Džeimss Gārfīlds

Džeimss Ābrams Gārfīlds James Abram Garfield
20. ASV prezidents
Amatā 1881. gada 4. marts — 1881. gada 19. septembris
Viceprezidents (i)	Česters Arturs
Priekštecis	Raterfords Heizs
Pēctecis	Česters Arturs
ASV Pārstāvju palātas biedrs no Ohaio štata 19. apgabala
Amatā 1863. gada 4. marts — 1880. gada 8. novembris
Priekštecis	Henrijs L. Deivss
Pēctecis	Semjuels Dž. Rendels
Dzimšanas dati	1831. gada 19. novembrī Mūrlendhilsa, Ohaio, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati	1881. gada 19. septembrī (49 gadu vecumā) Elberona, Ņūdžersija, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija	Republikāniskā partija
Dzīvesbiedrs(-e)	Lukrēcija Rūdolfa Gārfīlda
Profesija	jurists politiķis valstsvīrs
Paraksts

Džeimss Ābrams Gārfīlds (angļu: James Abram Garfield; dzimis 1831. gada 19. novembrī, miris 1881. gada 19. septembrī) bija Amerikas Savienoto Valstu divdesmitais prezidents, pārstāvēja Republikānisko partiju. Prezidenta amatā bija no 1881. gada 4. marta līdz 19. septembrim. Četrus mēnešus pēc prezidentūras sākuma viņu sašāva Šarls Gito, kurš iepriekš nesekmīgi centās panākt savu iecelšanu par ASV konsulu Parīzē. Gārfīlds nomira divus mēnešus vēlāk no infekcijas, kas radās ievainojumu dēļ.

Džeimss Gārfīlds dzimis 1831. gada 19. novembrī Ohaio štatā Oranžtaunšipā (Orange township), mūsdienu Mūrlendhilsā. Viņa tēvs Ābrams Gārfīlds bija cīkstonis, kurš nomira 1834. gadā, kad Džeimss Gārfīlds vēl bija zīdainis. Skolā Gārfīldam padevās mācības, it īpaši latīņu valoda un sengrieķu valoda.^[1] No 1851. līdz 1854. gadam mācījās Rietumu Rezervju Eklektikas institūtā (Western Reserve Eclectic Institute, mūsdienās Hiramas koledža), bet pēc tam iestājās Viljamsa koledžā. Pēc studijām atgriezās Eklektikas institūtā kā pasniedzējs un administrators. Savā brīvajā laikā viņš publiski uzstājās, atbalstot Republikāņu partiju un verdzības atcelšanu. 1858. gadā apprecējās ar Lukrēciju Rūdolfu (Lucretia Rudolph), savu bijušo skolnieci.^[1] Viņiem bija septiņi bērni.

Džeimss Gārfīlds politikā iesaistījās 1857. gadā. 1859. gadā uzsāka studijas tiesību zinātnēs. No 1859. līdz 1861. gadam bija Ohaio senāta biedrs. No 1861. līdz 1863. gadam piedalījās Amerikas pilsoņu karā, kur Savienības armijā bija ģenerālmajors. Deviņus termiņus, no 1863. līdz 1880. gadam, bija ASV Pārstāvju palātas biedrs no Ohaio štata 19. apgabala. Tika ievēlēts arī ASV Senātā, bet neilgi pēc tam par ASV prezidentu, tāpēc Senātā nav strādājis.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džeimss Gārfīlds.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

s d l ASV prezidenti Džordžs Vašingtons (1789–1797) Džons Adamss (1797–1801) Tomass Džefersons (1801–1809) Džeimss Medisons (1809–1817) Džeimss Monro (1817–1825) Džons Kvinsijs Adamss (1825–1829) Endrū Džeksons (1829–1837) Martins Van Burens (1837–1841) Viljams Herisons (1841) Džons Tailers (1841–1845) Džeimss Polks (1845–1849) Zekerijs Teilors (1849–1850) Milards Filmors (1850–1853) Frenklins Pīrss (1853–1857) Džeimss Bjūkenens (1857–1861) Abrahams Linkolns (1861–1865) Endrū Džonsons (1865–1869) Uliss Grānts (1869–1877) Raterfords Heizs (1877–1881) Džeimss Gārfīlds (1881) Česters Arturs (1881–1885) Grovers Klīvlends (1885–1889) Bendžamins Herisons (1889–1893) Grovers Klīvlends (1893–1897) Viljams Makinlijs (1897–1901) Teodors Rūzvelts (1901–1909) Viljams Tāfts (1909–1913) Vudro Vilsons (1913–1921) Vorens Hārdings (1921–1923) Kelvins Kūlidžs (1923–1929) Herberts Hūvers (1929–1933) Franklins Rūzvelts (1933–1945) Harijs Trumens (1945–1953) Dvaits Eizenhauers (1953–1961) Džons Kenedijs (1961–1963) Lindons Džonsons (1963–1969) Ričards Niksons (1969–1974) Džeralds Fords (1974–1977) Džimijs Kārters (1977–1981) Ronalds Reigans (1981–1989) Džordžs Herberts Volkers Bušs (1989–1993) Bills Klintons (1993–2001) Džordžs Volkers Bušs (2001–2009) Baraks Obama (2009–2017) Donalds Tramps (2017–2021) Džo Baidens (2021–pašlaik)