1925. gads Latvijā
Pasaulē: | 1922 1923 1924 - 1925 - 1926 1927 1928 |
Latvijā: | 1922 1923 1924 - 1925 - 1926 1927 1928 |
Laikapstākļi: | 1922 1923 1924 - 1925 - 1926 1927 1928 |
Sportā: | 1922 1923 1924 - 1925 - 1926 1927 1928 |
Kino: | 1922 1923 1924 - 1925 - 1926 1927 1928 |

Šajā lapā ir apkopoti 1925. gada notikumi Latvijā.
Notikumi
Janvāris
- 17. janvāris — Zigfrīds Anna Meierovics Latvijas vārdā Helsinkos Baltijas valstu konferencē parakstīja četru Baltijas valstu šķīrējtiesas līgumu.
Februāris
- 4. februāris - Rīgā tiek dibināta latviešu studentu korporācija Fraternitas Academica.
- 22.—26. februāris — Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste uzturējās oficiālā vizītē Igaunijā.[2]
Aprīlis
Jūlijs
- 7. jūlijs — ekspluatācijā tika ieviesta Latvijā pirmā pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārta.
- 21. jūlijs — tika nodibināts Valsts dzelzceļu pilsētas staciju un transporta kantoris.
Augusts
- 22. augusts — uz Tukuma—Birzules ceļa satiksmes negadījumā bojā gāja Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.[2]
Oktobris
- 3.—4. oktobris — notika 2. Saeimas vēlēšanas. Tajās piedalījās 74,89 procenti balsstiesīgo pilsoņu. Lielāka aktivitāte bija pilsētās, kur 2. Saeimu vēlēja 87,03 procenti vēlētāju, kamēr laukos — tikai 67,67 procenti vēlētāju.[3]
Novembris
- 1. novembris — sāka darboties Rīgas radiofonijas raidītājs.[4] Pirmā pārraide bija pieslēgšanās Operas teātrim, no kura translēja Dž. Pučīni operu Madama Butterfly. Sākotnēji kopējais raidlaika ilgums dienā nepārsniedz divas stundas.
- 6. novembris — Saeima uz atkārtotu termiņu par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti.[2]
Nezināms datums
- Notiek tautas skaitīšana.
- Maskavā arestē "LETA" korespondentu Visvaldi Peņģerotu.
- Pēc Dzelzceļu virsvaldes pasūtījuma a/s "Fēnikss" uzsākta jauna tipa pasažieru vagonu būve.
Dzimuši
- 15. janvāris — Ervids Grinovskis, ekonomists un sabiedriskais darbinieks (miris 2004. gadā)
- 17. janvāris — Gunārs Birkerts, latviešu izcelsmes ASV arhitekts (miris 2017. gadā)
- 1. februāris — Vladimirs Kaupužs, kultūras darbinieks (miris 2020. gadā)
- 15. aprīlis — Jurijs Rubenis, inženieris un padomju partijas darbinieks (miris 2004. gadā)
- 10. maijs — Jānis Pīnups, mežabrālis (miris 2007. gadā)
- 15. maijs — Ernests Foldāts, biologs, doktors (miris 2003. gadā)
- 27. jūlijs — Arvīds Anuzis, pedagogs, vēsturnieks un novadpētnieks (miris 2006. gadā)
- 20. septembris — Džemma Skulme, māksliniece (mirusi 2019. gadā)
- 23. septembris — Līvija Akuratere, teātra kritiķe un teātra zinātniece (mirusi 2017. gadā)
Miruši
- 25. jūlijs — Jānis Apinis, Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (dzimis 1867. gadā)
- 22. augusts — Zigfrīds Anna Meierovics, izcils Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks, pirmais Latvijas ārlietu ministrs (dzimis 1887. gadā)
Skatīt arī
Piezīmes un atsauces
Atsauces
- ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija Arhivēts 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē., historia.lv
- ↑ Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. - 1934. gads Arhivēts 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē., web.cvk.lv
- ↑ Latvijas Radio / Par Mums, latvijasradio.lv