2015. gads

2015. gads (MMXV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Apvienoto Nāciju Organizācija šo gadu bija noteikusi par starptautisko augsnes,^[1] gaismas un gaismas tehnoloģijas^[2] un pākšaugu gadu.^[3]

Notikumi

Janvāris

• 1. janvāris:

• • Lietuva oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot savu naudas vienību litus uz eiro;^[4]
  • par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Latvija, nomainot Itāliju;^[5]
  • stājas spēkā likums par Eirāzijas ekonomiskās savienības izveidi, ko veido Baltkrievija, Krievija un Kazahstāna;^[6][7]
  • Palestīnas valsts un Palestīnas pašpārvalde parakstīja līgumu un pievienojās Starptautiskajā krimināltiesā;
  • Krievijā sāka ieviest elektroniskās identifikācijas kartes;^[8]
  • par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Monsa (Beļģijā) un Plzeņa (Čehijā);
  • Šanhajā Jaungada sagaidīšanas laikā bojā gāja 36 cilvēki un vēl 47 guva traumas.^[9]
• 2. janvāris — Eirāzijas ekonomiskajai savienībai pievienojas Armēnija.
• 3. janvāris—7. janvāris — Boko Haram grupējums Nigērijas pilsētā Bagā veica masu sērijveida slepkavības, nogalinot vairākus tūkstošus cilvēku.^[10][11]
• 4. janvāris — Uzbekistānā notika parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
• 7. janvāris:
  • Parīzē notika uzbrukums satīras žurnāla Charlie Hebdo redakcijai, kurā tika nogalināti 12 cilvēki;^[12]
  • Jemenas galvaspilsētā Sanā pie policijas darbinieku akadēmijas notika bumbas sprādziens, kurā bojā gāja 38 cilvēki.
• 8. janvāris — Šrilankā notika prezidenta vēlēšanas. Tajās uzvarēja Šrilankas Brīvības partijas pārstāvis Maitripala Sirisena.
• 9. janvāris — tipogrāfijā Damartinas en Goeles pilsētā 35 kilometrus no Parīzes speciālā operācijā tika nogalināti 7. janvāra Charlie Hebdo redakcijas apšaudes organizatori — brāļi Saīds un Šerifs Kuači.
• 11. janvāris:
  • Horvātijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta;
  • Beverlihilsā tika pasniegta 72. Zelta globusa balva;
  • Parīzē notika "miljonu maršs", kas bija pret terorismu vērsta protesta akcija.
• 12. janvāris — kā pasaules labākais futbolists otro gadu pēc kārtas ar FIFA Zelta bumbu tika apbalvots Krištianu Ronaldu.
• 14. janvāris:
  • no Itālijas prezidenta amata atkāpās Džordžo Napolitāno.
  • Tomijs Kaldvells un Kevins Džorgersons kļuva par pirmajiem cilvēkiem pasaulē, kas veiksmīgi brīvajā kāpienā uzkāpa 3000 m augstajā El Capitan klinšu sienā Josemitu nacionālajā parkā, Kalifornijā.
• 20.—21. janvāris — Zambijā notika prezidenta vēlēšanas, tajās uzvarēja Edgars Lungu.
• 22. janvāris — no Jemenas prezidenta amata atkāpās Abdrabuhs Mansurs Hadi.
• 23. janvāris
  • Šveices Nacionālā banka atteicās no Šveices franka piesaistes eiro, izraisot satricinājumus starptautiskajos finanšu tirgos;^[13][14]
  • pēc Abdulla Saūda nāves par Saūda Arābijas karali kļuva Selmāns Āl Saūds.
• 24. janvāris—1. februāris — Slovākijā notika XXVII Ziemas Universiāde.
• 25. janvāris — Grieķijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Syriza.
• 26. janvāris — par Grieķijas premjerministru tika iecelts Aleksis Ciprs.

Februāris

• 8. februāris — Londonā tika pasnegta 68. Britu Kinoakadēmijas filmu balva.
• 22. februāris — Holivudā tika pasniegta 87. Kinoakadēmijas balva.

Marts

• 1. marts — Tadžikistānā notika parlamenta vēlēšanas.
• 6. marts — NASA zonde Dawn iegāja orbītā ap pundurplanētu Cereru, kļūstot par pirmo kosmisko aparātu, kurš iegājis orbītā ap diviem astronomiskiem objektiem (neskaitot Zemi).
• 17. marts — Izraēlā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
• 20. marts — Atlantijas okeāna ziemeļu daļā tika novērots pilns Saules aptumsums.
• 24. marts — Alpos, Francijā, nogāzās Germanwings lidmašīna, gāja bojā visi 150 cilvēki, kas tajā atradās.

Aprīlis

• 15. aprīlis — paziņots, ka telesakaru iekārtu ražotājs Alcatel-Lucent apvienosies ar Nokia.
• 19. aprīlis — Somijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Centra partija.
• 27. aprīlis — palaists Turkmenistānas un Monako pirmais pavadonis TürkmenÄlem52E/MonacoSAT.
• 24. aprīlis — Armēņu genocīda 100. gadadiena.

Maijs

• 5. maijs—31. oktobris — Milānā notika pasaules izstāde Expo 2015.
• 19.—23. maijs — Austrijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Zviedrijas pārstāvis Monss Selmerlēvs.

Jūnijs

• 12.—28. jūnijs — Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku notiks pirmās Eiropas spēles.
• 17. jūnijs — Kazahstāna pilnībā pāries uz ciparu apraidi.

Jūlijs

• 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Luksemburga, nomainot Latviju.
• 14. jūlijs — NASA zonde New Horizons veica Plutona pārlidojumu, kļūstot par pirmo kosmisko aparātu, kas tuvumā pētījis Transneptūna objektu;

Septembris

• 9. septembris — Elizabete II Vindzora kļuva par visilgāk valdījušo britu monarhu.
• 10. septembris — paziņots par agrīno cilvēku sugas Homo naledi atklāšanu Dienvidāfrikā.
• 18. septembris — paziņots, ka Volkswagen ir izlaidis vismaz 11 miljonus automašīnu ar programmatūru, kas apmāna dīzeļdzinēju izmešu pārbaudes.^[15][16]
• 20. septembris — Nepālā pieņemta jauna konstitūcija.

Oktobris

• 11. oktobris — Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas atkārtoti ievēlēts Aleksandrs Lukašenko.
• 12. oktobris:
  • par Nepālas premjerministru kļuva Khadga Prasāds Sarma Olī, nomainot Sušilu Koiralu;
  • paziņots, ka Dell par 67 miljardiem USD iegādāsies datu uzglabāšanas uzņēmumu EMC; šis bija lielākais darījums informācijas un telesakaru tehnoloģiju nozarē.
• 25. oktobris:
  • parlamenta vēlēšanās Polijā uzvarēja opozīcijas partija "Likums un taisnīgums";
  • Argentīnā notika vispārējo vēlēšanu 1. kārta.
• 29. oktobris:
  • Ķīnā paziņots par izmaiņām likumos, ļaujot visām ģimenēm radīt divus bērnus, tādējādi izbeidzot "viena bērna politiku";^[17]
  • par Nepālas prezidentu kļuva Bidhja Devi Bhandari, pirmā sieviete šajā amatā.
• 31. oktobris — katastrofā virs Ēģiptes uzsprāga Krievijas lidmašīna Airbus A321; bojā gāja 224 cilvēki.

Novembris

• 7. novembris — pirmoreiz oficiāli tikās Ķīnas un Taivānas prezidenti Sji Dzjiņpins un Ma Indzjou.
• 13. novembris — terora aktos Parīzē bojā gāja 129 cilvēki.
• 15.—16. novembris — Antaljā notika pasaules līderu G-20 samits.
• 20. novembris — palaists Laosas pirmais pavadonis LaoSat-1.
• 24. novembris — Sīrijas pilsoņu karš: Turcija notrieca Krievijas iznīcinātājlidmašīnu, kļūstot par pirmo gadījumu, kad NATO dalībvalsts iznīcina Krievijas lidaparātu.^[18]

Decembris

• 7. decembris:
  • Latvijas ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja par atkāpšanos no amata;
  • Japānas starpplanētu zonde Akatsuki iegāja orbītā ap Veneru.

Dzimuši

• 2. maijs — Velsas princese Šarlote (Princess Charlotte of Wales), britu karaliskās ģimenes pārstāve

Miruši

Janvāris

• 1. janvāris — Boriss Morukovs (Борис Моруков), krievu kosmonauts, ārsts, zinātnieks (dzimis 1950. gadā)
• 5. janvāris — Žans Pjērs Beltuāzs (Jean-Pierre Beltoise), franču auto un motosportists (dzimis 1937. gadā)
• 3. janvāris — Edvards Bruks (Edward Brooke), ASV politiķis (dzimis 1919. gadā)
• 9. janvāris — Juzefs Oleksijs (Józef Oleksy), poļu politiķis, Polijas premjerministrs (dzimis 1946. gadā)
• 11. janvāris — Anita Ēkberga (Anita Ekberg), zviedru aktrise (dzimusi 1931. gadā)
• 23. janvāris:
  • Ērnijs Benkss (Ernie Banks), ASV beisbolists (dzimis 1931. gadā)
  • Abdulla Saūds (عبد الله بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karalis (dzimis 1924. gadā)
• 25. janvāris — Demis Russ (Ντέμης Ρούσσος), grieķu mūziķis (dzimis 1946. gadā)
• 27. janvāris — Čārlzs Taunss (Charles Townes), ASV fiziķis un pedagogs (dzimis 1915. gadā)
• 28. janvāris — Īvs Sovēns (Yves Chauvin), franču ķīmiķis (dzimis 1930. gad)
• 30. janvāris — Žeļju Žeļevs (Желю Желев), Bulgārijas pirmais prezidents (dzimis 1935. gadā)
• 31. janvāris — Rihards fon Veiczekers (Richard von Weizsäcker), vācu politiķis, Vācijas prezidents (dzimis 1920. gadā)

Februāris

• 21. februāris — Aleksejs Gubarevs (Алексей Губарев), PSRS kosmonauts (dzimis 1931. gadā)
• 24. februāris — Rahats Alijevs (Рахат Әлиев), kazahu politiķis, uzņēmējs un diplomāts (dzimis 1962. gadā)
• 27. februāris:
  • Leonards Nīmojs (Leonard Nimoy), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
  • Boriss Ņemcovs (Борис Немцов), krievu politiķis (dzimis 1959. gadā)

Marts

• 12. marts — Terijs Prečets (Sir Terry Pratchett), angļu rakstnieks (dzimis 1948. gadā)
• 14. marts — Valentīns Rasputins (Валентин Распутин), krievu rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
• 15. marts — Sjui Caihou (徐才厚), ķīniešu militārais un valsts darbinieks (dzimis 1943. gadā)
• 20. marts — Malkolms Freizers (Malcolm Fraser), austrāliešu politiķis, Austrālijas premjerministrs (dzimis 1930. gadā)
• 20. marts — Viktors Janukovičs (Віктор Янукович), ukraiņu politiķis, prezidenta Viktora Janukoviča dēls (dzimis 1981. gadā)
• 22. marts — Li Guanjao (李光耀), Singapūras politiķis, premjerministrs (dzimis 1923. gadā)
• 26. marts — Tūmass Transtrēmers (Tomas Tranströmer), zviedru dzejnieks (dzimis 1931. gadā)

Aprīlis

• 1. aprīlis — Misao Okava (大川 ミサヲ), japāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1898. gadā)
• 6. aprīlis — Ģertrūde Vīvere (Gertrude Weaver), amerikāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1898. gadā)
• 13. aprīlis — Ginters Grass (Günter Grass), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
• 14. aprīlis — Persijs Sledžs (Percy Sledge), amerikāņu mūziķis (dzimis 1940. gadā)
• 15. aprīlis — Sūrja Bahādurs Thāpa (सूर्य बहादुर थापा), Nepālas politiķis, vairākkārtējs valsts vadītājs (dzimis 1928. gadā)
• 19. aprīlis — Aliashabs Kebekovs (Алиасхаб Кебеков), Dagestānas islāmistu kaujinieks (dzimis 1972. gadā)
• 23. aprīlis — Muhameds Omārs (ملا محمد عمر مجاهد), Afganistānas islāma garīdznieks, Taleban kustības izveidotājs un vadītājs (dzimis 1950.—1962. gadā)
• 24. aprīlis — Vladislavs Bartoševskis (Władysław Bartoszewski), poļu politiķis (dzimis 1922. gadā)
• 30. aprīlis:
  • Bens Kings (Ben E. King), amerikāņu mūziķis (dzimis 1938. gadā)
  • Hjons Jončhols (현영철), Ziemeļkorejas virsnieks, valsts un partijas darbinieks (dzimis 1949. gadā)

Maijs

• 2. maijs — Maija Pļisecka (Майя Плисецкая), padomju baletdejotāja (dzimusi 1925. gadā)
• 9. maijs — Kenans Evrens (Kenan Evren), turku virsnieks un politiķis, Turcijas prezidents (dzimis 1917. gadā)
• 12. maijs — Abdelrahmans Mustafa el Kādūlī (عبد الرحمن مصطفى القادولي) jeb Abū Ala el Afrī (أبو علاء العفري), viens no Islāma valsts Irākā un Levantē līderiem (dzimis 1957. vai 1959. gadā)
• 14. maijs — B. B. Kings (B. B. King), amerikāņu mūziķis (dzimis 1925. gadā)
• 23. maijs — Džons Nešs (John Nash), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1928. gadā)
• 29. maijs — Dorisa Hārta (Doris Hart), amerikāņu tenisiste (dzimusi 1925. gadā)

Jūnijs

• 5. jūnijs — Tariks Azizs (طارق عزيز), Irākas politiķis (dzimis 1936. gadā)
• 7. jūnijs — Kristofers Lī (Sir Christopher Lee), angļu aktieris (dzimis 1922. gadā)
• 14. jūnijs — Zitu (Zito), Brazīlijas futbolists (dzimis 1932. gadā)
• 15. jūnijs — Žanna Friske (Жанна Фриске), krievu mūziķe un aktrise (dzimusi 1974. gadā)
• 17. jūnijs:
  • Rons Klārks (Ron Clarke), Austrālijas vieglatlēts, rakstnieks un politiķis (dzimis 1937. gadā)
  • Džirelīna Tallija (Jeralean Talley), amerikāņu ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1899. gadā)
• 29. jūnijs:
  • Jevgeņijs Primakovs (Евгений Примаков), krievu politiķis (dzimis 1929. gadā)
  • Jozefs Masopusts (Josef Masopust), čehu futbolists un treneris (dzimis 1931. gadā)

Jūlijs

• 1. jūlijs — Nikolass Vintons (Sir Nicholas Winton), britu filantrops, ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā (dzimis 1909. gadā)
• 5. jūlijs — Joičiro Nambu (南部 陽一郎), Japānas un ASV fiziķis un pasniedzējs (dzimis 1921. gadā)
• 9. jūlijs — Saūds el Feisals (سعود بن فيصل بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas diplomāts un politiķis, karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1940. gadā)
• 10. jūlijs — Omārs Šarifs (عمر الشريـف), ēģiptiešu aktieris (dzimis 1932. gadā)
• 17. jūlijs — Žils Bjanki (Jules Bianchi), franču autosportists, F1 pilots (dzimis 1989. gadā)
• 27. jūlijs — Abduls Kalāms (A. P. J. Abdul Kalam), Indijas prezidents, raķešu zinātnieks (dzimis 1931. gadā)
• 30. jūlijs — Linna Andersone (Lynn Anderson), amerikāņu mūziķe (dzimusi 1947. gadā)

Augusts

• 7. augusts — Manuels Kontrerass (Manuel Contreras), Čīles slepenpolicijas vadītājs Pinočeta diktatūras laikā (dzimis 1929. gadā)
• 18. augusts:
  • Abū Muslims el Turkmānī (أبو مسلم التركماني), viens no Islāma valsts Irākā un Levantē līderiem (dzimšanas gads nav zināms)
  • Hāleds el Asaads (خالد الأسعد), Sīrijas arheologs (dzimis 1934. gadā)
• 24. augusts — Džastins Vilsons (Justin Wilson), Lielbritānijas autosportists (dzimis 1978. gadā)
• 30. augusts:
  • Vess Kreivens (Wes Craven), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1939. gadā)
  • Olivers Sakss (Oliver Sacks), angļu—amerikāņu neirologs un rakstnieks (dzimis 1933. gadā)

Septembris

• 13. septembris — Mozess Malons (Moses Malone), amerikāņu basketbolists (dzimis 1955. gadā)
• 19. septembris — Džekija Kolinsa (Jackie Collins), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1937. gadā)
• 28. septembris — Ignasio Soko (Ignacio Zoco), Spānijas futbolists (dzimis 1939. gadā)

Oktobris

• 5. oktobris — Hennings Mankels (Henning Mankell), zviedru rakstnieks (dzimis 1948. gadā)
• 6. oktobris — Ārpāds Gencs (Göncz Árpád), Ungārijas prezidents (dzimis 1922. gadā)
• 24. oktobris — Morīna O'Hāra (Maureen O'Hara), īru izcelsmes amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1920. gadā)
• 25. oktobris — Flips Sonderss (Flip Saunders), amerikāņu basketbola treneris (dzimis 1955. gadā)

Novembris

• 3. novembris — Ahmeds Helebī (أحمد الجلبي), Irākas politiķis (dzimis 1944. gadā)
• 5. novembris — Mihails Ļesins (Михаил Лесин), krievu mediju un valsts darbinieks, politiķis (dzimis 1958. gadā)
• 7. novembris — Ichaks Navons (יצחק נבון; Yitzhak Navon), Izraēlas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1921. gadā)
• 10. novembris:
  • Helmūts Šmits (Helmut Schmidt), vācu politiķis, Vācijas kanclers (dzimis 1918. gadā)
  • Klauss Frīdrihs Rots (Klaus Friedrich Roth), Vācijā dzimis britu matemātiķis (dzimis 1925. gadā)
• 18. novembris — Abdelhamīds Abaūds (‏عبد الحميد عبود), Beļģijā dzimis islāmistu terorists, uzskatīts par 13. novembra terora aktu Parīzē galveno organizētāju (dzimis 1987. gadā)
• 21. novembris — Kims Jonsams (김영삼, Kim Young-sam), Dienvidkorejas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1927. gadā)
• 30. novembris — Eldars Rjazanovs (Эльдар Рязанов), krievu kinorežisors (dzimis 1927. gadā)

Decembris

• 3. decembris — Skots Veilands (Scott Weiland), amerikāņu mūziķis (dzimis 1967. gadā)
• 4. decembris — Sjui Mins (徐明), ķīniešu uzņēmējs, miljardieris, ieslodzīts par korupciju (dzimis 1971. gadā)
• 10. decembris — Dolfs Šejess (Dolph Schayes), amerikāņu basketbolists un treneris (dzimis 1928. gadā)
• 28. decembris:
  • Džons Bredburijs (John Bradbury), angļu mūziķis (dzimis 1953. gadā)
  • Lemijs, angļu mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1945. gadā)

Nobela prēmijas

• Ekonomikā — Anguss Dītons
• Fizikā — Takaaki Kadzita un Arturs Makdonalds
• Fizioloģijā vai medicīnā — Viljams Kempbels, Satoši Omura un Tu Joujou
• Ķīmijā — Tomass Lindāls, Pols Modrihs un Azizs Sandžars
• Literatūrā — Svetlana Aļeksijeviča
• Miera veicināšanā — Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets

Atsauces

Kalendārs

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2015. gads