Pils celta Dāņu Igaunijas laikā 13. gadsimtā agrākajā igauņu pilskalnā.[1] Dāņi to cēla pilskalna ziemeļdaļā, ko iesauca par Lielo pilskalnu.[1] Sākumā tā tika saukta par "Dāņu pili" (latīņu: Castrum Danorum, igauņu: Taanilinnus), no kura, visticamāk, Tallina arī ieguvusi savu mūsdienu nosaukumu. Zobenbrāļu ordeņa valdīšanas laikā (1227—1238) tika apbūvēts arī Mazais pilskalns.[1] 1347. gadā, pārņemot pili, Livonijas ordenis tālāk veidoja to kā cietokšņklosteri, uzcēla kvadrātveida konventa ēku.[1] Pilī viduslaikos bija kapela, kopmītnes bruņiniekiem. Pils nocietinājumos tika uzcelti vairāki torņi, no kuriem ievērojamākais ir "Garais Hermanis" (48 m augsts), kurā katru dienu tiek uzsliets Igaunijas karogs. Zviedru Igaunijas laikā pils tika pārveidota no krustnešu cietokšņa par Igaunijas politiskās varas ceremoniālo un administratīvo centru. Šīs funkcijas Domkalna pils pilda arī mūsdienās.
18. gadsimta otrajā pusē tika norakta daļa pilsētas mūra un pilskalna austrumpusē nocietinājumu vietā uzcēla gubernas pārvaldes ēku — Tooompea pili. 1917. gada revolūcijā nodedzināja konventa ēku. Pēc Igaunijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā tās vietā tika uzcelta ēka, kurā notiek Rīgikogu sēdes.[2]
Atsauces
↑ 1,01,11,21,3Kristīna Porgasāra, Eva-Grēte Aljasa, “Tallina. Viduslaiku galvaspilsēta”. “Büroodisain”, Tallinn. 4.—7. lpp. ISBN 9985-9479-8-3