Amatas pagasts

Amatas pagasts
Novads: Cēsu novads
Centrs: Ģikši
Kopējā platība:[1] 108,3 km2
 • Sauszeme: 105,6 km2
 • Ūdens: 2,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 624
Blīvums (2024): 5,9 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Amatas pagasts Vikikrātuvē

Amatas pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Amatas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Drabešu, Nītaures, Skujenes, Līgatnes un Vaives pagastiem. Pagasta pārvalde atrodas Ģikšos, citas lielākās apdzīvotās vietas ir Rencēni, Spāre, Aparnieki, Velmeri, Zāģeri.

Daba

Reljefs

Reljefa formas

Akmenskalns, Aparnieku kalns, Avotkalns, Āpšu kalni, Baložkalns, Bērziņkalns, Doļu pilskalns, Dzegužkalns, Dzērvu kalns, Dzirškalns, Gaidēnleja, Gribuļu kalni, Jēču kalni, Kalnlielmārču kalns, Kaļļu leja, Kaupes kalns, Krievu kalns, Lemeškalns, Lepekšu kalns, Lielais kalns, Palmēnu kalns, Ratnieku kalns, Ratnieku lejas, Raudu kalns, Reinu kalni, Ruķeļkalns, Skāduļu kalns, Skolas leja, Ūbeļkalns, Vasas kalns, Vēršu kalni, Vilkašas, Ziedu leja, Žagaru kalns.

Hidrogrāfija

Avoti

Kaļļu avoti, Lepekšu avoti

Upes

Amata, Dadžupe, Gaidene, Grūba, Kurmjupe, Lielmārču strauts, Maiļupe, Nediene, Pērļupe, Ratnieku upe, Silnieku strauts, Skujas upe.

Ūdenstilpes

Alaiņu ezers, Billes ūdenskrātuve, Doles ezers, Dziļūksnes ezers, Jaunsermuļu dīķi, Jēkuļu dīķi, Kalēju dīķis, Kauļu ezers, Leimaņu dīķis, Mazais Ruķeļu ezers, Melnais purvs, Rēveļu ezers, Ruķeļu ezers, Seklītis, Skalbēru dīķi, Straumēnu dīķis, Vilkašu ezers, Zāģeru dīķis, Zipu dīķis.

Purvi

Ducenes purvs, Dziļūkšņa purvs, Eglīšu purvs, Kurmu purvs, Kūdras purvs, Ķengu purvs, Maksnieku purvs, Meirānu purvs.

Dabas pieminekļi

Kaļļu avoti

Vēsture

1945. gadā Cēsu apriņķa Kosas pagastā izveidoja Kosas ciema padomi. Cēsu rajona Kosas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Rencēnu ciemu. 1965. gadā Kosas ciemam pievienoja Drabešu ciema padomju saimniecības «Amata» teritoriju, padomju saimniecības «Skujene» teritoriju ar ciema centru Kosu pievienoja Skujenes ciemam, bet pašu ciemu pārdēvēja par Amatas ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2000. gadā Amatas pagasts apvienojās ar Drabešu pagastu, izveidojot Amatas novadu.

Pieminekļi

  • Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)[4]
  • Kaikūņu senkapi
  • Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)
  • Doļu pilskalns
  • Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 557—    
19591 080−1.51%
19651 059−0.33%
GadsIedz.±% g.p.
1979874−1.36%
1989892+0.20%
2000872−0.21%
GadsIedz.±% g.p.
2011687−2.14%
2021610−1.18%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Ģikši un Spāre.

Ievērojamas personības

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
  5. ↑ OSP
Pilsētas
Pagasti