1950. gads
- Šis raksts ir par 1950. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1950. gads Latvijā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1950 MCML |
Ab urbe condita | 2703 |
Armēņu kalendārs | 1399 ԹՎ ՌՅՂԹ |
Asīriešu kalendārs | 6700 |
Bahāju kalendārs | 106—107 |
Bengāliešu kalendārs | 1357 |
Berberu kalendārs | 2900 |
Budistu kalendārs | 2494 |
Birmiešu kalendārs | 1312 |
Bizantiešu kalendārs | 7458—7459 |
Ķīniešu kalendārs | 己丑年 (Zemes vērsis) 4646 vai 4586 — līdz — 庚寅年 (Metāla tīģeris) 4647 vai 4587 |
Koptu kalendārs | 1666—1667 |
Etiopu kalendārs | 1942—1943 |
Ebreju kalendārs | 5710—5711 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2006—2007 |
- Shaka Samvat | 1872—1873 |
- Kali Juga | 5051—5052 |
Holocēna kalendārs | 11950 |
Igbo kalendārs | 950—951 |
Irānas kalendārs | 1328—1329 |
Islāma kalendārs | 1369—1370 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4283 |
1950. gads (MCML) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Notikumi
Janvāris
- 26. janvāris — Indija pasludināta par republiku.
- 31. janvāris — ASV prezidents Harijs Trumens paziņoja par ūdeņraža bumbas izstrādi.
Februāris
- 15. februāris — PSRS un Ķīnas Tautas Republika noslēdza mutisku aizsardzības līgumu.
Marts
- 17. marts — Kalifornijas Universitātē Bērkli zinātnieki paziņoja par 98. ķīmiskā elementa radīšanu, kurš tika nosaukts par kaliforniju.
- 23. marts — izveidota Pasaules Meteoroloģijas organizācija.
Maijs
- 9. maijs — Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis izklāstīja savu redzējumu par apvienoto Eiropu, kas pasaulē varētu nodrošināt mieru.
- 13. maijs — Apvienotajā Karalistē (Silverstonas trasē) sākās pirmais Formula 1 čempionāts.
Jūnijs
- 25. jūnijs — sākās Korejas karš, Ziemeļkorejas armijai šķērsojot 38. paralēli.
- 28. jūnijs — Korejas karš: Ziemeļkorejas karaspēks ieņēma Seulu.
Jūlijs
- 1. jūlijs — izveidota Hondurasas Centrālā banka.
- 11. jūlijs — Pakistāna pievienojās Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Pasaules Bankai.
Augusts
- 28. augusts — izveidota Šrilankas Centrālā banka.
Septembris
- 15. septembris ;— Korejas karš: ASV izsēdināja desantu Inčhonā (pie Seulas).
- 26. septembris — ANO karaspēks atguva Seulu no Ziemeļkorejas.
Dzimuši
- 29. janvāris — Džodijs Šekters (Jody Scheckter), Dienvidāfrikas Republikas autobraucējs
- 10. februāris — Herberts Nikols (Herbert Nicol), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā)
- 13. februāris — Pīters Geibriels (Peter Brian Gabriel), angļu mūziķis, dziedātājs
- 22. februāris — Džūlija Voltersa (Julie Walters), angļu aktrise
- 8. marts — Mihkels Smeļanskis (Mihkel Smeljanski), igauņu aktieris un dziedātājs (miris 2020. gadā)
- 20. marts — Viljams Hērts (William Hurt), ASV aktieris (miris 2022. gadā)
- 22. marts — Gorans Bregovičs (Горан Бреговић, Goran Bregović), mūziķis no Bosnijas un Hercegovinas
- 26. marts — Mārtins Šorts (Martin Short), Kanādas komiķis
- 30. marts — Robijs Koltreins (Robbie Coltrane), skotu aktieris (miris 2022. gadā)
- 5. aprīlis — Angnēta Feltskūga (Agnetha Fältskog), zviedru mūziķe
- 12. aprīlis — Flavio Briatore (Flavio Briatore), Itālijas biznesmenis
- 13. aprīlis — Rons Pērlmans (Ronald Perlman), amerikāņu aktieris
- 6. maijs — Mihails Mjasņikovičs (Міхаіл Уладзіміравіч Мясніковіч), Baltkrievijas politiķis
- 13. maijs — Stīvijs Vonders (Stevie Wonder), ASV mūziķis
- 17. maijs — Valērija Novodvorska (Валерия Ильинична Новодворская), padomju disidente, žurnāliste, politiķe, cilvēktiesību aktīviste (mirusi 2014. gada)
- 31. maijs — Edgars Savisārs (Edgar Savisaar), Igaunijas politiķis (miris 2022. gadā)
- 1. jūnijs — Genādijs Manakovs (Геннадий Михайлович Манаков), Krievijas kosmonauts (miris 2019. gadā)
- 15. jūnijs — Mišels Lotito (Michel Lotito), franču izklaides jomas darbonis (miris 2007. gadā)
- 24. jūnijs — Jans Kulčiks (Jan Kulczyk), poļu uzņēmējs (miris 2015. gadā)
- 9. jūlijs — Viktors Janukovičs (Віктор Федорович Янукович), Ukrainas prezidents
- 18. jūlijs — Ričards Brensons (Richard Branson), angļu uzņēmējs
- 15. augusts — Princese Anna (Anne, Princess Royal), angļu augstmane
- 16. augusts — Mirko Cvetkovičs (Мирко Цветковић), Serbijas premjerministrs
- 21. septembris — Bills Marijs (Bill Murray), amerikāņu aktieris, komiķis un rakstnieks
- 1. oktobris — Boriss Morukovs (Борис Владимирович Моруков), Krievijas kosmonauts, ārsts, zinātnieks (miris 2015. gadā)
- 31. oktobris — Zaha Hadīda (Zaha Hadid), britu/irākiešu arhitekte (mirusi 2016. gadā)
Miruši
- 7. janvāris — Fransisko Viljota (Francisco Villota), spāņu basku pelotas spēlētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1873. gadā)
- 21. janvāris — Džordžs Orvels (George Orwell), angļu rakstnieks (dzimis 1903. gadā)
- 3. februāris — Kārlis Zeics (Karl Seitz), Austrijas prezidents (dzimis 1869. gadā)
- 21. februāris — Frederiks Kīpings (Frederick Keeping), britu riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1867. gadā)
- 6. marts — Albērs Lebrēns (Albert Lebrun), Francijas prezidents (dzimis 1871. gadā)
- 11. marts — Heinrihs Manns (Heinrich Mann), vācu rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
- 19. marts — Edgars Raiss Barouzs (Edgar Rice Burroughs), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1875. gadā)
- 1. aprīlis — Žans Peronē (Joanni Perronet), franču paukotāks un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā)
- 3. aprīlis — Kurts Veils (Kurt Weill), vācu komponists (dzimis 1900. gadā)
- 16. aprīlis — Anderss Peters Nīlsens (Anders Peter Nielsen), dāņu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1867. gadā)
- 1. maijs — Žoržs Leijē (Georges Leuillieux), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā)
- 30. maijs — Leons Blūms (Léon Blum), franču politiķis (dzimis 1872. gadā)
- 1. jūlijs — Eliels Sārinens (Eliel Saarinen), somu arhitekts (dzimis 1873. gadā)
- 2. jūlijs — Tomass Bērdžess (Thomas Burgess), britu izcelsmes franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā)
- 19. jūlijs — Artūrs Lī Ņūtons (Arthur Lee Newton), amerikāņu vieglatlēts un trīs olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1883. gadā)
- 8. augusts — Nikolajs Mjaskovskis (Николай Яковлевич Мясковский), krievu padomju komponists (dzimis 1881. gadā)
- 6. septembris — Olafs Stepldons (William Olaf Stapledon), angļu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1886. gadā)
- 11. septembris — Jans Smetss (Jan Christian Smuts), Dienvidāfrikas un Apvienotās Karalistes karavīrs un politiķis (dzimis 1870. gadā)
- 9. oktobris — Nikolajs Hartmanis (Nicolai Hartmann), Latvijā dzimis vācbaltu filozofs (dzimis 1882. gadā)
- 12. oktobris — Čārlzs Gmelins (Charles Gmelin), britu vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā)
- 20. oktobris — Henrijs Stimsons (Henry L. Stimson), amerikāņu politiķis (dzimis 1867. gadā)
- 29. oktobris — Gustavs V (Gustaf V), Zviedrijas karalis (dzimis 1858. gadā)
- 2. novembris — Džordžs Bernards Šovs (George Bernard Shaw), Īru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1856. gadā)
- 22. decembris — Frederiks Frīks (Frederick Freake), britu polo spēlētājs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (dzimis 1876. gadā)
- 31. decembris — Kārlis Renners (Karl Renner), Austrijas prezidents (dzimis 1870. gadā)
Kalendārs
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1950 |