Bjērns Dēli

Šis raksts ir par norvēģu distanču slēpotāju. Par pilsētu skatīt rakstu Deli.

Bjērns Dēli
Bjørn Dæhlie

Bjērns Dēli (vidū)
Personas dati
Bjērns Erlends Deli
Dzimis	1967. gada 19. jūnijā (57 gadi) Elveruma, Norvēģija
Mājaslapa	bjorn-daehlie.com
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	Norvēģija
Sporta veids	Distanču slēpošana
Profesionāļa karjera	?—2001
Kluba informācija
Klubs	Nannestad IL
Pasaules kausa informācija
Debija PK posmos	1989. gada 7. janvārī
Pēdējā distance PK posmos	1999
Uzvaras PK posmos	46
Pjedestāli PK posmos	81
Pasaules kausa tituli	6 (1992, 1993, 1995, 1996, 1997, 1999)
PK distanču tituli	Sprints (1996/97, 1998/99)
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	3 (1992, 1994, 1998)
Medaļas	8 zelti, 4 sudrabi
Pasaules čempionāta informācija
Medaļas	9 zelti, 5 sudrabi, 3 bronzas
Sasniegumi un tituli
Norvēģijas gada sportists (1995, 1998)

Bjērns Erlends Dēli (norvēģu: Bjørn Erlend Dæhlie; dzimis 1967. gada 19. jūnijā Elverumā, Norvēģijā) ir bijušais norvēģu distanču slēpotājs. B. Dēli ir izcīnījis 12 medaļas Olimpiskajās spēlēs, kas viņu padara par visveiksmīgāko distanču slēpotāju visā Olimpisko spēļu vēsturē. Piedalījās trijās Olimpiskajās spēlēs (1992, 1994, 1998), kopumā izcīnīja 8 zelta un 4 sudraba medaļas. Ar kopumā izcīnītajām 29 medaļām Olimpiskajās spēlēs un Pasaules čempionātos laika posmā no 1991. līdz 1999. gadam B. Dēli ir visvairāk uzvarējušais distanču slēpotājs šī sporta veida vēsturē. Viņš bija 1990. gadu vadošais distanču slēpotājs. Pasaules kausā sešas reizes svinēja uzvaru kopvērtējumā (1992, 1993, 1995, 1996, 1997, 1999), tāpat 1998. gadā izcīnīja uzvaru sprinta kopvērtējumā. Divreiz tika atzīts par Norvēģijas gada sportistu (1995, 1998).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bjērns Dēli.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Oficiālā tīmekļa vietne

• Olympedia profils (angliski)
• Munzüger Sport profils (vāciski)
• FIS profils (distanču slēpošana) (angliski)

s d l Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — kombinētās disciplīnas vīriešiem 15 kilometri iedzīšanā 1992 —  Bjērns Dēli (Norvēģija) 1994 —  Bjērns Dēli (Norvēģija) 1998 —  Tomass Alsgārds (Norvēģija) 2 × 10 kilometri iedzīšanā 2002 —  Tomass Alsgārds (Norvēģija) /  Frūde Estils (Norvēģija) 30 kilometri iedzīšanā 2006 —  Jevgeņijs Dementjevs (Krievija) 2010 —  Markuss Helners (Zviedrija) 15 kilometri skiatlonā 2014 —  Dario Koloņa (Šveice) 2018 —  Sīmens Hegstads Krīgers (Norvēģija) 2022 —  Aleksandrs Boļšunovs (Krievijas Olimpiskā komiteja)

s d l Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 50 kilometri vīriešiem 1924 —  Tūrleifs Heugs (Norvēģija) 1928 —  Pērs Ēriks Hedlunds (Zviedrija) 1932 —  Veli Sārinens (Somija) 1936 —  Eliss Viklunds (Zviedrija) 1948 —  Nilss Kārlsons (Zviedrija) 1952 —  Veiko Hakulinens (Somija) 1956 —  Sikstens Jērnbergs (Zviedrija) 1960 —  Kalevi Hemeleinens (Somija) 1964 —  Sikstens Jērnbergs (Zviedrija) 1968 —  Ūle Ellefseters (Norvēģija) 1972 —  Pols Tildums (Norvēģija) 1976 —  Īvars Formo (Norvēģija) 1980 —  Nikolajs Zimjatovs (Padomju Savienība) 1984 —  Tomass Vasbergs (Zviedrija) 1988 —  Gunde Svans (Zviedrija) 1992 —  Bjērns Dēli (Norvēģija) 1994 —  Vladimirs Smirnovs (Kazahstāna) 1998 —  Bjērns Dēli (Norvēģija) 2002 —  Mihails Ivanovs (Krievija) 2006 —  Džordžo Di Čenta (Itālija) 2010 —  Peters Nurtugs (Norvēģija) 2014 —  Aleksandrs Ļegkovs (Krievija) 2018 —  Īvo Niskanens (Somija) 2022 —  Aleksandrs Boļšunovs (Krievijas Olimpiskā komiteja)

s d l Olimpiskie čempioni distanču slēpošanā — 4 x 10 kilometru stafete vīriešiem 1936 —  Nurmela, Karpinens, Lehde, Jalkane (Somija) 1948 —  Ēstensons, Tāps, Ēriksons, Lundstrēms (Zviedrija) 1952 —  Hasu, Lonkila, Korhonena, Mekele (Somija) 1956 —  Terentjevs, Kolčins, Aņikins, Kuzins (Padomju Savienība) 1960 —  Alatalo, Mentiranta, Huhtala, Hakulinena (Somija) 1964 —  Asps, Jernbergs, Stefansons, Rennlunds (Zviedrija) 1968 —  Martinsens, Tildums, Gronningens, Ellefseters (Zviedrija) 1972 —  Voroņkovs, Skobovs, Simaševs, Vedeņins (Padomju Savienība) 1976 —  Pitkenens, Miesto, Terajervi, Koivisto (Somija) 1980 —  Ročevs, Bažukovs, Beļajevs, Zimjatovs (Padomju Savienība) 1984 —  Vasbergs, Kolbergs, Otosons, Svāns (Zviedrija) 1988 —  Otosons, Vasbergs, Svāns, Mogrens (Zviedrija) 1992 —  Langli, Ulvangs, Skjeldāls, Dēli (Norvēģija) 1994 —  Colts, Albarello, Vanceta, Fauners (Itālija) 1998 —  Sivertsens, Jevne, Dēli, Alsgārds (Norvēģija) 2002 —  Auklands, Estils, Skjeldāls, Alsgārds (Norvēģija) 2006 —  Valbusa, Kenta, Kotrers, Džordži (Itālija) 2010 —  Rikardsons, Ulsons, Sēdergrens, Helners (Zviedrija) 2014 —  Nelsons, Rikardsons, Ulsons, Helners (Zviedrija) 2018 —  Tēnsets, Sunbī, Krīgers, Klēbo (Norvēģija) 2022 —  Červotkins, Boļšunovs, Spicovs, Ustjugovs (Krievijas Olimpiskā komiteja)