Baznīcas tēvi

Baznīcas tēvi (latīņu: Patres Ecclesiae) ir agrīnās kristīgās baznīcas teologi un bīskapi, kuriem bija nozīmīga loma kristīgās ticības veidošanā, mācību formulēšanā un baznīcas struktūras attīstībā. Viņi darbojās pirmajos gadsimtos pēc Kristus un palīdzēja definēt doktrīnas, cīnījās pret herēzijām un veicināja Svēto Rakstu interpretāciju.

Baznīcas tēvus var iedalīt vairākās grupās:

1. Apustuliskie tēvi (1.–2. gadsimts) — tie, kas dzīvoja apustuļu laikos vai tieši pēc tiem, piemēram:
   • Klements no Romas
   • Antiohijas Ignācijs
   • Polikarps no Smirnas
2. Grieķu Baznīcas tēvi (3.–8. gadsimts) — strādāja galvenokārt Austrumu baznīcā un rakstīja grieķu valodā, piemēram:
   • Origens
   • Basilijs Lielais
   • Gregors no Nazianzas
   • Joans Hrizostoms
3. Latīņu Baznīcas tēvi (3.–7. gadsimts) — darbojās Rietumu baznīcā un rakstīja latīņu valodā, piemēram:
   • Tertuliāns
   • Cipers no Kartāgas
   • Ambrozijs no Milānas
   • Augustīns no Hiponas
   • Hieronīms
4. Sīriešu Baznīcas tēvi — kas darbojās galvenokārt Sīrijā un rakstīja sīriešu valodā, piemēram:
   • Afrahats
   • Efraims Sīrietis

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baznīcas tēvi.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)