1590. gads
- Šis raksts ir par 1590. gadu. Par citām jēdziena 1590 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: |
|
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1590 MDXC |
| Ab urbe condita | 2343 |
| Armēņu kalendārs | 1039 ԹՎ ՌԼԹ |
| Asīriešu kalendārs | 6340 |
| Bahāju kalendārs | −254 — −253 |
| Bengāliešu kalendārs | 997 |
| Berberu kalendārs | 2540 |
| Budistu kalendārs | 2134 |
| Birmiešu kalendārs | 952 |
| Bizantiešu kalendārs | 7098—7099 |
| Ķīniešu kalendārs | 己丑年 (Zemes vērsis) 4286 vai 4226 — līdz — 庚寅年 (Metāla tīģeris) 4287 vai 4227 |
| Koptu kalendārs | 1306—1307 |
| Etiopu kalendārs | 1582—1583 |
| Ebreju kalendārs | 5350—5351 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1646—1647 |
| - Shaka Samvat | 1512—1513 |
| - Kali Juga | 4691—4692 |
| Holocēna kalendārs | 11590 |
| Igbo kalendārs | 590—591 |
| Irānas kalendārs | 968—969 |
| Islāma kalendārs | 998—999 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 10 dienas |
| Korejas kalendārs | 3923 |
1590. gads sākās ar pirmdienu (saskaņā ar gregoriāņu kalendāru), šis gads nebija garais gads.
Notikumi
Politiskie notikumi
Eiropa
- 26. janvāris — krievu karaspēks ierodas Jamā, sākas Krievijas - Zviedrijas karš
- 25. februāris — Narvas tuvumā krievi un zviedri uz vienu gadu noslēdz pamieru.
- 14. marts — Ivrī kauja — Francijas karalis Anrī IV sakauj Majenas hercoga vadīto katoļu līgas karaspēku.
- Maijs — augusts — Anrī IV vadītais, neveiksmīgais Parīzes aplenkums. Aplenkumu nākas pārtraukt pēc tam kad pret Anrī IV stājas arī Parmas hercoga vadītais Spānijas karaspēks.
- 17. maijs — Dānijas Anna tiek kronēta par Skotijas karalieni.
- 15. septembris — pēc Siksta V pāvesta krēslā sēžas Urbāns VII, 228. pāvests.
- 5. decembris — pēc Urbāna VII pāvesta krēslā sēžas Gregorijs XIV, 229. pāvests.
Āzija
- Tojotomi Hidejoši apvieno Japānu
- Indijā tiek dibināta Haidarābādu, pašreizējā Āndhra Pradēšas štata galvaspilsēta
Āfrika
- Koptu baznīcai mainās pāvests — Joannisa XIV vietā nāk Gabriels VIII
- Aleksandrijas ortodiksajai baznīcai mainās pāvests — Silvestra vietā stājas Melēcijs I
Ziemeļamerika
- 18. augusts — Džons Vaits, Roanokes kolonijas (tagadējā ASV teritorija) pārvaldnieks atgriežas ar krājumiem no Anglijas un atklāj, ka kolonija ir pamesta.
Māksla un arhitektūra
- Vēlīnais itāļu madrigāla stils mūzikā sasniedz savu kulmināciju
Zinātne
- Nīderlandē tiek apgūta lēcu izgatavošanas prasme un tās tiek pielietotas pirmajos mikroskopos un teleskopos, kam iesākumā ir divas lēcas.
- Galileo Galilejs eksperimentālā ceļā atrod gravitācijas konstanti
Dzimuši
- 9. janvāris — Simons Vuē, franču baroka stila gleznotājs (1649)
- 18. aprīlis — Ahmeds I, Osmaņu imperators (m. 1617)
- 12. maijs — Kosimo II Mediči, Toskānas lielhercogs (m. 1621)
- 13. jūlijs — Klements X, pāvests (m. 1676)
- (nav datēts) — Viljams Brauns, angļu dzejnieks (m. 1645)
- (nav datēts) — Rodžers Ludlovs, viens no Konektikutas kolonijas dibinātājiem (m. 1664)
- (nav datēts) — Jakubs Sobieskis, poļu augstmanis (m. 1646)
- (nav datēts) — Songtams, Ajutaijas valdnieks (m. 1628)
Miruši
- 27. augusts — Siksts V, pāvests (dz. 1521)
- 20. septembris — Lodoviko Agostīni, itāļu komponists (dz. 1534)
- 27. septembris — Urbāns VII (Urbanus VII), Romas pāvests (dzimis 1521.)
- 12. oktobris — Kano Eitoku, japāņu gleznotājs (dz. 1543)
- (nav datēts) — Nikolass Bobadilla, viens no pirmajiem jezuītiem (dz. 1511)
- (nav datēts) — Bernardino de Sāguns, franču misionārs (dz. 1499)