2013._gads

Šis raksts ir par 2013. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 2013. gads Latvijā.

2013. gads (MMXIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Notikumi

Janvāris

• 1. janvāris:
  • pēc Jaunā gada sagaidīšanas Kotdivuāras pilsētā Abidžanā pūlis līdzi nāvei sabradājis vismaz 60 cilvēkus, vēl 200 tikuši ievainoti;^[1]
  • Pakistānas ziemeļrietumos nošauti septiņi labdarības organizācijas darbinieki;^[2]
  • Jaunā gada naktī Francijā aizdedzinātas 1193 automašīnas.^[3]
• 3. janvāris — bumbas sprādzienā Sīrijas galvaspilsētā Damaskā bojā gājuši 11 cilvēki.^[4]
• 5.—19. janvāris — Dienvidamerikā notika Dakāras rallijs 2013.
• 5. janvāris:
  • Aļaskas piekrastē notikusi zemestrīce ar 7,7 magnitūdu;^[5]
  • ASV Kolorādo štata Auroras pilsētā apšaudē bojā gājuši 4 cilvēki.^[6]
• 7. janvāris — Maltas prezidents Džordžs Abela atlaida parlamentu.
• 9. janvāris — Lībijas oficiālais nosaukums mainīts no Lielā Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija uz Lībijas Valsts.
• 10. janvāris — Zambijā aizliegtas lauvu un leopardu medības.^[7]
• 11. janvāris — Mali izsludināts ārkārtas stāvoklis; Francijas spēki uzsāka operāciju Serval, lai atbrīvotu Mali ziemeļdaļu no nemierniekiem.
• 11.—12. janvāris— Čehijā notika prezidenta velēšanas, kurās par pirmo tautas ievēlēto prezidentu kļuva Milošs Zemans.
• 13. janvāris — starp Centrālāfrikas Republikas vadību un nemierniekiem noslēgta vienošanās par uguns pārtraukšanu.
• 17. janvāris — par Centrālāfrikas Republikas premjerministru iecelts Nikolass Tiangaje, kandidāts no nemiernieku puses.
• 18. janvāris — ASV karakuģis uzskrēja uz UNESCO sarakstā iekļauta koraļļu rifa pie Filipīnu krastiem.^[8]
• 19. janvāris — Eiropas Savienībā sāka ieviest vienotā parauga autovadītāja apliecības.
• 20. janvāris:
  • ASV notika 44. prezidenta Baraka Obamas inaugurācijas ceremonija;
  • Brazīlijā notika apšaude sambas skolā, bojā gājuši 3 cilvēki.^[9]
• 21. janvāris:
  • Eritrejā notika neveiksmīgs militārais apvērsums;
  • no Čadas premjerministra amata atkāpās Emmanuels Nadingars viņa vietā tika iecelts Džimrangars Dadnadži.
• 22. janvāris:
  • Izraēlā notika Kneseta vēlēšanas, kurā vairākumu ieguva premjerministra Benjamina Netanjahu bloks;^[10]
  • ASV, Teksasas štata Harisā esošajā koledžas pilsētiņā notika apšaude, ievainoti vairāki cilvēki;^[11]
  • Francijā un Vācijā tika atzīmēta Elizejas līguma 50. gadadiena;^[12]
  • ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju par stingrāku sankciju ieviešanu pret Ziemeļkoreju, kura 2012. gada decembrī ievadīja orbītā pavadoni, izmēģinot tālas darbības raķeti, tādējādi pārkāpjot vairākas ANO rezolūcijas.
• 23.—27. janvāris — Šveices kūrortpilsētā Davosā notika Pasaules Ekonomikas forums.
• 23. janvāris:
  • Afganistanā kritis Polijas virsnieks;^[13]
  • Bolīvijā autobusa katastrofā gājuši bojā 25 cilvēki;^[14]
  • ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta atcēla aizliegumu sievietēm dienēt kaujas vienībās;^[15]
  • Jordanijā notika parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas;
  • Katalonijas parlaments pieņēma suverenitātes deklarāciju, tādējādi izsakot vēlmi kļūt par neatkarīgu valsti.
• 24. janvāris — atbildot uz ANO rezolūciju, Ziemeļkoreja paziņoja, ka tās raķetes ar kodolieročiem var sasniegt ASV.
• 27. janvāris:
  • Brazīlijas pilsētā Santamarijā ugunsgrēkā naktsklubā gāja bojā 232 cilvēki;^[16]
  • Ēģiptē izsludināja ārkārtas stāvokli sakarā ar nemieriem;^[17]
  • Portugālē avarēja un aizā iekrita autobuss, bojā gāja 9 cilvēki.^[18]
• 28. janvāris — Nīderlandes karaliene Beatrikse paziņoja par atteikšanos no troņa dēla Orānijas prinča Vilema Aleksandra labā, titulu maiņu nosakot 30. aprīlī.
• 31. janvāris — Meksikas naftas kompānijas Pemex galvenajā ēkā notika sprādziens, ko izraisīja gāzes uzkrāšanās; gāja bojā vismaz 32 cilvēki, 100 ievainoti.^[19]

Februāris

• 1. februāris un 3. februāris — Lihtenšteinā notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Progresīvo Pilsoņu partija.
• 1. februāris — par ASV valsts sekretāru tika iecelts Džons Kerijs.
• 2. februāris — Zālamana salās notika 6,3 magnitūdas stipra zemestrīce.^[20]
• 3. februāris — Kubā notika parlamenta vēlēšanas.
• 7. februāris — ar Eiropas nesējraķeti palaists Azerbaidžānas pirmais pavadonis Azerspace-1/AFRICASAT-1a.
• 9. februāris — Kolumbijā notika 7,0 magnitūdas stipra zemestrīce.^[21]
• 10. februāris:
  • pēc Ķīniešu kalendāra sākas Čūskas gads.
  • Losandželosā tika pasniegtas Grammy balvas.^[22]
  • Tunisijas prezidenta Monsefa Marzuki sekulārā partija "Kongress par republiku" atstāja islāmistu vadīto valdību.^[23]
• 12. februāris — Ziemeļkoreja veica trešo pazemes kodolizmēģinājumu.
• 15. februāris — virs Čeļabinskas Krievijā eksplodēja meteorīts, ar triecienvilni bojātas daudzas ēkas un ievainoti vairāk nekā 1500 cilvēku.
• 25. februāris — ar Indijas nesējraķeti palaisti Austrijas pirmie pavadoņi TUGSAT-1 un UniBRITE.
• 28. februāris:
  • Benedikts XVI atkāpās no pāvesta amata, kas noticis pirmo reizi kopš 1415. gada.
  • par Kipras prezidentu kļuva Nikoss Anastasids.

Marts

• 4. marts — par Kenijas prezidentu ievēlēts Uhuru Keniata.
• 8. marts:
  • par Venecuēlas pagaidu prezidentu kļuva Nikolass Maduro pēc Ugo Čavesa nāves 5. martā;
  • Ziemeļkoreja paziņoja, ka lauž visas vienošanās par neuzbrukšanu Dienvidkorejai, protestējot pret ANO rezolūciju un gaidāmajām Dienvidkorejas un ASV militārajām mācībām.
• 9. marts — Maltas parlamenta vēlēšanās leiboristu partija ieguva vairākumu.
• 10.—11. marts — Folklenda Salu iedzīvotāji referendumā nobalsoja par palikšanu Britu aizjūras teritorijas statusā.
• 11. marts — Dienvidkoreja un ASV sāka kopējas militārās mācības.
• 13. marts:
  • par Romas pāvestu ievēlēts Horhe Mario Bergoljo no Argentīnas, pieņemot vārdu Francisks;
  • Čīles Atakamas tuksnesī atklāta pasaulē lielākā astronomiskā observatorija ALMA.
• 14. marts — par Ķīnas prezidentu ievēlēts Sji Dzjiņpins.
• 20. marts — pret Dienvidkoreju veikts kiberuzbrukums.
• 24. marts — gāzts Centrālāfrikas Republikas prezidents Fransuā Bozizē pēc tam, kad nemiernieki ieņēma galvaspilsētu; par prezidentu pasludināts Mišels Džotodija.
• 27. marts — Ziemeļkoreja atvienoja "karsto" sakaru līniju ar Dienvidkoreju.
• 28. un 29. marts — Dienvidkoreju pārlidoja ASV bumbvedēji, kuri spējīgi nest kodolieročus.
• 30. marts — Ziemeļkoreja paziņoja par karastāvokli ar Dienvidkoreju.

Aprīlis

• 2. aprīlis — ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Līgumu par ieroču tirdzniecību.
• 3. aprīlis — Ziemeļkoreja slēdza piekļuvi Kesonas rūpnieciskajam reģionam no Dienvidkorejas.
• 4. aprīlis — Ziemeļkoreja pārvietoja vidējas darbības raķetes uz austrumu krastu.
• 7. aprīlis — Melnkalnes prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents Filips Vujanovičs.
• 9. aprīlis:
  • Ziemeļkoreja izveda savus strādniekus no Kesonas rūpnieciskā reģiona; ārzemju uzņēmumu darbinieki un tūristi tika aicināti evakuēties no valsts;
  • Francijas Senāts nobalsoja par viendzimuma laulību legalizāciju.
• 14. aprīlis:
  • Venecuēlas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Nikolass Maduro;
  • Ziemeļkorejā izveidota Atomenerģijas ministrija.
• 15. aprīlis:
  • Bostonas maratona laikā nogranda divi sprādzieni, kuros gāja bojā 3 cilvēki, 183 ievainoti;
  • Ziemeļkoreja paziņoja, ka gatava miera sarunām, ja to atzīs par kodolvalsti.
• 19. aprīlis — Serbija parakstīja vienošanos par attiecību noregulēšanu ar Kosovu.
• 20. aprīlis:
  • Sičuaņas provincē Ķīnā notika 7 magnitūdas stipra zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku, vairāk nekā 11 000 ievainoti;
  • Džordžo Napolitāno kļuva par pirmo pārvēlēto Itālijas prezidentu.
• 21. aprīlis — Paragvajā notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas; par prezidentu ievēlēts Orasio Kartess.
• 24. aprīlis — Bangladešas pilsētā Savarā sabruka ēka; bojā gāja 352 cilvēki, vairāk nekā 900 pazuda bez vēsts.
• 26. aprīlis:
  • ar Ķīnas nesējraķeti palaists Ekvadoras pirmais pavadonis NEE-01 Pegaso;
  • arestēts Bosnijas un Hercegovinas prezidents Živko Budimirs, apsūdzot viņu korupcijā.
• 27. aprīlis — Islandes parlamenta vēlēšanas uzvarēja kreiso koalīcija
• 30. aprīlis — Nīderlandes karaliene Beatrikse atkāpās no troņa par labu vecākajam dēlam Vilemam Aleksandram.

Maijs

• 5. maijs — Malaizijā notika vispārējās vēlēšanas, kurā vairākumu paturēja Nacionālā fronte.
• 7. maijs — ar Eiropas nesējraķeti palaists Igaunijas pirmais pavadonis ESTCube-1.
• 10. maijs:
  • pabeigta One World Trade Center celtniecība Ņujorkā, sasniedzot 541 metru augstumu, kļūstot par augstāko celtni rietumu puslodē un trešo augstāko pasaulē;
  • daļējs Saules aptumsums, bija redzams Austrālijā.^[24]
• 11. maijs — parlamenta vēlēšanās Pakistānā uzvarēja Pakistānas musulmaņu līga.
• 12. maijs — pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās Bulgārijā vairākumu ieguva valdošā partija Pilsoņi par eiropeisku attīstību Bulgārijā (GERB).
• 31. maijs — Turcijā sākās protesti pret lielveikala būvi parkā Stambulā, kas turpmākajās dienās pārauga masu protestos pret premjerministru Redžepu Erdoganu.

Jūnijs

• 2. jūnijs — Ēģiptes konstitucionālā tiesa valsts konstitūciju atzina par nelikumīgu un atlaida parlamenta augšpalātu.
• 9. jūnijs — laikraksts The Guardian publiskoja ASV drošības dienestu veiktās iedzīvotāju masveida izsekošanas informācijas nopludinātāja Edvarda Snoudena vārdu.
• 11. jūnijs — par Nauru prezidentu ievēlēts Barons Divavesi Vaka.
• 14. jūnijs — par Irānas prezidentu ievēlēts Hasans Rouhani.
• 16. jūnijs — Kuveitas konstitucionālā tiesa pieņēma lēmumu atlaist parlamentu un sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
• 23. jūnijs — Albānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijā esošā sociālistiskā partija.
• 26. jūnijs:
  • par Kataras emīru kļuva Tamīms bin Hameds al Tānī pēc tam, kad no troņa atteicās viņa tēvs Hameds bin Halīfa al Tānī;
  • par Čehijas premjerministru kļuva Irži Rusnoks.
• 26. jūnijs — Mongolijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents Elbegdordžs Cahjagīns.
• 30. jūnijs — Ēģiptē sākās masu protesti pret prezidentu Muhammadu Mursī.

Jūlijs

• 1. jūlijs — Horvātija kļuva par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti.
• 3. jūlijs — valsts apvērsumā Ēģiptē varu pārņēma armija, arestēts prezidents Muhammads Mursī; par prezidenta amata izpildītāju iecelts Augstākās tiesas priekšsēdētājs Adli Mansurs.
• 9. jūlijs — par Ēģiptes premjerministru iecelts Hazems Al Beblavi.^[25]
• 13. jūlijs — Butānas parlamenta vēlēšanās vairākumu ieguva opozīcijas Tautas demokrātiskā partija.
• 18. jūlijs — ASV pilsēta Detroita pasludināja bankrotu.
• 21. jūlijs — Beļģijas karalis Alberts II atteicās no troņa par labu savam dēlam Filipam.^[26]
• 22. jūlijs — Kembridžas hercogiene Katrīna dzemdēja dēlu, kurš tika nosaukts par Džordžu Aleksandru Luisu Vindzoru un kļuva par trešo pretendentu uz Apvienotās Karalistes karaļa troni pēc Prinča Čārlza un Prinča Viljama.^[27][28]
• 24. jūlijs — Spānijā notika traģiska vilciena avārija, kurā gāja bojā 79 cilvēki.^[29]
• 26. jūlijs — gāztā Ēģiptes prezidenta Muhammada Mursī atbalstītāju protesta akcijās gājuši bojā 80 cilvēki.
• 28. jūlijs:
  • Itālijā, autobusam nokrītot no 30 metrus augsta viadukta, miruši 38 cilvēki un 11 ievainoti;^[30]
  • parlamenta vēlēšanās Kambodžā uzvarēja valdošā Tautas partija;
  • notika Mali prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.^[31]
• 29. jūlijs — Šveicē vilciena katastrofā gāja bojā vilciena mašīnists un ievainoti 35 cilvēki.^[32]
• 30. jūlijs — Pakistānas prezidenta vēlēšanās ievēlēts Mamnuns Huseins.^[33]
• 31. jūlijs — Zimbabves prezidenta vēlēšanās uzvarēja pašreizējais prezidents Roberts Mugabe.

Augusts

• 1. augusts:
  • ASV izlūkdienestu informācijas nopludinātājam Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts pagaidu patvērums Krievijā;
  • par Tuvalu premjerministru tika ievēlēts Enele Sopoaga.
• 11. augusts — Mali prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā visvairāk balsu ieguva Ibrahims Bubakars Keita.
• 14. augusts — protestos pret Ēģiptes prezidenta Muhammada Mursī gāšanu gāja bojā vismaz 420 cilvēki.
• 21. augusts — ar zarīna palīdzību tika bombardēta Sīrijas pilsēta Gota.
• 28. augusts — Čehijas prezidents Milošs Zemans paziņoja par parlamenta atlaišanu.

Septembris

• 3. septembris — paziņots, ka Microsoft iegādāsies Nokia mobilo telefonu biznesu.
• 7. septembris:
  • Austrālijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas liberālā koalīcija;
  • Maldīvijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēja Mohameds Našīds.
• 9. septembris — Norvēģijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Darba partija.
• 21. septembris — Somālijas al-Shabaab islāma kaujinieki iebruka Westgate iepirkšanās centrā Kenijas galvaspilsētā Nairobi, nogalinot vismaz 62 civiliedzīvotājus un vēl vairāk nekā 170 ievainojot.
• 22. septembris — Vācijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Kristīgo demokrātu koalīcija Angelas Merkeles vadībā.
• 29. septembris — Austrijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā sociāldemokrātu un Tautas partijas koalīcija.

Oktobris

• 1. oktobris — ASV pārtrauca darbu valdības iestādes, Pārstāvju palātai un Senātam nespējot vienoties par budžeta politiku.
• 16. oktobris — ASV Kongress panāca vienošanos par valsts parāda griestu paaugstināšanu, tādējādi atjaunojot valdības finansēšanu.
• 25. oktobris — Čehijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrātiskā partija.
• 27. oktobris — Gruzijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Giorgi Margvelašvili.
• 29. oktobris — Eiropas Savienība pagarināja Baltkrievijai noteiktās sankcijas.^[34]
• 30. oktobris — Kenijā pasažieru vilciena un autobusa sadursmē bojā gāja 11 cilvēki un 34 ievainoti.^[35]

Novembris

• 1. novembris:
  • Losandželosas lidostā apšaudē gāja bojā 3 cilvēki;^[36]
  • nogalināts Taliban Pakistānas atzara līderis Hakimulla Mehsuds.^[37]
• 3. novembris:
  • Kosovā notika pašvaldību vēlēšanas;
  • daļā Pasaules bija novērojams gredzenveida Saules aptumsums.^[38]
• 4. novembris — pie Taizemes nogrima prāmis, bojā gāja seši tūristi.^[39]
• 5. novembris:
  • palaista Indijas pirmā Marsa zonde Mars Orbiter Mission;
  • Ņujorkas mēra vēlēšanās uzvarēja Bills de Blasio.^[40]
• 7. novembris — taifūns "Haijans" Filipīnās izraisīja lielus postījumus, gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku.
• 9. novembris — Indonēzijā helikoptera avārijā gāja bojā 13 cilvēki.^[41]
• 18. novembris — palaista NASA Marsa zonde MAVEN.
• 19. novembris — Nepālas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Nepālas kongress.
• 21. novembris — sabrūkot jumtam "Maxima" veikala ēkai Rīgā, Zolitūdē, bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti.
• 24. novembris — Irāna piekrita ierobežot tās kodolprogrammu, lai mīkstinātu starptautiskās sankcijas.
• 27. novembris — Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata.

Decembris

• 1. decembris:
  • palaista Ķīnas Mēness zonde Chang'e 3 ar mobili Yutu;
  • Horvātijā referendumā nobalsoja par viendzimuma pāru laulību aizliegšanu;^[42]
  • Ukrainā sākās protesta akcijas pret Ukrainas valdības atteikšanos parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.
• 14. decembris — Ķīnas zonde Chang'e 3 ar mobili Yutu nolaidās uz Mēness virsmas, kas bija pirmā mīkstā nolaišanās uz Mēness kopš 1976. gada.
• 20. decembris:
  • kredītu aģentūra Standard & Poor's samazināja Eiropas Savienības ilgtermiņa kredītreitingu no AAA uz AA+;
  • ar Ķīnas nesējraķeti palaists Bolīvijas pirmais pavadonis TKSAT-1 (Túpac Katari).
• 29. decembris — Volgogradas dzelzceļa stacijā uzspridzinājās terorists pašnāvnieks, nogalinot 18 un ievainojot 44 cilvēkus.
• 30. decembris — uzbrucējs pašnāvnieks Volgogradā uzspridzināja trolejbusu, nogalinot 16 un ievainojot 41 cilvēku.

Miruši

Janvāris

• 7. janvāris — Hjūels Hauzers (Huell Howser), amerikāņu televīzijas personība, aktieris, producents (dzimis 1945. gadā)
• 9. janvāris — Džeimss Bjūkenens (James Buchanan), amerikāņu ekonomists (dzimis 1919. gadā)
• 11. janvāris — Ārons Švarcs (Aaron Swartz), amerikāņu programmētājs, uzņēmējs, rakstnieks, interneta haktīvists (dzimis 1986. gadā)

Februāris

• 1. februāris — Eds Kočs (Ed Koch), ASV politiķis (dzimis 1924. gadā)
• 18. februāris — Otfrīds Preislers (Otfried Preußler), vācu rakstnieks (dzimis 1923. gadā)
• 19. februāris — Roberts Ričardsons (Robert Richardson), ASV fiziķis (dzimis 1937. gadā)
• 28. februāris — Donalds Glasers (Donald Glaser), ASV fiziķis, neirobiologs (dzimis 1926. gadā)

Marts

• 3. marts — Luiss Kubilja (Luis Cubilla), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1940. gadā)
• 5. marts — Ugo Čavess (Hugo Chávez ), Venecuēlas prezidents (dzimis 1954. gadā)
• 10. marts — Liliana (Lilian), Zviedrijas princese (dzimusi 1915. gadā)
• 20. marts — Zillurs Rahmans (Zillur Rahman), Bangladešas prezidents (dzimis 1929. gadā)
• 21. marts — Pjetro Mennea (Pietro Mennea), itāliešu vieglatlēts (dzimis 1952. gadā)
• 23. marts — Boriss Berezovskis (Борис Березовский), Krievijas uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
• 28. marts — Ričards Grifitss (Richard Griffiths), britu aktieris (dzimis 1947. gadā)

Aprīlis

• 4. aprīlis — Rodžers Īberts (Roger Ebert), ASV žurnālists, kinokritiķis un scenārists (dzimis 1942. gadā)
• 8. aprīlis — Mārgarita Tečere (Margaret Thatcher), Apvienotās Karalistes politiķe, premjerministre (dzimusi 1925. gadā)
• 10. aprīlis — Roberts Edvardss (Sir Robert Edwards), britu fiziologs (dzimis 1925. gadā)
• 19. aprīlis — Fransuā Žakobs (François Jacob), Francijas biologs (dzimis 1920. gadā)
• 23. aprīlis — Muhameds Omārs (ملا محمد عمر مجاهد), afgāņu kaujinieks, Taliban līderis, Afganistānas Islāma Emirāta vadītājs (dzimis 1950—1962. gadā)

Maijs

• 4. maijs — Kristians de Djuvs (Christian de Duve), Beļģijas citologs un bioķīmiķis (dzimis 1917. gadā)
• 6. maijs — Džūlio Andreoti (Giulio Andreotti), Itālijas politiķis (dzimis 1919. gadā)
• 17. maijs — Horhe Rafaels Videla (Jorge Rafael Videla), Argentīnas militārais darbinieks, valsts vadītājs (dzimis 1925. gadā)

Jūnijs

• 7. jūnijs — Pjērs Moruā (Pierre Mauroy), Francijas premjerministrs (dzimis 1928. gadā)
• 11. jūnijs — Roberts Fogels (Robert Fogel), ASV ekonomikas vēsturnieks (dzimis 1926. gadā)
• 15. jūnijs — Kenets Vilsons (Kenneth Wilson), ASV fiziķis (dzimis 1936. gadā)
• 16. jūnijs — Otmārs Valters (Ottmar Walter), Vācijas futbolists (dzimis 1924. gadā)
• 19. jūnijs:
  • Džeimss Gandolfīni (James Gandolfini), ASV aktieris (dzimis 1961. gadā)
  • Ģula Horns (Gyula Horn), Horvātijas politiķis (dzimis 1932. gadā)

Jūlijs

• 2. jūlijs — Daglass Engelbarts (Douglas Engelbart), amerikāņu izgudrotājs (dzimis 1925. gadā)
• 12. jūlijs — Prans (Pran), indiešu aktieris (dzimis 1920. gadā)
• 13. jūlijs — Seidžs Stallone (Sage Stallone), amerikāņu aktieris (dzimis 1976. gadā)

Augusts

• 8. augusts — Kārena Bleka (Karen Black), ASV aktrise, scenāriste, dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1939. gadā)
• 21. augusts — Čārlzs Gordons Fulertons (Charles Gordon Fullerton), ASV kosmonauts (dzimis 1936. gadā)
• 25. augusts — Žilmars (Gilmar), Brazīlijas futbolists (dzimis 1930. gadā)
• 30. augusts — Šeimuss Hīnijs (Seamus Heaney), īru dzejnieks (dzimis 1939. gadā)
• 31. augusts — Deivids Frosts (David Frost), angļu žurnālists (dzimis 1939. gadā)

Septembris

• 2. septembris:
  • Ronalds Kouzs (Ronald Coase), britu ekonomists (dzimis 1910. gadā)
  • Frederiks Pols (Frederik Pohl), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1919. gadā)
• 5. septembris — Rohuss Mišs (Rochus Misch), vācu karavīrs, Hitlera miesassargs (dzimis 1917. gadā)
• 12. septembris:
  • Rejs Dolbijs (Ray Dolby), ASV inženieris, uzņēmējs (dzimis 1933. gadā)
  • Oto Zanders (Otto Sander), vācu aktieris (1941—2013)
• 18. septembris — Marsels Reihs-Ranickis (Marcel Reich-Ranicki), vācu kritiķis (dzimis 1920. gadā)
• 22. septembris — Deivids Hubels (David Hubel), Kanādas neirofiziologs (dzimis 1926. gadā)

Oktobris

• 4. oktobris — Vo Ngujens Zaps (Võ Nguyên Giáp), vjetnamiešu militārais un politiskais līderis (dzimis 1911. gadā)
• 9. oktobris — Vilfrīds Martenss (Wilfried Martens), Beļģijas politiķis (dzimis 1936. gadā)
• 10. oktobris — Skots Kārpenters (Scott Carpenter), ASV kosmonauts (dzimis 1925. gadā)
• 11. oktobris — Ērihs Prībke (Erich Priebke), esesietis (dzimis 1913.)
• 27. oktobris — Lū Rīds (Lou Reed), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā)
• 28. oktobris — Tadeušs Mazoveckis (Tadeusz Mazowiecki), Polijas premjerministrs (dzimis 1927. gadā)

Novembris

• 1. novembris — Hakimulla Mehsuds (حکیم‌ الله محسود), Taliban Pakistānas līderis (dzimis 1979. gadā)
• 12. novembris — Aleksandrs Serebrovs (Александр Серебров), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1944. gadā)
• 17. novembris — Dorisa Lesinga (Doris May Lessing), britu rakstniece (dzimusi 1919. gadā)
• 19. novembris — Frederiks Sengers (Frederick Sanger), angļu bioķīmiķis (dzimis 1918. gadā)
• 27. novembris — Niltons Santušs (Nílton Santos), Brazīlijas futbolists (dzimis 1925. gadā)
• 30. novembris — Pols Volkers (Paul Walker), ASV kinoaktieris (dzimis 1973. gadā)

Decembris

• 2. decembris — Pedro Roča (Pedro Rocha), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā)
• 5. decembris — Nelsons Mandela (Nelson Mandela), Dienvidāfrikas politiķis (dzimis 1918. gadā)
• 7. decembris — Jozefs Kovaļskis (Józef Kowalski), poļu kara veterāns un ilgzdzīvotājs (dzimis 1900. gadā)
• 12. decembris — Čans Sontheks (장성택), Ziemeļkorejas valsts un partijas darbinieks (dzimis 1946. gadā)
• 14. decembris — Pīters O'Tūls (Peter O'Toole), britu aktieris (dzimis 1932. gadā)
• 15. decembris — Džoana Fonteina (Joan Fontaine), ASV aktrise (dzimusi 1917. gadā)
• 18. decembris — Ronijs Bigss (Ronnie Biggs), britu noziedznieks (dzimis 1929. gadā)
• 23. decembris — Mihails Kalašņikovs (Михаил Калашников), PSRS un Krievijas ieroču konstruktors (dzimis 1919. gadā)

Nobela prēmijas

• Ekonomikā — Jūdžīns Fāma, Larss Hansens, Roberts Šillers
• Fizikā — Fransuā Anglērs, Pīters Higss
• Fizioloģijā vai medicīnā — Džeimss Rotmens, Rendijs Šekmens, Tomass Zidhofs
• Ķīmijā — Martins Karpluss, Mihaels Levits, Arjē Varšels
• Literatūrā — Alise Manro
• Miera veicināšanā — Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija

Skatīt arī

• Valstu vadītāji 2013. gadā
• Starptautisko organizāciju vadītāji 2013. gadā
• Valstu vēlēšanu kalendārs 2013. gadā

Atsauces

Kalendārs

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2013. gads