Beļkova sala
| Beļkova sala | |
|---|---|
 Beļkova salas krasts | |
  Beļkova sala  Beļkova sala  Beļkova sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 75°33′N 135°50′E / 75.550°N 135.833°EKoordinātas: 75°33′N 135°50′E / 75.550°N 135.833°E |
| Arhipelāgs | Anžū salas |
| Platība | 500 km² |
| Garums | 56 km |
| Platums | 16 km |
| Augstākais kalns | 127 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
 Beļkova sala Vikikrātuvē | |
Beļkova sala (krievu: Бельковский остров, jakutu: Бельков арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Anžū salu grupā. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā.
Vēsture
Pirmais no eiropiešiem salu 1808. gadā atklāja jakutu rūpnieks Nikolajs Beļkovs, kurš to nosauca par Svētā Jāņa salu (остров Святого Иоанна).[1] Nosaukums nebija populārs lietošanā, jo salu turpināja saukt pēc pirmatklājēja vārda un šis nosaukums arī tika apstiprināts oficiāli. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, ir tikai dažas mednieku apmetnes — povarņas.
Ģeogrāfija
Sala izvietojusies Anžū salu rietumos, Laptevu jūrā. 21 km platais Zarjas šaurums austrumos to šķir no Koteļnijas salas. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 56 km garumā, platumā līdz 16 km. Salas reljefs līdzens, krasti izlīdzināti, lielākoties krauji.[2]
Salā valda arktiskās tundras klimats. Augu valsts nabadzīga. Mīt polārlapsa, ziemeļbriedis, baltais lācis, stāvajos krastos putnu tirgi, liedagos — valzirgu kolonijas.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beļkova sala.- EtoRetro.ru Остров Бельковский, 1974 (3 фото)