Bāzele

Bāzele
pilsēta
Basel
Bāzele
Koordinātas: 47°34′N 7°36′E / 47.567°N 7.600°E / 47.567; 7.600Koordinātas: 47°34′N 7°36′E / 47.567°N 7.600°E / 47.567; 7.600
Valsts	Šveice
Kantons	Bāzeles kantons
Dibināta	1. g. p. m. ē.
Pilsētas tiesības	1501
Platība
• Kopējā	37 km2
Iedzīvotāji (2022)[1]
• kopā	173 552
• blīvums	5,200/km²
Mājaslapa	www.basel.ch
Bāzele Vikikrātuvē

Bāzele (vācu: Basel, franču: Bâle, itāļu: Basilea) ir pilsēta Šveices ziemeļos, valsts vācvalodigajā daļā, pie Reinas upes. Atrodas tiešā Francijas un Vācijas tuvumā. Šveices trešā lielākā pilsēta, veido atsevišķu Bāzeles pilsētas (Basel-Stadt) kantonu.

Bāzeles universitātē (dib. 1459.) dažādos laikos darbojušies Roterdamas Erasms, Hanss Holbeins Jaunākais, Paracelzs, Daniels Bernulli, Leonards Eilers un Frīdrihs Nīče.

Ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības centrs. Pazīstama kā farmaceitisko kompāniju Novartis un Hoffmann-La Roche, ķīmiskās rūpniecības kompānijas Ciba Specialty Chemicals un finanšu kompānijas UBS AG mītnes vieta.

Bāzeles lidosta (EuroAirport Basel-Mulhouse-Freiburg) atrodas Francijas teritorijā un to kopīgi apsaimnieko abas valstis.

Vēsture

Bāzeles vietā aizvēsturiskos laikos bija ķeltu apmetne. 13./12. gadā p.m.ē. šo teritoriju Romas imperatora Augusta valdīšanas laikā iekaroja romieši un iekļāva to provincē "Germania superior". Netālu no mūsdienu Bāzeles atrašanās vietas tika nodibināta apmetne Augusta Raurica un uzcēla tiltu pār Reinas upi. 374. gadā m.ē. pirmo reizi rakstītos avotos parādījās vietvārds Basilia. Ap 450. gadu apkārtnē ieradās ģermāņu cilts alemaņi. V gadsimta beigās Bāzele iekļāvās Franku impērijā, 912. gadā - Burgundijā, vēlāk - Svētās Romas impērijā. Kopš 999. gada pilsētu pārvaldīja bīskaps.

1225 — 1226. gadā tika atjaunots tilts pār Reinu, un būtiski palielinājās Bāzeles nozīmība, jo tas bija vienīgais tilts pār Reinu posmā no Konstancas ezera. 1356. gadā pilsētu izpostīja zemestrīce. No 1431. līdz 1449. gadam pilsētā notika Bāzeles koncils. 1459. gadā ar pāvesta svētību tika atklāta Bāzeles universitāte - vecākā Šveicē.

1501. gadā Bāzele de facto izstājās no Svētās Romas impērijas un iestājās Šveices Konfederācijā kā 11 kantons. 1536. gadā Bāzelē pirmoreiz publicēja vienu no Kalvina svarīgākajiem darbiem - Christianae religionis institutio, bet 1543. gadā - Vezālija anatomijas grāmatu De humani corporis fabrica.'

Kopš 1833. gada Bāzeles pilsēta un apkārtne ir atsevišķi puskantoni. 1912. gadā Bāzelē notika Otrās Internacionāles kongress.

1874. gada 3. jūlijā Bāzelē atvērās Bāzeles zooloģiskais dārzs — pirmais zooloģiskais dārzs Šveicē.

Cilvēki

Bāzelē dzimuši:

• Johans Jakobs Bahofens (Johann Jakob Bachofen) (1815-1887) - jurists, vēsturnieks
• Karls Barts (Karl Barth) (1886-1968) - teologs
• Gaspars Baugins (Gaspard Bauhin) (1560-1624) - botāniķis
• Arnolds Bēklins (Arnold Böcklin) (1827-1901) - mākslinieks
• Jākobs Bernulli (Jakob Bernoulli) (1654-1705) - zinātnieks
• Johans (I) Bernulli (Johann Bernoulli) (1667-1748) - matemātiķis
• Jakobs Burkhards (Jacob Burckhardt) (1818-1897) - mākslas zinātnieks
• Peters Cumtors (Peter Zumthor) (1943-) - arhitekts
• Filips Degens (Philipp Degen) (1983-) - futbolists
• Leonards Eilers (Leonhard Euler) (1707-1783) - matemātiķis
• Rodžers Federers (Roger Federer) (1981-) - tenisists
• Edvīns Fišers (Edwin Fischer) (1886-1960) - pianists
• Aleksandrs Frejs (Alexander Frei) (1979-) - futbolists
• Hakans Jakins (Hakan Yakin) (1977-) - futbolists
• Haness Meijers (Hannes Meyer) (1889-1954) - arhitekts
• Mateuss Meriāns (Matthäus Merian) (1593-1650) - mākslinieks
• Karls Aleksandrs Millers (Karl Alexander Müller) (1927-) - fiziķis
• Frīdrihs Mīšers (Friedrich Miescher) (1844-1895) - biologs
• Ogists Pikārs (Auguste Piccard) (1884-1962) - fiziķis un izgudrotājs
• Patija Šnaidere (Patty Schnyder) (1978-) - tenisiste
• Marko Štrellers (Marco Streller) (1981-) - futbolists
• Fritjofs Šuons (Frithjof Schuon) (1907-1998) - filozofs
• Lugvigs Zenfls (Ludwig Senfl) (1486-1543) - komponists

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bāzele.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)