Egoisms
Egoisms ir pārmērīga iedomība un lepnums. Tas ir saistīts ar narcismu un patmīlību.
Izcelsme
Latīņu vārds "ego", kas nozīmē Es.
Formas
- Ētiskais egoisms, ir doktrīna, kas uzskata, ka indivīdiem vajadzētu darīt to, kas ir viņu pašu interesēs.
- Psiholoģiskais egoisms, ir doktrīna, kas uzskata, ka cilvēku vienmēr motivē savtīgas intereses.
- Racionālais egoisms, ticība, ka tas ir racionāli un pareizi rīkoties tikai paša (tikai savās) interesēs.
Termini "egoisms" un "pašcildināšana" var attiekties arī uz:
- pašcildināšana, ir pārmērīga vai pārspīlēta tieksme sevi atzīt par vissvarīgāko,
- solipsisms, ticība, ka tikai savām domām un apziņai var uzticēties , ka tikai tā pastāv un ka tikai viņa pieredze ir reāla,
- individuālais anarhisms, ir anarhijas forma , tā aizsācējs ir Makss Štirners,
- egocentrisms, kad cilvēks pavisam ignorē citu cilvēku vajadzības un intereses.
Filozofi kas izstrādāja filozofisko sistēmu egoisms
Skatīt arī
- Altruisms, ir nesavtīga rīcība citu labā, nedomājot par savu labumu
- Apgaismotā savtība, filozofijas ētika kas nosaka, ka personām, kas darbojas, lai sekmētu citu dalībvalstu intereses (vai intereses grupas vai grupām, pie kurām tie pieder), galu galā kalpo savu pašu interesēm.
- Individuālisms, koncentrēšanās uz individuālajām vajadzībām, nevis sabiedrības
- Individuālais anarhisms, anarhisms, kas ir augstākā vara priekš indivīda
- Manipulators, tendence maldināt un manipulēt ar citiem, par personīgo labumu
- Objektīvisms (Aina Renda), filozofiska sistēma, kas balstās uz Ainas Rendas rakstiem, kuros tiek atbalstīta patmīlība
- Egoisms, apzīmē to, ka priekšroka dota domām vai darbiem par sevi, proti, pašu intereses ir galvenās un/vai pārspīlētas rūpes par sevi
- Pašintereses, nievājošs termins, kas attiecas uz jebkuru filozofiju, doktrīnu, vai tendenci, kas aizstāv tieši egoistiskus principus kā vēlamus
- Suiteisms, pārliecība par sevi ,ka esi kā dievība