Bunkas pagasts
| Bunkas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dienvidkurzemes novads |
| Centrs: | Bunka |
| Kopējā platība:[1] | 110,9 km2 |
| • Sauszeme: | 107,5 km2 |
| • Ūdens: | 3,4 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 766 |
| Blīvums (2024): | 7,1 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1867. gadā |
 Bunkas pagasts Vikikrātuvē
| |
Bunkas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām, Vārtājas krastos. Robežojas ar sava novada Priekules, Virgas, Gaviezes, Tadaiķu, Durbes, Vecpils un Kalvenes pagastiem.
Daba
Reljefa formas
Božu kalns, Brača kalns, Fergūtenes kalns, Gaiļa kalns, Krotes pilskalns, Prūšu kalns, Sprosta kalns, Usaiķu grava.
Hidrogrāfija
Ūdensteces
Āģēre, Čikste, Dreimaņu grāvis, Lašupe, Melnupe, Melnupīte, Padones strauts, Plūģupīte, Vārtāja, Vecupe, Vecvagaru grāvis.
Ūdenstilpes
Bunkas dzirnavezers, Cepļa dīķis, Dižlūku dīķis, Donis, Kārsgaļu dīķis, Krotes dzirnavu dīķis, Ķaupju dīķis, Lielais Purplis, Lūžņu dīķis, Mazais Purplis, Mazgraviņu dīķi, Ordangas dīķis, Purvs, Reiņa ezers, Robežnieks, Sils, Tiltiņu dīķis, Velekšņu dīķis.
Purvi
Bunkas purvs, Čikstes purvs, Laivenieku lanka, Vilciņu lanka.
Dabas aizsardzība
Valsts aizsardzībā atrodas Krotes parks.
Vēsture
Mūsdienu Bunkas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bunkas muiža (Gut Funkenhof, Bunka), Dižizriedes muiža (Gut Fischröden), Krotes muiža (Gut Kroten, Krote), Tadaiķu muiža (Gut Tadaiken).
Bunkas pagasts veidojies no Bunkas, Diž-Izriedes, Usaiķu un Ordangas pagastiem.
1890. gadā pievienots Priekules pagastam.
1918. gadā atdalījies no Priekules pagasta.
1935. gadā Liepājas apriņķa Bunkas pagasta platība bija 38 km² un tajā dzīvoja 1014 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Bunkas ciema padomi, kuru gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. Bunkas ciems ietilpa Priekules (1949—1959) un Liepājas (1959—2009) rajonos. Bunkas ciemam 1977. gadā pievienoja likvidēto Krotes ciemu un daļu Tadaiķu ciema teritorijas.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bunkas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekules novadā. 2021. gadā Priekules novads tika iekļauts jaunajā Dienvidkurzemes novadā.
Kultūras pieminekļi
- Bunkas senkapi
- Gravenieku Elkas kalns
- Gaiļa kalns
- Grantiņu senkapi
- Gravenieku senkapi
- Kalniņu senkapi
- Krotes pilskalns
- Valku senkapi
- Zviedru kapi
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Bunka (pagasta centrs), Krote, Tadaiķi.
Ievērojamas personības
- Atis Kronvalds (1837—1875), pedagogs, publicists un valodnieks, Pirmās atmodas sabiedriskais darbinieks
- Fricis Gulbis (1891—1956), fiziķis, Latvijas Universitātes, Baltijas universitātes (1946—1948) un Makmastera universitātes profesors Hamiltonā Kanādā
- Alfreds Krūklis (1921—2003), dzejnieks
Saimniecība
Transports
Izglītība un kultūra
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
