1894._gads

Šis raksts ir par 1894. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1894. gads Latvijā.

1894. gads (MDCCCXCIV) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā.

Notikumi

• Par pasaules čempionu šahā kļuva Emanuels Laskers.

Janvāris

• 1. janvāris — Kalgari, Kanādā piešķirtas pilsētas tiesības.

Jūnijs

• 23. jūnijs — Sorbonā, Parīzē pēc barona Pjēra de Kubertēna iniciatīvas dibināta Starptautiskā Olimpiskā komiteja.

Augusts

• 1. augusts — sākās Pirmais Ķīnas-Japānas karš.

Oktobris

• 29. oktobris — par Vācijas kancleru tika iecelts Hlodvigs cu Hohenloe.

Novembris

• 1. novembris — par Krievijas imperatoru kļuva Nikolajs II Romanovs.

Dzimuši

• 8. janvāris — Maksimiliāns Kolbe (Maksymilian Kolbe), poļu mūks, svētais (miris 1941. gadā)
• 30. janvāris — Boriss III (Борис III), Bulgārijas cars (miris 1943. gadā)
• 1. februāris — Džons Fords (John Ford), ASV kinorežisors (miris 1973. gadā)
• 10. februāris — Harolds Makmillans (Harold Macmillan), britu politiķis (miris 1986. gadā)
• 26. februāris — Vilhelms Bitrihs (Wilhelm Bittrich), vācu karavīrs (miris 1979. gadā)
• 11. marts — Oto Grotevols (Otto Grotewohl), VDR politiķis (miris 1964. gadā)
• 15. aprīlis — Ņikita Hruščovs (Никита Хрущёв), PSRS vadītājs (miris 1971. gadā)
• 23. aprīlis — Frenks Borzeigijs (Frank Borzage), ASV kinorežisors un aktieris (miris 1962. gadā)
• 26. aprīlis — Rūdolfs Hess (Rudolf Heß), vācu politiķis (miris 1987. gadā)
• 27. maijs — Dešils Hemets (Dashiell Hammett), amerikāņu rakstnieks (miris 1961. gadā)
• 23. jūnijs — Eduards VIII (Edward VIII), Apvienotās Karalistes karalis (miris 1972. gadā)
• 13. jūlijs — Īzaks Bābels (Исаа́к Ба́бель), krievu rakstnieks (miris 1940. gadā)
• 25. jūlijs — Volters Brenans (Walter Brennan), amerikāņu aktieris (miris 1974. gadā)
• 26. jūlijs:
  • Oldess Hakslijs (Aldous Huxley), britu rakstnieks (miris 1963. gadā)
  • Pjotrs Kapica (Пётр Капица), PSRS fiziķis (miris 1984. gadā)
• 2. septembris — Jozefs Rots (Joseph Roth), Austrijas rakstnieks (miris 1939. gadā)
• 10. septembris — Oleksandrs Dovženko (Олександр Довженко), ukraiņu kinorežisors un scenārists (miris 1956. gadā)
• 14. oktobris:
  • E. E. Kamingss (E. E. Cummings), amerikāņu dzejnieks (miris 1962. gadā)
  • Heinrihs Libke (Heinrich Lübke), Vācijas prezidents (miris 1972. gadā)

Miruši

• 1. janvāris — Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz), vācu fiziķis (dzimis 1857. gadā)
• 6. februāris — Teodors Bilrots (Theodor Billroth), austriešu ķirurgs (dzimis 1829. gadā)
• 14. februāris — Ežēns Šarls Katalāns (Eugène Charles Catalan), franču matemātiķis (dzimis 1814. gadā)
• 20. marts — Lajošs Košuts (Kossuth Lajos), ungāru revolucionārs (dzimis 1802. gadā)
• 25. jūnijs — Marī Fransuā Sadī Karno (Marie François Sadi Carnot), Francijas prezidents (dzimis 1837. gadā)
• 8. septembris — Hermanis fon Helmholcs (Hermann von Helmholtz), vācu fiziķis un fiziologs (dzimis 1821. gadā)
• 1. novembris — Aleksandrs III (Александр III), Krievijas imperators (dzimis 1845. gadā)
• 3. decembris — Roberts Luiss Stīvensons (Robert Louis Stevenson), skotu rakstnieks (dzimis 1850. gadā)
• 7. decembris — Ferdinands de Lesepss (Ferdinand de Lesseps), franču uzņēmējs (dzimis 1805. gadā)