Alfrēds Ādlers
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Alfrēds Ādlers (vācu: Alfred Adler; dzimis 1870. gada 7. februārī Vīnē (Rūdolfsheimā), miris 1937. gada 28. maijā Aberdīnā) bija ebreju izcelsmes austriešu psihologs, psihoanalītiķis un ārsts, individuālās psiholoģijas pamatlicējs.
Dzīvesgājums
Līdz 1895. gadam Ādlers studēja medicīnu Vīnes Universitātē. 1899. gadā satika Zigmundu Freidu, vēlāk kopā nodibināja Vīnes psihoanalīzes biedrību un Ādlers kļuva par tās prezidentu. Tomēr 1911. gadā viņu ceļi šķīrās, jo Ādlers nepieņēma Freida idejas par seksualitātes nozīmi cilvēka dzīvē.
1914. gadā nodibināja žurnālu Internationale Zeitschrift fur Individualpsychologie. 1932. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur pasniedza dažādās universitātēs. Miris ar sirdstrieku lekciju ceļojuma laikā.
Nacistu laikā Ādlers bija aizliegto autoru vidū.
Individuālā psiholoģija ietekmējusi neofreidistu uzskatus.
Galvenie darbi
- Über den nervösen Charakter (1912)
- Praxis und Theorie der Indi-vidualpsychologie (1920)
- Problems of Human Nature (1929)
- The Pattern of Life (1930)
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alfrēds Ādlers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Herdera enciklopēdijas raksts (spāņu)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|