
| Holocēna kalendārs | 11582 |
| Igbo kalendārs | 582—583 |
| Irānas kalendārs | 960—961 |
| Islāma kalendārs | 989—990 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 10 dienas |
| Korejas kalendārs | 3915 |
1582. gads (MDLXXXII) ir Gregora kalnedāra ieviešanas gads, kā rezultātā gadā bija tikai 355 dienas. Tas sākās kā parastais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās pirmdienā un turpinājās līdz 4. oktobrim, kas bija ceturtdiena. Nākamā diena bija 15. oktobris, piektdiena, katoliskajās zemēs: Itālijā, Polijā, Portugālē un Spānijā. Citās valstīs vēl joprojām tika izmantots Jūlija kalendārs, pāreja uz Gregora kalendāru norisinājās dažu nākamo gadu gaitā.
Notikumi
- 15. janvāris — Jamas Zapoļskas miera līgumsː Polijas-Lietuvas kopvalsts atguva Livonijas daļu, kuru pirms tam bija okupējusi Krievijas cariste.
- 10. februāris — Fransuā, Anžū hercogs, ierodas Nīderlandē, kur viņu ielūdz Viljams Klusais.
- 24. februāris — pāvests Gregors XIII ieviesa Gregora kalendāru.
- 16. aprīlis — Hernando de Lerma dibina Saltu (Argentīnas teritorija).
- 4. oktobris — Itālijas valstis, Polija-Lietuva, Portugāle un Spānija ievieš Gregora kalendāru, tāpēc pēc 4. oktobra seko 15. oktobris.
- 9. decembris — Francija ievieš Gregora kalendāru, tāpēc pēc 9. decembra seko 20. decembris.
Dzimuši
- 31. marts — Sofija Hohencolerna, Prūsijas hercogistes princese (mirusi 1610.)
- 1. maijs — Marko da Galjāno (Gagliano), Itālijas komponists (miris 1643.)
- 17. oktobris — Johans Gerhards, luterāņu baznīcas vadītājs (miris 1637.)
- 23. decembris — Severo Bonini, Itālijas komponists (miris 1663.)
Miruši
- 21. jūnijs:
- Anajama Nobukimi, Japānas militārais komandieris (dzimis 1541.)
- Oda Nobunaga (織田 信長), Japānas militārais līderis un daimjo (dzimis 1534.)
- 23. jūnijs — Šimizu Muneharu, Japānas militārais komandieris (dzimis 1537.)