Detektīvs

Detektīvs (angļu: detective, no latīņu: detego — 'atklāju') ir literatūras un kinematogrāfa žanrs, kur tiek aprakstīta vai parādīta kāda mīklaina notikuma izmeklēšana ar mērķi noskaidrot notikuma apstākļus un atklāt noslēpumu. Ierastais notikums, ko izmeklē, ir noziegums, detektīvā apraksta tā izmeklēšanu un vainīgo noskaidrošanu, šajā gadījumā konflikts veidojas, satiekoties taisnīgumam ar likuma pārkāpējiem un parasti noslēdzas ar taisnīguma uzvaru.

Elementi, kas saistīti ar detektīvu sižetiem, parādījās jau senajās civilizācijās, piemēram, Senajā Grieķijā un Ēģiptē. Piemēram, Sofokla traģēdijā "Edips karalis" ietver nozieguma un identitātes noslēpumu risināšanu.

Edgars Alans Po tiek uzskatīts par modernā detektīvžanra tēvu. Viņa 1841. gada stāsts "Morga ielas slepkavības" ("The Murders in the Rue Morgue") tiek uzskatīts par pirmo detektīvstāstu. Tajā ieviests privātdetektīvs Augusts Dipēns, kas risina sarežģītus noziegumus ar loģikas palīdzību.

Arturs Konans Doils 19. gadsimta beigās radīja vienu no ikoniskākajiem detektīvu tēliem — Šerloku Holmsu. Viņa stāsti par Holmsu un doktoru Vatsonu (piemēram, "Baskervilu suns") ir ievērojami ar detalizēto izmeklēšanas procesu un dedukcijas metodēm.

Zelta laikmets (20. gadsimta sākums) tiek saukts par detektīvžanra "zelta laikmetu," īpaši 1920.-1930. gados. Agata Kristi ir "kriminālromānu karaliene," un viņas tēli Erkils Puaro ir kļuvis par detektīvžanra simbolu.

ASV attīstījās "cietā stila" detektīvu romāni, kas bija tumšāki un reālistiskāki. Reimonds Čandlers bija viens no pazīstamākajiem šī stila autoriem.

Detektīvu sižeti 20. un 21. gadsimtā kļuvuši daudzveidīgāki. Tie aptver gan klasisko formātu, gan hibrīdus, apvienojot elementus no psiholoģiskā trillera, zinātniskās fantastikas un citiem žanriem. Populāri kļuvuši arī policijas procedūru romāni, piemēram, Henninga Mankela un Stīga Lārsona darbi.

• Detektīvs (profesija)