Baltkrievu valoda (беларуская мова, izrunā: [bʲelaˈruskaja ˈmova]) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi. Tā ir viena no Baltkrievija valsts valodām (otra valsts valoda ir krievu valoda). Izplatīta arī Baltkrievijas pierobežā Polijā, Lietuvā, Latvijā, Krievijā un Ukrainā, kā arī baltkrievu diasporā citur pasaulē. Vēsturiski attīstījusies no rutēņu valodas.
1933. gadā PSRS notika baltkrievu valodas pareizrakstības reforma, ar kuras palīdzību baltkrievu valoda tika pietuvināta krievu valodai. Šī reforma netika atzīta Polijas tolaik kontrolētajā Rietumbaltkrievijā un citur ārvalstīs, tādējādi izveidojās divi baltkrievu valodas ortogrāfijas varianti, kas turpina pastāvēt arī mūsdienās: padomju versija (oficiālā ortogrāfija) un pirmspadomju (taraškevica jeb klasiskā pareizrakstība), kura nav oficiāli atzīta.[1]
Pēc 1995. gada 14. maija referenduma par krievu valodas statusa pacelšanu baltkrievu valoda zaudēja savu vienīgās valsts valodas statusu, un tās prestižs un sabiedriskais lietojums Baltkrievijā sāka strauji kristies.[2] 1999. gada tautskaitē baltkrievu valodu par savu dzimto valodu uzskatīja aptuveni 6 984 000 (85,6%) Baltkrievijas iedzīvotāju, bet sadzīvē lietoja vien ap 3 686 000 (36,7%).[3]
Baltkrievu alfabēts
Baltkrievu alfabēts ir balstīts uz kirilicu. Tajā ir 32 burti un apostrofs.
| Burts |
IPA
|
| А а |
/a/
|
| Б б |
/b/
|
| В в |
/v/
|
| Г г |
/ɣ/
|
| Д д |
/d̪/, /d/
|
| Е е |
/jɛ/, /ɛ/, /ʲɛ/
|
| Ё ё |
/jɔ/, /ɔ/, /ʲɔ/
|
| Ж ж |
/ʐ/
|
|
| burts |
IPA
|
| З з |
/z/
|
| І і |
/i/, /ʲi/, /ji/
|
| Й й |
/j/
|
| К к |
/k/
|
| Л л |
/ɫ/, /l/
|
| М м |
/m/
|
| Н н |
/n/
|
| О о |
/ɔ/
|
|
| burts |
IPA
|
| П п |
/p/
|
| Р р |
/r/
|
| С с |
/s/
|
| Т т |
/t̪/, /t/
|
| У у |
/u/
|
| Ў ў |
/w/
|
| Ф ф |
/f/
|
| Х х |
/x/
|
|
| burts |
IPA
|
| Ц ц |
/t͡s/
|
| Ч ч |
/t͡ʂ/
|
| Ш ш |
/ʂ/
|
| Ы ы |
/ɨ/
|
| Ь ь |
/ʲ/
|
| Э э |
/ɛ/
|
| Ю ю |
/ju/, /u/, /ʲu/
|
| Я я |
/ja/, /a/, /ʲa/
|
|
|
Baltkrievu valoda Latvijā
2011. gadā Latvijas Baltkrievu savienība ar Rīgas domes, Baltkrievijas vēstniecības, Liepājas Metalurga un Iļģuciema atbalstu izdeva pirmo latviešu-baltkrievu, baltkrievu-latviešu vārdnīcu, ko bija sākusi veidot valodniece Mirdza Ābola, taču pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavoja Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca vadībā.[4][5]
Atsauces
Ārējās saites
Baltkrievija
Baltkrievu valodas izplatības areāls (Baltkrievijas 2009. gada tautskaite)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltkrievu valoda.