1999. gads

Šis raksts ir par 1999. gadu. Par citām jēdziena 1999 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1999. gads (MCMXCIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kelndāra sākās piektdienā.

Šis gads bija:

• Starptautiskais veco cilvēku gads

Notikumi

• Kosovas krīze
• Cilvēku skaits pasaulē pārsniedza sešus miljardus. Pēc ANO aprēķiniem tas notika aptuveni 12. oktobrī.

Janvāris

• 1. janvāris — Eiropas valūta eiro tika ieviesta bezskaidras naudas norēķinos.
• 13. janvāris — basketbolists Maikls Džordans paziņoja par savu otro aiziešanu no basketbola.
• 25. janvāris — 6,0 ballu stipra zemestrīce Kolumbijas rietumos, dzīvību zaudēja vismaz 1000 cilvēku.

Februāris

• 2. februāris — Ugo Čavess kļuva par Venecuēlas prezidentu.
• 7. februāris — no vēža mira Jordānijas karalis Huseins, viņa dēls Abdulla II ieņēma troni.
• 10. februāris — Francijas Alpos, netālu no Ženēvas, lavīnā bojā iet 10 cilvēki.
• 11. februāris — pundurplanēta Plutons nokļuva tālāk no Saules nekā Neptūns. Tā bija tuvāk Saulei nekā Neptūns kopš 1979. gada.
• 15. februāris — Kurdistānas Strādnieku partijas līderis Abdulla Odžalans tika notverts Kenijā un nogādāts Turcijā.
• 16. februāris — Uzbekistānā atentāta mēģinājums pret prezidentu Islomu Karimovu.
• 23. februāris — sniega lavīna izpostīja Galturas ciematu Austrijā.

Marts

• 12. marts — Čehija, Polija un Ungārija pievienojās NATO.
• 20. marts — serbi sāka uzbrukumu Kosovai.
• 21. marts — Bertrāns Pikārs un Braiens Džonss kļuva par pirmajiem, kam izdevies veikt Zemes aplidojumu gaisa balonā.
• 24. marts — NATO sāka gaisa uzlidojumus pret Dienvidslāviju, jo tā atteicās parakstīt miera līgumu. Šī bija pirmā reize, kad NATO uzbruka neatkarīgai valstij.
• 24. marts — ugunsgrēkā Monblāna tunelī gāja bojā 39 cilvēki, tunelis tika slēgts uz 3 gadiem.

Aprīlis

• 7. aprīlis — serbi slēdz Kosovas robežpunktus, lai neļautu etniskajiem albāņiem atstāt valsti.
• 18. aprīlis — hokejists Veins Greckis aizvada savu pēdējo NHL spēli karjerā.
• 20. aprīlis — apšaude Kolumbainas vidusskolā, ASV. 2 skolēni nošauj 12 skolas biedrus un 1 skolotāju.

Maijs

• 13. maijs — Karlo Adzeljo Čampi tiek ievēlēts par Itālijas prezidentu.
• 17. maijs — Ehuds Baraks tiek ievēlēts par Izraēlas premjerministu.
• 26. maijs — tiek atjaunota pirmā Velsas asambleja 600 gadu laikā.
• 27. maijs — Hāgas Starptautiskais kara tribunāls apsūdz Slobodanu Miloševiču un četrus citus cilvēkus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci Kosovā.
• 29. maijs — Nigērijā beidzās militārā diktatūra, un tika nodibināta Nigērijas Ceturtā republika ar prezidentu Olusegunu Obasandžo (Olusegun Obasanjo).

Jūnijs

• 6. jūnijs — Brazīlijā no Putimas cietuma izbēg 345 ieslodzītie.
• 10. jūnijs — Dienvidslāvija un NATO paraksta miera līgumu.
• 17. jūnijs — Vaira Vīķe-Freiberga tiek ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti.
• 21. jūnijs — Apple Computer izlaida pirmo iBook.

Jūlijs

• 22. jūlijs — Microsoft klajā laiž pirmo MSN versiju.
• 23. jūlijs — Pēc sava tēva karaļa Hasana II nāves, Mohameds VI kļūst par Marokas karali.
• 23. jūlijs — notika zondes Lunar Prospector plānotā ietriekšanās Mēness virsmā.
• 25. jūlijs - Lānss Ārmstrongs pirmo reizi uzvar Tour de France.

Augusts

• 7. augusts — Simtiem čečenu partizānu iebrūk Krievijas republikā Dagestānā, uzsākot īsu karu.
• 17. augusts — postošā Izmitas zemestrīce skar Turcijas pilsētu Izmitu. Zemestrīcē bojā iet ap 17 000 cilvēku.
• 19. augusts — Belgradā desmitiem tūkstoši serbu demonstrācijās pieprasa prezidenta Miloševiča atkāpšanos.

Septembris

• 8. septembris — pirmā no Krievijas dzīvokļu spridzināšanas sērijām. Līdzīgas spridzināšanas notiek arī 13. un 16. septembrī, bet 22. spetembrī tā neizdodas.
• 14. septembris — Kiribati, Nauru un Tonga iestājās ANO.

Oktobris

• 5. oktobris — 33 cilvēki iet bojā Londonā Ledbrokas vilciena katastrofā.
• 12. oktobris (aptuvens datums) — Pasaules iedzīvotāju skaits sasniedz 6 miljardus.
• 23. oktobris — Krievijas militāristi atstāja savu Baltijā pēdējo kara pilsētiņu.^[1]

Novembris

• 6. novembris — austrālieši nobalsoja par monarha kā valsts galvas statusa saglabāšanu.
• 10. novembris — Monreālā dibināta Pasaules antidopinga aģentūra.
• 11. novembris — Itālijas pilsētā Fodžā sabrūkot sešstāvu mājai, gāja bojā vairāk nekā 60 iedzīvotāju.
• 19. novembris — Ķīnas Tautas republikā tika palaists pirmais Šeņžou kosmosa kuģis.

Decembris

• 3. decembris — tika zaudēta zonde Mars Polar Lander: pēc nosēšanās uz Marsa virsmas neatjaunojās sakari.
• 20. decembris — Makao no Portugāles nonāk Ķīnas pārvaldībā.
• 31. decembris — Boriss Jeļcins atkāpjas no Krievijas prezidenta amata, viņa vietu ieņem Vladimirs Putins.
• 31. decembris — kontrole pār Panamas kanālu tika nodota Panamai.

Dzimuši

• 5. maijs — Džastins Kleiverts (Justin Kluivert), Nīderlandes futbolists
• 24. jūnijs — Darvins Nunjess (Darwin Núñez), Urugvajas futbolists
• 13. novembris — Lando Noriss (Lando Norris), britu autosportists

Miruši

• 6. janvāris — Lajošs Tihijs (Lajos Tichy), Ungārijas futbolists, treneris (dzimis 1935. gadā)
• 27. janvāris — Artūrs Šavlovs (Arthur Schawlow), ASV fiziķis (dzimis 1921. gadā)
• 5. februāris — Vasīlijs Ļeontjevs (Василий Леонтьев), krievu ekonomists (dzimis 1906. gadā)
• 7. februāris — Jordānijas Huseins (الحسين بن طلال‎), Jordānijas karalis (dzimis 1935. gadā)
• 8. februāris — Airisa Mērdoka (Iris Murdoch), īru rakstniece, filozofe (dzimusi 1919. gadā)
• 2. marts — Dastija Springfīlda (Dusty Springfield), angļu dziedātāja (dzimusi 1939. gadā)
• 7. marts — Stenlijs Kubriks (Stanley Kubrick), ASV kino režisors un producents (dzimis 1928. gadā)
• 8. marts — Džo Dimadžio (Joe DiMaggio), ASV beisbolists (dzimis 1914. gadā)
• 12. marts — Jehudi Menuhins (Yehudi Menuhin), ASV vijolnieks (dzimis 1916. gadā)
• 13. aprīlis — Villijs Štofs (Willi Stoph), VDR politiķis (dzimis 1914. gadā)
• 8. maijs — Dērks Bogards (Dirk Bogarde), angļu aktieris (dzimis 1921. gadā)
• 27. jūnijs — Jorgs Papadopuls (Γεώργιος Παπαδόπουλος), Grieķijas militārais vadītājs (dzimis 1919. gadā)
• 1. jūlijs — Edvards Dmitriks (Edward Dmytryk), Kanādas un ASV kinorežisors (dzimis 1908. gadā)
• 8. jūlijs — Čārlzs Konrāds (Charles Conrad), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
• 23. jūlijs — Hasans II (الْحسْنُ الثاني الْعَلَوِيَّ), Marokas karalis (dzimis 1929. gadā)
• 20. septembris — Raisa Gorbačova (Раиса Горбачёва), PSRS prezidenta sieva (dzimusi 1932. gadā)
• 22. septembris — Džordžs Skots (George Scott), ASV aktieris (dzimis 1927. gadā)
• 7. oktobris — Deivids Hafmens (David Huffman), ASV datorzinātnieks (dzimis 1925. gadā)
• 12. oktobris — Vilts Čemberlens, ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
• 30. oktobris — Maigonis Valdmanis, latviešu basketbolists (dzimis 1933. gadā)
• 6. novembris — Regina Kazarjana (Ռեգինա Ղազարյան), armēņu gleznotāja (dzimusi 1915. gadā)
• 3. decembris — Scatman John, ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā)
• 12. decembris — Džozefs Hellers (Joseph Heller), ASV rakstnieks (dzimis 1923. gadā)

Piezīmes un atsauces

Kalendārs

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1999. gads