Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas rekordi un statistika
UEFA valstu karte, komandu sasniegtie posmi UEFA Čempionu līgā un Eiropas kausā:
UEFA dalībvalsts ar uzvarētāju klubiem
UEFA dalībvalsts ar finālistu klubiem
UEFA dalībvalsts, kas ir bijusi pārstāvēta pusfinālā
UEFA dalībvalsts, kas ir bijusi pārstāvēta astotdaļfinālā vai ceturtdaļfinālā
UEFA dalībvalsts, kas ir bijusi pārstāvēta grupu turnīrā
UEFA dalībvalsts, kas nav bijusi pārstāvēta grupu turnīrā
Nav UEFA biedrs
Šajā lapā uzskaitīta informācija par Eiropas kausa un Čempionu līgas sezonu statistiku. Šajā statistikā nav iekļautas UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas kārtas.[1]
Spānijas klubi ir veiksmīgākie, izcīnot divdesmit titulus. Anglija ir otrā, ar piecpadsmit, bet Itālija ir trešā, ar divpadsmit. Vācijai ir astoņi tituli, Nīderlandei seši, Portugālei četri, bet Skotijai, Rumānijai, Dienvidslāvijai un Francijai katrai pa vienam. Klubi no Grieķijas, Beļģijas un Zviedrijas ir iekļuvuši finālā, taču nav uzvarējuši.
Šajā rangā par uzvaru tiek piešķirti divi punkti, par neizšķirtu - viens, par zaudējumu - nulle. Saskaņā ar statistikas konvenciju futbolā, spēles, kas izšķirtas papildlaikā, tiek skaitītas kā uzvaras un zaudējumi, savukārt spēles, kas izšķirtas soda sitienu sērijās, tiek skaitītas kā neizšķirtas. Komandas tiek ierindotas pēc kopējo punktu skaita, pēc tam, pēc vārtu starpības, pēc tam, pēc gūtajiem vārtiem. Ir uzskaitītas tikai divdesmit piecas labākās komandas (ieskaitot kvalifikācijas kārtas).[2]
Pilsēta, kurā fināls aizvadīts visvairāk reižu, ir Londona, astoņas reizes. Piecas no tām ir spēlētas sākotnējā Vembli stadionā un trīs reizes, jaunajā Vembli stadionā. Dalītā otrajā vietā ierindojās Parīze, kurā ir notikuši seši fināli.
Nācija, kura uzņēmusi visvairāk finālu, ir Itālija, ar deviņiem (Milānā un Romā, katrā četras reizes, un vienu reizi Bari). Otrajā vietā, ar astoņiem, ierindojas Anglija (septiņas reizes Londonā un vienreiz Mančestrā), Spānija (piecas reizes Madridē, divas reizes Barselonā un vienreiz Seviljā) un Vācija (četras reizes Minhenē, divas reizes Štutgartē, Berlīnē un Gelzenkirhenē, katrā pa vienam).
Minhenes "Bayern" bija vienpadsmit uzvaras vienpadsmit spēlēs, 2019.–2020. gada saīsinātajā kalendārā, kļūstot par pirmo komandu jebkurā Eiropas turnīrā, iegūstot trofeju, 100% uzvarot visās spēlēs.[note 1]
Komanda, kas ieguvusi Eiropas kausu ar vismazāk uzvarētām spēlēm, ir PSV Eindhoven (1987–88), kas visā turnīrā izcīnīja tikai trīs uzvaras, ieskaitot nevienu, sākot no ceturtdaļfināla.
Komanda, kas uzvarējusi Čempionu līgā ar vismazāk uzvarētām spēlēm, ir Manchester United (1998–99), ar piecām uzvarām.
Notingemas "Forest" galvenā trenera Braiena Klofa statuja, kurš uzvarēja Eiropas kausā 1979. un 1980. gadāTikai divi klubi ar 100% panākumiem vairāk nekā vienu reizi piedalījušies Eiropas kausa/Čempionu līgas finālā:
Madrides "Real" ir vienīgais klubs, kas vairāk nekā divas reizes spējis uzvarēt finālā ar 75% vai lielāku panākumu rādītāju. Klubs zaudējis tikai trīs finālus no astoņpadsmit, uzvarot 83% gadījumu.
Četri klubi vienreiz piedalījušies finālā, kļūstot par uzvarētājiem:
Deviņpadsmit klubi ir piedalījušies vismaz vienā finālā, taču, ne reizi nav uzvarējuši. Tikai trīs no tiem vairāk nekā vienu reizi ir iekļuvuši finālā, katru reizi zaudējot:
Benfica pieder sacensību rekords lielākās uzvaras ziņā divu spēļu summā. 1965.–1966. gada sezonas priekšsacīkšu kārtā viņi uzvarēja Stade Dudelange ar 18–0 (8–0 viesos, 10–0 mājās).[5]
Minhenes "Bayern" Čempionu līgas ēras izslēgšanas spēļu fāzē pieder lielākā uzvaras starpība divu spēļu summā. 2008.–2009. gada astotdaļfinālā viņi uzvarēja Sporting CP ar 12–1 (5–0 viesos, 7–1 mājās).
Alans Kenedijs realizēja izšķirošo soda sitienu 1984. gada finālā.Pirmā soda sitienu sērija Eiropas kausā notika starp Everton un Menhengladbahas "Borussia" 1970. gada 4. novembrī, pēc tam, kad abas spēles beidzās ar 1–1. "Gladbahas" spēlētājs, Klauss Dīters Zīlofs, bija pirmais, kurš guva vārtus no soda sitiena, bet "Everton" spēlētājs, Džo Roils, bija pirmais, kurš netrāpīja. "Everton" uzvarēja ar 4–3, un izšķirošos vārtus guva Sendijs Brauns.
Pirmā soda sitienu sērija finālā notika starp Liverpool un Roma, 1984. gada finālā, spēlei noslēdzoties neizšķirti, 1–1, pēc papildlaika. "Roma" futbolists, Agostino Di Bartolomei, bija pirmais, kurš guva vārtus, savukārt, "Liverpool" spēlētājs, Stīvs Nikols, bija pirmais, kurš netrāpīja. "Liverpool" izcīnīja uzvaru ar 4–2, Alanam Kenedijam realizējot izšķirošo soda sitienu. Kenedijs arī guva uzvaras vārtus 1981. gada finālā.
Vienpadsmit fināli tika izšķirti pēc soda sitienu sērijas. Liverpool ir vienīgā komanda, kas uzvarējusi vairāk nekā vienu reizi (1984. un 2005. gadā), savukārt, Juventus, AC Milan, Minhenes "Bayern" un Chelsea uzvarējušas vienreiz un zaudējušas vienreiz. Neviena komanda nav zaudējusi divas reizes.
Četrām komandām ir bijušas četras soda sitienu sērijas: Madrides "Atlético", Minhenes "Bayern", "Juventus" un Madrides "Real".
"Liverpool" (no trim), "Atlético Madrid" (no četrām), Minhenes "Bayern" (no četrām) un Madrides "Real" (no četrām) ir vienīgās komandas, kas uzvarējušas trīs soda sitienu sērijās.
Sešas komandas zaudējušas divās soda sitienu sērijās: "Ajax" (divās no divām), "Juventus" (divās no četrām), "Roma" (divās no divām), "Chelsea" (divās no trim), "Lyon" (divās no divām) un "Porto" (divās no divām). "Ajax", "Roma", "Lyon" un "Porto" ir vienīgās komandas, kas spēlējušas vairākās sērijās un nav spējušas uzvarēt nevienā.
Papildlaiks
Madrides "Real" pieder rekords (13 spēles), kad bijis nepieciešams papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju; deviņos no tiem uzvarētājs tika noskaidrots papildlaikā, un četros bija nepieciešama soda sitienu sērija.
Četri klubi finālspēlēs trīs reizes spēlējuši papildlaikā:
Septiņpadsmit finālspēlēs ticis aizvadīts papildlaiks. Viens tika pārspēlēts un vienpadsmit bija nepieciešama soda sitienu sērija, bet atlikušie pieci tika izšķirti pēc 120 minūtēm:
Madrides "Real" pārspēja "AC Milan" ar 3–2, 1958. gadā
Madrides "Real" pārspēja Madrides "Atletico" ar 4–1, 2014. gadā
Visvairāk vārtu spēlē
Visvairāk gūto vārtu vienā mačā visās Eiropas kausa/Čempionu līgas sezonās ir četrpadsmit, kas notika, kad Feyenoord pirmajā kārtā ar 12–2 pārspēja KR Reykjavík, 1969.–1970. gada sezonā.
Madrides "Real" 1960. gada finālā uzvarēja Frankfurtes "Eintracht" ar 7–3. Ar desmit vārtiem, šis ir rezultatīvākais fināls gan Eiropas kausā, gan Čempionu līgā.
Ar sešiem vārtiem, neizšķirtā, 3–3, starp Milan un Liverpool, 2005. gada finālā, ir rezultatīvākais fināls Čempionu līgas ērā.
Rezultatīvākie neizšķirti
Rezultatīvākais neizšķirts Eiropas kausa/Čempionu līgas spēlē bija astoņi vārti (pa četriem vārtiem katrai komandai), un tas notika piecas reizes:
Atalanta2019.–2020. gadā: "Atalanta" spēja tikt tālāk, zaudējot pirmajos trīs mačos un nospēlējot ceturto neizšķirti.
Zinedins Zidāns un Juventus nospēlēja neizšķirti pirmās piecas spēles 1998.–1999. gadā.Tikai trīs komandas ir izkļuvušas no grupu turnīra, neuzvarot nevienā no pirmajām piecām spēlēm:
Vēl viena komanda kādā brīdī izslēgšanas spēlē atpalika ar četru vārtu starpību, taču spēja kvalificēties nākamajai kārtai:
Tottenham Hotspur bija iedzinējos ar 4–0 pret Górnik Zabrze pēc 48 minūtēm, 1961.–1962. gada sezonas priekšsacīkšu kārtas pirmajā spēlē, taču izdevās pabeigt spēli ar 4–2, otrajā spēlē uzvarot ar 8–1, divu spēļu summā triumfējot ar 10–5
Viena spēle
Nevienai komandai nav izdevies izglābties no zaudējuma vienā spēlē, esot iedzinējos ar četru vai vairāk vārtu starpību.
Komandas ir spējušas uzvarēt spēli, atpaliekot ar trīs vārtu starpību, trijos gadījumos:
Maccabi Haifa bija zaudētājos ar 3–0 pret Aktobe pēc 15 minūtēm, 2009.–2010. gada sezonas trešās kvalifikācijas kārtas atbildes spēlē, taču izdevās uzvarēt spēli ar 4–3 un divu spēļu summā tikt tālāk, ar rezultātu, 4–3
Komandām ir izdevies panākt neizšķirtu, zaudējot ar trīs vārtu starpību, divpadsmit reizes:
Vörös Lobogó bija zaudētājos ar 4–1 pret Reims pēc 52 minūtēm, 1955.–1956. gada ceturtdaļfināla atbildes spēlē, taču izdevās spēli pabeigt ar 4–4. Tomēr, "Reims" vienalga tika tālāk, uzvarot ar 8–6, divu spēļu summā
Red Star Belgrade bija zaudētājos ar 3–0 pret Manchester United pēc 31 minūtes, 1957.–1958. gada ceturtdaļfināla atbildes spēlē, taču izdevās pabeigt spēli ar rezultātu, 3–3. Tomēr, "Manchester United" vienalga tika tālāk, uzvarot ar 5–4, divu spēļu summā
Panathinaikos bija zaudētājos ar 3–0 pret Linfield pēc 26 minūtēm, 1984.–1985. gada otrās kārtas atbildes spēlē, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3 un tikt tālāk, ar 5–4, divu spēļu summā
Liverpool bija zaudētājos ar 3–0 pret Basel pēc 29 minūtēm, 2002.–2003. gada pirmajā grupu turnīrā, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3
Liverpool bija zaudētājos ar 3–0 pret Milan pēc 44 minūtēm, 2005. gada finālā, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3 un uzvarēt ar 3–2, soda sitienu sērijā
Maccabi Tel Aviv bija zaudētājos ar 3–0 pret Basel pēc 32 minūtēm, 2013.–2014. gada trešās kvalifikācijas kārtas atbildes spēlē, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3. Tomēr, "Basel" vienalga tika tālāk, uzvarot ar 4–3, divu spēļu summā
Molde bija zaudētājos ar 3–0 pret Dinamo Zagreb pēc 22 minūtēm, 2015.–2016. gada trešās kvalifikācijas kārtas atbildes spēlē, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3. Tomēr, "Dinamo Zagreb" vienalga tika tālāk, pateicoties vairāk gūtajiem vārtiem izbraukumā
Beşiktaş bija zaudētājos ar 3–0 pret Benfica pēc 31 minūtes, 2016.–2017. gada grupu turnīrā, taču izdevās pabeigt spēli ar 3–3
Arsenal vārtsargi, Jenss Lēmans un Manuels Almunja, sakrāja desmit sausās spēles pēc kārtas, ceļā uz 2006. gada finālu.
Arsenal pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas aizvadītām sausām spēlēm sacensībās — desmit, 2005.–2006. gada sezonā. No 2005. gada septembra līdz 2006. gada maijam komanda neielaida vārtus 995 minūtes.[11] Šis periods sākās pēc Markusa Rozenberga vārtiem Ajax labā, grupu turnīra otrās kārtas spēles 71. minūtē, turpinājās ar četrām grupu turnīra spēlēm un sešām spēlēm izslēgšanas kārtā, noslēdzoties ar Samuela Eto'o vārtiem Barcelona labā, 76. minūtē, finālā. Šīs minūtes tika sadalītas starp diviem vārtsargiem: Jenss Lēmans (648 minūtes) un Manuels Almunja (347 minūtes).
Aston Villa (9 spēlēs, 1981.–1982. gadā) un Milan (12 spēlēs, 1993.–1994. gadā) pieder rekords kā komandai, kura ielaidusi vismazāk vārtu, uzvarot Eiropas kausā, ielaižot tikai divus vārtus. Turklāt, "Milan" sasniedza visu laiku zemāko ielaisto vārtu attiecību sacensību vēsturē (0,16), uzvarot Čempionu līgā.
Madrides "Real" pieder Čempionu līgas uzvarētāju komandas rekords visvairāk ielaisto vārtu ziņā, 1999.–2000. gadā 17 mačos ielaižot 23 vārtus.
Benfica sasniedza visu laiku augstāko ielaisto vārtu attiecību sacensību vēsturē (1,57), uzvarot Eiropas kausā. Klubs septiņos mačos ielaida 11 vārtus, 1961.–1962. gada sezonā.
"Benfica" pieder rekords kā finālistiem ar vismazāko ielaistu vārtu skaitu, 1987.–1988. gada sezonā ielaižot tikai vienus vārtus.
Mančestras "United" pieder rekords kā komandai, kura visilgāk nav ielaidusi vārtus sākot no kampaņas sākuma – 481 minūti, 2010.–2011. gada sezonā. Šis posms beidzās ar Pablo Ernandesa vārtiem Valencia labā, pēc 32 spēlētām minūtēm, grupu turnīra sestajā kārtā.
Tajā sezonā klubs arī kļuva par vienīgo komandu, kas vienā Čempionu līgas kampaņā aizvadījusi sešas izbraukuma spēles, neielaižot vārtus.
Vārtu gūšanas rekordi
Barcelona pieder rekords gūto vārtu ziņā vienas sezonas laikā, 1999.–2000. gadā gūstot 45 vārtus 16 mačos. Ieskaitot kvalifikācijas posmus, Liverpool pieder šis rekords, 2017.–2018. gadā gūstot 47 vārtus 15 mačos.
Minhenes "Bayern" pieder rekords visvairāk gūto vārtu ziņā kā Čempionu līgas uzvarētājiem, 2019.–2020. gadā gūstot 43 vārtus 11 mačos.
Madrides "Real" pieder rekords kā komandai ar visu laiku augstāko gūto vārtu attiecību spēlē (4,4) kā Eiropas kausa uzvarētājiem, gūstot 31 vārtus 7 mačos, 1959.–1960. gadā.
PSV Eindhoven pieder rekords kā Eiropas kausa uzvarētājiem ar mazāko gūto vārtu skaitu, gūstot 9 vārtus 9 mačos, 1987.–1988. gadā. Turklāt, klubs sasniedza visu laiku zemāko gūto vārtu attiecību sacensību vēsturē (1).
Madrides "Real" pieder rekords kā titula ieguvēju komandai, kurā ir visvairāk spēlētāju, kas guvuši vismaz vienus vārtus vienā sezonā, kad 2001.–2002. gada sezonā četrpadsmit spēlētāji guva vismaz vienus vārtus.
Menhengladbahas "Borussia" pieder rekords kā komandai, kurā vienas spēles laikā visvairāk spēlētāji guvuši vārtus, kad 1970. gada 22. septembrī astoņi spēlētāji guva vārtus pret EPA Larnaca.
Madrides "Real" ir pirmais klubs, kurš guvis 1000. vārtus sacensību vēsturē, kad Karims Benzemā 14. minūtē guva pirmos vārtus savas komandas uzvarā, ar 2–1, pret Doneckas "Shakhtar", grupu turnīra ceturtajā kārtā, 2021.–2022. gada sezonā.[12]
Madrides "Real" ir klubs ar visvairāk piešķirtiem soda sitieniem Čempionu līgā, ar 58.[13][14] Viņi ir arī klubs, kuram ir visvairāk pieļauto soda sitienu – 35.[15]
2001. gada fināls ir fināls ar lielāko soda sitienu skaitu turnīra vēsturē, kurā tika nozīmēti trīs soda sitieni, no kuriem divi tika realizēti. Turklāt, spēle beidzās pēc soda sitienu sērijas.
Turnīra finālos izpildīti septiņpadsmit soda sitieni, no kuriem divpadsmit realizēti un pieci netrāpīti:
Kopumā aizvadīti 69 turnīri: 37 Eiropas kausa ērā (1955–56 līdz 1991–92) un 32 Čempionu līgas ērā (1992–93 līdz 2023–24). 15 no 68 mēģinājumiem aizstāvēt trofeju (22,05%) bijuši veiksmīgi, sadalot starp astoņām komandām. Tie ir:
Mančestras "United" ir vienīgais klubs, kurš savā dzimtenē divas reizes aizvadījis finālu, uzvarot (1968) un zaudējot (2011).
Tautības
Trīs klubi ir uzvarējuši Eiropas kausā/Čempionu līgā, laukumā spēlējot vienas tautības spēlētājiem:
Benfica divas reizes uzvarēja sacensībās (1961. un 1962. gadā) ar komandu, kurā bija tikai portugāļu spēlētāji, lai gan daži no viņiem bija dzimuši Portugāles Āfrikas kolonijās, tolaik Portugāles aizjūras provincēs, bet tagad neatkarīgās valstīs.
Celtic uzvarēja sacensībās 1967. gadā, kad visi komandas spēlētāji bija dzimuši 30 jūdžu rādiusā no Celtic Park, viņu mājvietas.
Steaua București uzvarēja 1986. gadā ar komandu, kurā bija tikai spēlētāji no Rumānijas.
Vācija ir valsts ar lielāko dalībnieku skaitu sacensību vēsturē (ieskaitot Rietumvāciju un Austrumvāciju), ieskaitot kvalifikācijas kārtas, ar 28 klubiem:
Spānijas komandas ir izcīnījušas visvairāk titulu, ar divdesmit uzvarām, kuras sadalītas starp divām komandām: Madrides "Real" (piecpadsmit) un Barcelona (piecas).
Anglijai ir arī visvairāk dažādu pusfinālistu – desmit: deviņi finālisti, kā arī Derby County.
Anglijai ir visvairāk titulu pēc kārtas – tās klubi ir izcīnījuši titulu sešās sezonās pēc kārtas, no 1976.–1977. līdz 1981.–1982. gadam. Spānija seko ar piecām sezonām pēc kārtas, divos gadījumos, no 1955.–1956. līdz 1959.–1960. gadam un no 2013.–2014. līdz 2017.–2018. gadam, pēc tam Nīderlande, četrus gadus pēc kārtas, no 1969.–1970. līdz 1972.–1973. gadam.
Pilsētas
Divos gadījumos turnīra finālā piedalījās divas komandas no vienas pilsētas:
Londona ir vienīgā pilsēta, kuru finālā pārstāvējušas trīs komandas: Arsenal (2006. gada finālisti), Chelsea (2008. gada finālisti, 2012. gada un 2021. gada uzvarētāji) un Tottenham Hotspur (2019. gada finālisti).
Bez Milānas, Mančestras un Londonas, finālā ar divām komandām bijušas pārstāvētas vēl divas pilsētas:
Madridi pārstāvējuši divi klubi deviņpadsmit finālos – ar piecpadsmit uzvarām (1956, 1957, 1958, 1959, 1960, 1966, 1998, 2000, 2002, 2014, 2016, 2017, 2018, 2022, 2024) un trim zaudējumiem (1962, 1964, 1981) – Madrides "Real", un trim zaudējumiem – Madrides "Atlético" (1974, 2014, 2016).
Līdz 2023.–2024. gada sezonai, deviņi klubi ir uzvarējuši visās spēlēs grupu turnīrā, trīspadsmit reizes. Madrides "Real" un Minhenes "Bayern" to paveikušas visvairāk, trīs reizes, un pēdējie ir arī vienīgais klubs, kas to paveicis divreiz pēc kārtas. Visas tālāk norādītās komandas iepriekšējā grupu turnīra formātā izcīnīja sešas uzvaras. Līdz šim nevienam klubam nav izdevies uzvarēt visos astoņos mačos, kopš jauninājumu ieviešanas, 2024.–2025. gada sezonā:
Madrides "Real" pieder rekords ar visvairāk uzvarām izslēgšanas spēlēs sacensību vēsturē, kopā 117. Viņu pirmais panākums izslēgšanas spēlēs tika gūts pēc 7–0 uzvaras divu spēļu summā, pār Servette, 1955–1956. gada sezonas pirmajā kārtā, bet pēdējā uzvara bija ar 2–0, pret Dortmundes "Borussia", 2024. gada finālā.
Gūti vārti visvairāk spēlēs pēc kārtas
Madrides "Real" un Paris Saint-Germain dala Čempionu līgas rekordu visvairāk spēlēs pēc kārtas gūto vārtu ziņā, abām komandām 34 spēlēs pēc kārtas gūstot vismaz vienus vārtus. Madrides "Real" šis posms sākās ar neizšķirtu, 1–1, pusfināla atbildes spēlē, pret Barcelona, 2011. gada 3. maijā. Šī sērija turpinājās nākamo divu sezonu laikā, madridiešiem gūstot vārtus visos divpadsmit mačos abās 2011.–2012. un 2012.–2013. gada Čempionu līgas kampaņās. Pēc tam klubs guva vārtus pirmajās deviņās 2013.–2014. gada kampaņas spēlēs (sešās grupu turnīra spēles, abās astotdaļfināla spēlēs un ceturtdaļfināla pirmajā spēlē), sērijai beidzoties pēc 2–0 zaudējuma, izbraukumā, pret Dortmundes "Borussia", ceturtdaļfināla atbildes spēlē, 2014. gada 8. aprīlī.
"Paris Saint-Germain" sērija sākās 2016. gada 13. septembrī, ar neizšķirtu grupu turnīrā, 1–1, pret Arsenal. Šī sērija turpinājās ar vismaz vienu vārtu guvumu visās 24 spēlēs, kas tika aizvadītas 2016.–2017., 2017.–2018. un 2018.–2019. gada Čempionu līgas kampaņās (ieskaitot visas sešas grupu turnīra spēles un abas astotdaļfināla spēles). Pēc tam klubs guva vārtus visās sešās grupu turnīra spēlēs, abās astotdaļfināla spēlēs, kā arī vienā spēlē ceturtdaļfinālā un pusfinālā, 2019.–2020. gadā,[19] sērijai noslēdzoties finālā, pēc zaudējuma Minhenes "Bayern", ar 0–1, 2020. gada 23. augustā.[20]
Visvairāk uzvaras pēc kārtas mājās
Minhenes "Bayern" pieder rekords ar 21 uzvarētu spēli pēc kārtas Eiropas kausa ērā. Šī sērija sākās ar 2–0 uzvaru pret Saint-Étienne, 1969.–1970. gada pirmās kārtas pirmajā spēlē. Sērija beidzās ar neizšķirtu, 1–1, pret Liverpool, 1980.–1981. gada pusfināla atbildes spēlē.[21] Čempionu līgas ērā rekords ir 16 spēles, un tas pieder arī Minhenes "Bayern". Sērija sākās ar 1–0 uzvaru pret Mančestras "City", 2014.–2015. gada grupu turnīra pirmajā mačā, sasniedzot 16. uzvaru, pārspējot Arsenal, 2016.–2017. gada astotdaļfinālā, ar 5–1, bet beidzās tās pašas sezonas ceturtdaļfinālā, ar 2–1 zaudējot Madrides "Real".[22]
Visvairāk uzvaras pēc kārtas izbraukumā
Visvairāk uzvaras pēc kārtas izbraukumā Čempionu līgā (neskaitot neitrālās vietās aizvadītās spēles) ir septiņas, kas noticis divas reizes. Ajax bija pirmie, kas sasniedza šo skaitli; viņu sērija sākās ar 2–0 uzvaru grupu turnīrā, pret Madrides "Real", Santjago Bernabeu stadionā, 1995. gada 22. novembrī. Pēc tam viņi uzvarēja Dortmundes "Borussia", Westfalenstadion laukumā, ceturtdaļfinālā, un Panathinaikos, Atēnu olimpiskajā stadionā, pusfinālā. "Ajax" sērija turpinājās arī nākamajā sezonā, uzvarot visos trijos izbraukuma grupu turnīra mačos, pret Auxerre, Rangers un Grasshopper. Savu septīto uzvaru viņi guva 1997. gada 19. martā, ceturtdaļfinālā, pēc papildlaika uzvarot Madrides "Atlético", ar 3–2, Vicente Calderón laukumā. Sērija beidzās nākamajā kārtā, kad "Ajax" 1997. gada 23. aprīlī, Stadio Delle Alpi laukumā, pusfinālā, ar 4–1 zaudēja Juventus.
Gandrīz divas desmitgades vēlāk, Minhenes "Bayern" atkārtoja šo rekordu; viņu sērija sākās ar 3–1 uzvaru pret Arsenal, Emirates stadionā, 2013. gada 19. februārī, un turpinājās ar uzvarām pret Juventus, Juventus stadionā, ceturtdaļfinālā, un Barcelona, Camp Nou laukumā, pusfinālā. Sērija turpinājās arī nākamajā sezonā, grupu turnīrā, izbraukumā, uzvarot Manchester City, Viktoria Plzeň un Maskavas CSKA. Septītā uzvara tika gūta, kad "Bayern" 2014. gada 19. februārī, "Emirates Stadium" laukumā, astotdaļfinālā, vēlreiz uzvarēja "Arsenal". Viņu sērija beidzās ar neizšķirtu, 1–1, Old Trafford stadionā, pret Manchester United, ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, 2014. gada 1. aprīlī.[23]
Visvairāk uzvaras pēc kārtas
Minhenes "Bayern" (2019–20 un 2020–21) pieder rekords ar 15 uzvarām pēc kārtas Čempionu līgā. "Bayern" šī sērija sākās 2019. gada 18. septembrī, pirmajā grupu turnīra spēlē, ar 3–0 uzvarot Belgradas "Red Star", pēc tam, kad iepriekšējās sezonas astotdaļfinālā ar 1–3 zaudēja Liverpool. Sērija turpinājās komandas pārējās piecās grupas spēlēs un visās piecās izslēgšanas spēles, kad "Bayern" finālā ar 1–0 uzvarēja Paris Saint-Germain.[24] "Bayern" uzvarēja nākamajos četros nākamās sezonas grupu turnīra mačos, bet sērija pārtrūka 2020. gada 1. decembrī, nospēlējot neizšķirti, 1–1, pret Madrides "Atlético".
Minhenes "Bayern" ir arī pirmais klubs, kas Čempionu līgas sezonā uzvarējis visos mačos (neesot nepieciešamam papildlaikam), kluba veiksmīgajā 2019.–2020. gada kampaņā, uzvarot 11 spēles no 11.[25]
Visvairāk nezaudēto spēļu mājās
Rekords ilgākajā nezaudēto spēļu sērijā savās mājās ir 43 spēles, un tas pieder Minhenes "Bayern". "Bayern" sērija sākās ar 2–0 uzvaru pret Saint-Étienne, 1969.–1970. gada pirmās kārtas pirmajā spēlē. Šī sērija noslēdzās pēc zaudējuma Belgradas "Red Star", ar 2–1, 1990.–1991. gada pusfināla pirmajā spēlē. Čempionu līgas ērā rekords ir 38 spēles, un tas pieder Barcelona. "Barcelona" sērija sākās ar 4–0 uzvaru pret Ajax, pirmajā 2013.–2014. gada grupu turnīra spēlē, sasniedzot 38. spēli, uzvarot Kijivas "Dinamo", ar 2–1, 2020.–2021. gada grupu turnīrā, bet beidzās pēc 3–0 zaudējuma Juventus, tās pašas sezonas pēdējā grupu turnīra mačā.[26]
Visvairāk nezaudēto spēļu izbraukumā
Rekords ilgākajā nezaudēto spēļu sērijā izbraukumā ir 22 spēles, un tas pieder Minhenes "Bayern". Šī sērija sākās ar 2–1 uzvaru pret Celtic, 2017.–2018. gada grupu turnīrā, sasniedzot 22. spēli, pēc "Bayern" neizšķirta, 1–1, izbraukumā, pret Red Bull Salzburg, 2021.–2022. gada astotdaļfinālā. Sērija beidzās nākamajā kārtā, pēc "Bayern" zaudējuma ceturtdaļfinālā Villarreal, ar 1–0. Šajā sērijā "Bayern" uzvarēja "Barcelona" un Lyon, attiecīgi, 2019.–2020. gada ceturtdaļfinālā un pusfinālā, kuri tika aizvadīti Lisabonā, abos spēlējot vienu spēli, COVID-19 pandēmijas rezultātā. Klubs arī 2020. gada finālā uzvarēja Paris Saint-Germain. Tomēr, šie mači tika aizvadīti neitrālā laukumā, tāpēc tie netiek klasificēti kā izbraukuma spēles.
Visvairāk nezaudēto spēļu
Rekords ilgākajā nezaudēto spēļu sērijā ir 25 spēles, un tas pieder Mančestras "United". Sērija sākās ar 1–0 uzvaru, izbraukumā, pret Sporting CP, komandas grupu turnīra atklāšanas spēlē, 2007.–2008. gadā, sasniedzot 25. spēli, ar 3–1 izbraukumā uzvarot Arsenal, 2008.–2009. gada pusfināla atbildes spēlē. Pēc tam sērija beidzās ar 2–0 zaudējumu pret Barcelona, 2009. gada finālā.[3]
Visvairāk neizšķirti pēc kārtas
AEK Athens pieder rekords ar visvairāk neizšķirti nospēlētām spēlēm pēc kārtas: 7 neizšķirti, no 2002. gada 17. septembra līdz 2003. gada 17. septembrim.[3]
Visvairāk zaudējumi pēc kārtas
Jeunesse Esch pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas piedzīvotām neveiksmēm sacensībās: 16 zaudējumi. Sērija sākās ar 2–0 zaudējumu pirmajā kārtā, pret Liverpool, 1973. gada 13. oktobrī un turpinājās līdz 1987. gada 16. septembrim, ar 4–1 zaudējot AGF Aarhus. Sērija beidzās, kad pēc divām nedēļām viņi uzvarēja to pašu komandu, ar rezultātu, 1:0.[27] Čempionu līgas ērā rekords ir 13 spēles, un tas pieder Marseļas "Olympique". Komandas sērija sākās ar 2–1 zaudējumu Milānas "Inter", astotdaļfinālā, 2012. gada 13. martā, un turpinājās līdz 2020. gada 25. novembrim, ar 2–0 zaudējot Porto. Sērija beidzās ar Marseļas kluba uzvaru 2–1, pār Olympiacos, 2020. gada 1. decembrī.[3]
Visvairāk spēles pēc kārtas bez uzvaras
FCSB pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas aizvadītām spēlēm Čempionu līgā bez uzvaras. No 2006. gada 26. septembra līdz 2013. gada 11. decembrim viņiem sacensībās neizdevās gūt uzvaru 23 spēlēs,[3] lai gan klubs šajā periodā uzvarēja spēlēs kvalifikācijas kārtās. Komanda nav piedalījusies grupu turnīrā kopš pēdējās no šīm 23 spēlēm.
Spēlētāji
Uzvaras
Visvairāk uzvaras
Pako Hento, pirmais no pieciem spēlētājiem, kas turnīrā uzvarējuši sešas reizes, piedalījies astoņos finālos.Dani Karvahals, vienīgais spēlētājs ar sešiem tituliem, kurš startēja visos uzvarētajos finālos, līdzās Pako Hento.Krištianu Ronaldu pieder rekords ar visvairāk uzvarētām spēlēm turnīrā.
Robertam Levandovskim pieder rekords ar visvairāk uzvarētām spēlēm pēc kārtas Čempionu līgā kā spēlētājam, izcīnot 22 uzvaras pēc kārtas Minhenes "Bayern" rindās. Šī sērija sākās 2019. gada 18. septembrī, ar 3–0 panākumu pret Belgradas "Red Star", savā pirmajā 2019.–2020. gada sezonas grupu turnīra spēlē, pēc zaudējuma ar 3–1, pret Liverpool, iepriekšējās sezonas astotdaļfinālā. Sērija turpinājās, Levandovskim startējot visās pārējās četrās "Bayern" uzvarās grupā (viņš nespēlēja uzvarā pret Tottenham Hotspur) un visās piecās izslēgšanas fāzes uzvarās, kad komanda finālā ar 1–0 uzvarēja Paris Saint-Germain. Nākamo sezonu Levandovskis sāka ar vēl četrām "Bayern" uzvarām grupu turnīrā un guva sešpadsmito uzvaru pēc tam, kad guva panākumu pret Lazio, ar 2–1, astotdaļfināla atbildes spēlē. Savainojuma dēļ viņš nespēlēja pret Paris Saint-Germain nevienā ceturtdaļfināla spēlē. Nākamo sezonu Levandovskis sāka ar vēl sešām uzvarām grupu turnīrā. Levandovska sērija pārtrūka 2022. gada 16. februārī, pēc neizšķirta, 1–1, pret Red Bull Salzburg, astotdaļfināla pirmajā spēlē.[31]
Uzvaru kombinācijas Čempionu līgā un citās sacensībās
Vienpadsmit spēlētāji vienā un tajā pašā gadā ir uzvarējuši gan UEFA Čempionu līgā, gan FIFA Pasaules kausā:[32]
Vecākais spēlētājs, kurš uzvarējis turnīrā, ir Alesandro Kostakurta, kuram bija 41 gads un 29 dienas, kad AC Milan uzvarēja Liverpool, 2007. gada 23. maijā.
Jaunākais spēlētājs, kurš uzvarējis turnīrā, ir Gerijs Milss, kurš bija 17 gadus un 201 dienu vecs, kad Notingemas "Forest" 1979. gada 30. maijā uzvarēja Malmes FF, pateicoties tam, ka tajā sezonā vienreiz piedalījās sacensībās, lai gan viņš nespēlēja finālspēlē.[35]
Jaunākais spēlētājs, kurš spēlējis un uzvarējis finālā, ir Antoniu Simojšs, kurš bija 18 gadus un 139 dienas vecs, kad Benfica uzvarēja Madrides "Real", 1962. gada 2. maijā.[36]
Jaunākais spēlētājs, kurš spēlējis un zaudējis finālā, ir Kiki Musampa, kurš bija 18 gadus un 307 dienas vecs, kad Ajax zaudēja Juventus, 1996. gada 22. maijā.[36]
Vecākais spēlētājs, kurš spēlējis un uzvarējis finālā, ir Paolo Maldīni, kurš bija 38 gadus un 331 dienu vecs, kad AC Milan uzvarēja Liverpool, 2007. gada 23. maijā.[37]
Vecākais spēlētājs, kurš spēlējis un zaudējis finālā, ir Dino Dzofs, kuram bija 41 gads un 86 dienas, kad Juventus zaudēja Hamburger SV, 1983. gada 25. maijā.
Radinieki
Sacensībās uzvarējuši četri tēva-dēla dueti, visi viena kluba sastāvā:
Vecākais spēlētājs, kurš spēlējis turnīrā, ir Marko Balota, kurš bija 43 gadus un 252 dienas vecs, kad Lazio 2007. gada 11. decembrī spēlēja pret Madrides "Real".[38]
Vecākais spēlētājs (neskaitot vārtsargus), kurš spēlējis turnīrā, ir Pepe, kuram bija 41 gads un 14 dienas, kad Porto 2024. gada 12. martā spēlēja pret Arsenal.[39]
Jaunākais spēlētājs, kurš turnīrā sācis spēli sākumsastāvā, ir Lamins Jamals, kuram bija 16 gadi un 83 dienas, kad Barcelona 2023. gada 4. oktobrī spēlēja pret Porto.[41]
Jaunākais spēlētājs, kurš Čempionu līgas ērā spēlējis izslēgšanas spēļu fāzē, ir Lamins Jamals, kuram bija 16 gadi un 223 dienas, kad Barcelona 2024. gada 21. februārī, astotdaļfinālā, spēlēja pret Napoli.[42]
Jaunākais spēlētājs, kurš Čempionu līgas ērā debitējis izslēgšanas spēļu fāzē, ir Pau Kubarsi, kuram bija 17 gadi un 50 dienas, kad Barcelona 2024. gada 12. martā, astotdaļfinālā, spēlēja pret Napoli.[43]
Vecākais spēlētājs, kurš Čempionu līgas ērā spēlējis izslēgšanas spēļu fāzē, ir Marks Švarcers, kuram bija 41 gads un 206 dienas, kad Chelsea, pusfinālā, 2014. gada 30. aprīlī spēlēja pret Madrides "Atlético".[37]
Citi rekordi
2006. gada 22. februārī Rauls aizvadīja 100. spēli Čempionu līgā un bija pirmais spēlētājs, kurš to paveica, visas aizvadot Madrides "Real" sastāvā.
Holanns ir arī jaunākais spēlētājs, kurš vairākas reizes kļuvis par labāko vārtu guvēju, pēc tam, kad to izdarīja atkārtoti 2022.–2023. gada sezonā, 22 gadu un 324 dienu vecumā, Manchester City labā gūstot divpadsmit vārtus.
Ferencs Puškāšs kļuva par vecāko rezultatīvāko spēlētāju Čempionu līgas vai Eiropas kausa sezonā, 1963.–1964. gadā, 37 gadu un 36 dienu vecumā, gūstot septiņus vārtus Madrides "Real" rindās.
Madrides "Real" rekordskaitu reižu ir izcēlusies ar rezultatīvāko spēlētāju, kas noticis sešpadsmit gadījumos:
1975.–1976. gada rezultatīvākais spēlētājs Menhengladbahas "Borussia" rindās, 1972.–1973. gada UEFA kausā, 1973.–1974. gada Kausu ieguvēju kausā un 1974.–1975. gada UEFA kausā, arī Menhengladbahas "Borussia" rindās.
Pepe kļuva par vecāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Eiropas kausā vai Čempionu, līgā 40 gadu un 289 dienu vecumā, kad viņš 2023. gada 13. decembrī guva vārtus Porto labā, pret Doneckas "Shakhtar".[39] Eiropas kausa ērā Manfreds Burgsmillers kļuva par vecāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Eiropas kausā, 38 gadu un 293 dienu vecumā, kad viņš guva vārtus Brēmenes "Werder" labā, pret Berlīnes "Dynamo", 1988. gada 11. oktobrī.
Antonio Nusa kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus savā Čempionu līgas debijā, 17 gadu un 189 dienu vecumā, kad viņš 2022. gada 13. septembrī guva vārtus Club Brugge komandā, pret Porto.[49]
Riko Lūiss kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus savā pirmajā Čempionu līgas startā, 17 gadu un 346 dienu vecumā, kad viņš 2022. gada 2. novembrī guva vārtus Manchester City komandā, pret Sevilla.[50]
Paolo Maldīni kļuva par vecāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Eiropas kausa vai Čempionu līgas finālā, 36 gadu un 333 dienu vecumā, kad viņš 2005. gada finālā guva vārtus AC Milan komandā, pret Liverpool.
Patriks Kluiverts kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus Eiropas kausa vai Čempionu līgas finālā, 18 gadu un 327 dienu vecumā, kad viņš 1995. gada finālā guva vārtus Ajax komandā, pret AC Milan.[51]
Ātrākie vārtu guvumi
Rojs Makājs guva visu laiku ātrākos vārtus Čempionu līgā.
Ātrākos vārtus Čempionu līgas grupu turnīra guva Žunass, kurš 2011. gada 1. novembrī guva vārtus pēc 10,96 sekundēm, Valencia labā, pret Leverkūzenes "Bayer".[53]
Ātrākos vārtus otrajā puslaikā guva Federiko Kjeza, kurš 2021. gada 29. septembrī guva vārtus pēc 10 sekundēm, Juventus labā, pret Chelsea.
Ātrākos vārtus Čempionu līgas finālā guva Paolo Maldīni, kurš 2005. gada finālā guva vārtus pēc 53 sekundēm, AC Milan labā, pret Liverpool.
Ātrākos vārtus Čempionu līgā kā rezervists guva Vinisiuss Žuniors, kurš guva vārtus 14 sekundes pēc nākšanas uz maiņu, Madrides "Real" labā, pret Doneckas "Shakhtar", 2020. gada 21. oktobrī.[54]
Ātrākos vārtus Čempionu līgā kā debitants guva Jevhens Konopļanka, kurš guva vārtus 19 sekundes pēc tam, kad 2015. gada 15. septembrī izgāja uz maiņu Sevilla komandā, pret Menhengladbahas "Borussia", savukārt ātrākos vārtus Čempionu līgā kā debitants, sākot spēli starta sastāvā, guva Dušans Vlahovičs, kurš 2022. gada 22. februārī guva vārtus pēc 33 sekundēm, Juventus labā, pret Villarreal.[55]
Pirmais vārtu guvums
1955. gada 4. septembrī Žuau Baptišta Martinšs guva pirmos vārtus Eiropas kausā, Sporting CP komandā, pēc 14 minūtēm, spēlējot neizšķirti, 3–3, pret Partizan.
Krištianu Ronaldu sacensībās ir guvis 140 vārtus, kas ir rekords (73 GT, 25 AF, 25 CF, 13 PF, 4 F) (95 LK, 20 KK, 25 G).[56][57]
Ērlingam Holannam pieder rekords visu laiku augstākajā gūto vārtu attiecībā spēlē, kā spēlētājiem, kuri aizvadījuši vismaz 20 spēles (1,02); viņš 40 spēlēs guva 41 vārtus.[58]
Pa septiņiem vārtiem finālos guvuši Ferencs Puškāšs un Alfredo di Stefano. Puškāšs guva četrus vārtus 1960. gadā un trīs 1962. gadā, bet di Stefano guva septiņus vārtus piecos finālos (1956, 1957, 1958, 1959, 1960).
Krištianu Ronaldu pieder rekords UEFA Čempionu līgas ēras finālos gūto vārtu ziņā – 4. Viņš guva pa vieniem vārtiem 2008. un 2014. gadā, un divus – 2017. gadā.
Krištianu Ronaldu pieder rekords gūto vārtu ziņā izslēgšanas spēļu fāzē – 67 vārtu guvumi.
Krištianu Ronaldu pieder rekords gūto vārtu ziņā pusfinālos – 13 vārtu guvumi.
Krištianu Ronaldu pieder rekords gūto vārtu ziņā ceturtdaļfinālos – 25 vārtu guvumi.
Lionelam Mesi pieder rekords gūto vārtu ziņā astotdaļfinālos – 29 vārtu guvumi.
Lionelam Mesi pieder rekords gūto vārtu ziņā grupu turnīrā – 80 vārtu guvumi.
Krištianu Ronaldu kļuva par pirmo spēlētāju, kurš sacensībās guva 100 vārtus, 2017. gada 18. aprīlī.[59] 2018. gada 18. februārī viņš kļuva par pirmo spēlētāju, kurš vienā klubā (Madrides "Real") guvis 100 vārtus.[60]
Divi spēlētāji ir guvuši vārtus visās sešās sacensību grupu turnīra spēlēs:
Krištianu Ronaldu Madrides "Real" rindās 2017.–2018. gadā guva deviņus vārtus.[61]
Krištianu Ronaldu pieder rekords ar visvairāk vārtu guvumiem UEFA Čempionu līgas grupu turnīrā, vienas sezonas laikā, gūstot vienpadsmit vārtus 2015.–2016. gada kampaņā.[62]
Krištianu Ronaldu uzstādīja rekordu, sacensībās gūstot vismaz desmit vārtus septiņās sezonās pēc kārtas (2011–12 līdz 2017–18).
Krištianu Ronaldu uzstādīja rekordu, gūstot vārtus vienpadsmit spēlēs pēc kārtas UEFA Čempionu līgā; viņš guva vārtus 2017. gada finālā un pirmajos desmit mačos (sešas grupu turnīra spēlēs un abās astotdaļfināla un ceturtdaļfināla spēlēs) 2017.–2018. gada sezonā (kopā septiņpadsmit vārti).[63]
Krištianu Ronaldu uzstādīja rekordu, gūstot vārtus divpadsmit spēlēs pēc kārtas izbraukumā UEFA Čempionu līgā; viņa sērija sākās no 2012.–2013. gada astotdaļfināla atbildes spēles un ilga līdz 2014.–2015. gada astotdaļfināla pirmajai spēlei (kopā septiņpadsmit vārti).
Trīs spēlētāji dala rekordu, kad visvairāk pēc kārtas mājas spēlēs gūti vārti UEFA Čempionu līgā, ar septiņām:
Krištianu Ronaldu guva vārtus 2016.–2017. gada ceturtdaļfināla atbildes spēlē, pusfināla pirmajā spēlē un 2017.–2018. gada sezonas pirmajās piecās mājas spēlēs (kopā trīspadsmit vārti).
Roberts Levandovskis guva vārtus 2014.–2015. gada astotdaļfināla atbildes spēlē, ceturtdaļfināla atbildes spēlē, pusfināla atbildes spēlē un pirmajās četrās 2015.–2016. gada sezonas mājas spēlēs (kopā desmit vārti).
Tjerī Anrī guva vārtus mājas spēlē, 2000.–2001. gada otrajā grupu turnīrā, ceturtdaļfināla pirmajā spēlē un pirmajās piecās 2001.–2002. gada sezonas mājas spēlēs (kopā deviņi vārti).
Lionelam Mesi pieder rekords visvairāk mājās gūto vārtu ziņā, ar 78.
Krištianu Ronaldu pieder rekords visvairāk izbraukumā gūto vārtu ziņā, ar 63.
Krištianu Ronaldu uzstādīja rekordu, gūstot divus vai vairāk vārtus 38 spēlēs.[57]
Krištianu Ronaldu uzstādīja rekordu, gūstot divpadsmit vārtus pēc tiešajiem brīvsitieniem (divus Manchester United un desmit Madrides "Real").[64]
Lionelam Mesi pieder rekords, gūstot vārtus pret 40 dažādiem Čempionu līgas pretiniekiem.[65]
Lionelam Mesi pieder rekords vienā klubā gūto vārtu skaita ziņā, "Barcelona" labā, ar 120.
Divu klubu labā vārtus finālā guvuši trīs spēlētāji:[66]
Velibors Vasovičs, Partizan, 1966. gadā, un Ajax, 1969. gadā.
Krištianu Ronaldu, "Manchester United", 2008. gadā, un Madrides "Real", 2014. un 2017. gadā – viņš ir vienīgais spēlētājs, kurš guvis vārtus divos uzvarētāju klubos.
Kristians Pio 1971. gada 29. septembrī realizēja soda sitienu Ljēžas "Standard" labā, pret Linfield.
Hanss Jergs Buts to paveicis trīs reizes ar trim klubiem, visus pēc soda sitieniem un visus pret Juventus:
Hamburger SV labā, neizšķirtā, 4–4, grupu turnīrā, mājas spēlē, 2000. gada 13. septembrī;
Leverkūzenes "Bayer" labā, mājās, uzvarot ar 3–1, otrajā grupu turnīrā, 2002. gada 12. martā;
Minhenes "Bayern" labā, izlīdzinot rezultātu, 2009. gada 8. decembrī, Turīnā, uzvarot grupu turnīrā, ar 4–1, kurā "Bayern" bija jāuzvar, lai kvalificētos nākamajai kārtai.
Sinans Bolats un Ivans Provedels ir vienīgie vārtsargi, kuri guvuši vārtus no spēles:
Bolats 2009. gada 9. decembrī panāca izlīdzinājumu, Ljēžas "Standard" labā, pret AZ, otrā puslaika kompensācijas laikā (piektajā minūtē), kas nodrošināja trešo vietu H grupā un viņa komanda kvalificējās Eiropas līgai.
Provedels 2023. gada 19. septembrī panāca izlīdzinājumu, Lazio labā, pret Madrides "Atlético", otrā puslaika kompensācijas laikā (piektajā minūtē), 2023.–2024. gada sezonas atklāšanas spēlē.
Krištianu Ronaldu guvis visvairāk vārtu pret vienu pretinieku; viņš pret "Juventus" izcēlies desmit reizes (trīs vārti 2013. gadā, divi vārti 2015. gadā, divi vārti 2017. gadā un trīs vārti 2018. gadā).
Marko Asensio guvis visvairāk vārtu kā rezervists, kurš deviņas reizes izcēlies, nākot uz maiņu no rezervistu soliņa.[68]
Četri spēlētāji ir guvuši vārtus pret vienu un to pašu pretinieku trīs klubos:[69]
Marko Arnautovičs 2010. gada 7. decembrī guva vārtus Brēmenes "Werder" sastāvā. Pēc 12 gadiem un 357 dienām viņš guva vārtus Milānas "Inter" sastāvā, 2023. gada 29. novembrī. Tas bija ilgākais laiks, kad kāds spēlētājs bija guvis vārtus kopš iepriekšējā vārtu guvuma.
Tikai vienu reizi trīs spēlētāji no vienas komandas vienā sezonā ir guvuši vismaz desmit vārtus:
Samuels Eto'o ir vienīgais spēlētājs, kurš guvis vārtus gan Eiropas kausa/Čempionu līgas, gan Āfrikas Nāciju kausa finālā. Viņš to paveica 2006. un 2009. gada UEFA Čempionu līgas finālā, "Barcelona" sastāvā un 2000. gada Āfrikas Nāciju kausa finālā, Kamerūnas izlasē.
Rezultatīvas piespēles
Visvairāk rezultatīvo piespēļu
Raienam Gigsam ir visvairāk rezultatīvo piespēļu UEFA Čempionu līgas vēsturē.
Piezīmes: Piešķiramās rezultatīvās piespēles kritēriji var atšķirties atkarībā no avota; šī tabula ir balstīta uz piespēļu kritērijiem saskaņā ar Opta, kur rezultatīvās piespēles netiek skaitītas par bumbām, kas ir novirzījušās vai atlēkušas no pretinieku spēlētājiem un ir skaidri ietekmēta bumbas trajektorija un tās nokļūšana saņēmējam (vārtu guvējam). Rezultatīvās piespēles netiek skaitītas arī par soda sitieniem, tiešajiem vārtiem no stūra vai brīvsitieniem, vai vārtu guvumiem savos vārtos. Šajā tabulā nav iekļautas sacensību kvalifikācijas kārtā atdotās rezultatīvās piespēles. Sekojošā tabulā ir norādīts rezultatīvo piespēļu skaits kopš 1992.–1993. gada sezonas.[70] Tomēr, saskaņā ar UEFA oficiālo sarakstu, Krištianu Ronaldu ieņem 1. vietu, ar 42 oficiālām rezultatīvām piespēlēm, bet Raiens Gigss ir 5. vietā, ar 31 rezultatīvu piespēli.[71] Tas ir saistīts ar to, ka vietne skaita tikai rezultatīvās piespēles, sākot no 2003.–04. gada sezonas. Turklāt, UEFA kritēriji rezultatīvām piespēlēm atšķiras no "Opta" kritērijiem, jo tie par rezultatīvām piespēlēm uzskata soda sitiena izraisīšanu, brīvsitienus, vārtu guvumus savos vārtos, novirzījušās un atlēkušās bumbas.
Tjerī Anrī un Lionels Mesi nav iesituši visvairāk soda sitienu (neskaitot soda sitienu sēriju), katrs netrāpot pa pieciem soda sitieniem.[81]
Ikers Kasiljass un Džanluidži Bufons atvairījuši visvairāk soda sitienu (neskaitot soda sitienu sēriju), katrs atvairot četrus soda sitienus.
Vecākais vārtsargs, kurš turnīrā atvairījis soda sitienu, ir Jasmins Handanovičs, kuram bija 39 gadi un 274 dienas, kad viņš 2017. gada 1. novembrī atvairīja Džeimsa Milnera sodu sitienu, Maribor rindās, pret Liverpool.[82]
Jaunākais vārtsargs, kurš turnīrā atvairījis soda sitienu, ir Mile Svilars, kuram bija 18 gadi un 65 dienas, kad viņš 2017. gada 31. oktobrī atvairīja Antonī Marsiāla soda sitienu, Benfica rindās, pret Manchester United.[83]
Ātrākais soda sitiens, kas jebkad realizēts turnīrā, bija 2005. gada 7. decembrī, kuru realizēja Žoans Mikū, Brēmenes "Werder" rindās, pret Panathinaikos, kas notika pēc 1 minūtes un 45 sekundēm, tikai divas sekundes ātrāk nekā Mohameds Salāhs.[80]
Jensam Lēmanam pieder rekords visvairāk pēc kārtas aizvadīto sauso spēļu ziņā, nospēlējot pilnu spēli, ar astoņām, Arsenal komandā, 2004.–2005. gada sezonā (viena spēle) un 2005.–2006. gada sezonā (septiņas spēles).[89] Runājot par kopējo minūšu skaitu, viņam ir vislielākais minūšu skaits (bez pārtraukumiem) bez ielaistiem vārtiem. Kopumā tas ilga 853 minūtes, kas sadalītas trīs sezonās:
115 minūtes (pilns mačs un 25 minūtes no vienas spēles) 2004.–2005. gada sezonā
647 minūtes (septiņi pilni mači un 17 minūtes, pirms viņš tika noraidīts finālā) 2005.–2006. gada sezonā
91 minūte (viņš ielaida vārtus 91. minūtē, savā pirmajā mačā) 2006.–2007. gada sezonā
Diviem vārtsargiem pieder rekords ar trīs sausajām spēlēm sacensību finālā:
Heincs Stujs, 1971., 1972. un 1973. gadā, visas Ajax komandā.
Marko Balota bija vecākais vārtsargs, kurš piedalījies turnīrā, spēlējot Lazio komandā, pret Madrides "Real", 2007. gada 11. decembrī, 43 gadu un 252 dienu vecumā.[38]
Mārtens Vandevūrts bija jaunākais vārtsargs, kurš sācis spēli sākumsastāvā Čempionu līgā, Genk komandā, pret Napoli, 2019. gada 10. decembrī, 17 gadu un 287 dienu vecumā.[90][91]
Četri vārtsargi sacensībās uzvarējuši ar diviem klubiem:
Ikers Kasiljass bija jaunākais vārtsargs, kurš spēlējis un uzvarējis finālā, to paveicot 2000. gadā, ar Madrides "Real", 19 gadu un 4 dienu vecumā.[92]
Dino Dzofs bija vecākais vārtsargs, kurš spēlējis finālā, spēlējot Juventus sastāvā, zaudējot Hamburger SV, 1983. gadā, 41 gada un 86 dienu vecumā.[92]
Edgaram Davidsam, Zlatanam Ibrahimovičam un Serhio Ramosam kopīgi pieder rekords ar visvairāk sarkanajām kartītēm Čempionu līgā; viņi katrs ir bijuši noraidīti četras reizes.
Oleksandram Kučeram pieder rekords kā spēlētājam, kurš visātrāk saņēmis sarkano kartīti Čempionu līgas mačā, kad viņš 2014.–2015. gada sezonā tika noraidīts Doneckas "Shakhtar" rindās, pret Minhenes "Bayern", pēc 3 minūtēm un 59 sekundēm.[95]
Serhio Ramosam pieder rekords ar visvairāk dzeltenajām kartītēm Čempionu līgā, ar 43+1 (vienreiz divas dzeltenās kartītes kļuva par sarkano), kopā ar trīs tiešajām sarkanajām kartītēm.[96]
Kapteiņa amats
Džons Terijs kā kapteinis aizvadījis visvairāk maču sacensību vēsturē, aizvadot 105 mačus ar Chelsea.
Tikai divi spēlētāji trīs reizes ir pacēluši trofeju kapteiņa amatā:[note 4]
Deivids Vīrs kļuva par vecāko spēlētāju, kurš sācis spēli sākumsastāvā kapteiņa amatā Čempionu līgas ērā, kad viņš 40 gadu un 212 dienu vecumā bija kapteinis Rangers komandā, spēlē pret Bursaspor, 2010.–2011. gadā.[99]
Matiss de Lihts kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš sācis spēli sākumsastāvā kapteiņa amatā Čempionu līgas izslēgšanas spēļu fāzē, kad viņš 19 gadu un 186 dienu vecumā bija kapteinis Ajax komandā, spēlē pret Madrides "Real", 2018.–2019. gadā.[101]
Mazsvarīgāka informācija
Tikai četri spēlētāji ir iekļuvuši finālā ar trim klubiem:[note 6][note 7]
Zlatans Ibrahimovičs ir vienīgais spēlētājs, kurš ar pieciem klubiem sasniedzis Čempionu līgas ceturtdaļfinālu, to paveicot ar "Ajax", "Juventus", Barcelona, "AC Milan" un Paris Saint-Germain.
Patrisam Evram pieder rekords, zaudējot četros finālos sacensībās, 2004. gadā ar "Monaco", 2009. un 2011. gadā ar "Manchester United" un 2015. gadā ar "Juventus", un viņa komanda zaudēja "Barcelona" katrā no pēdējām trim reizēm. Viņš ir vienīgais spēlētājs, kurš zaudējis finālā ar trim klubiem.
Kingslijs Komans bija pirmais spēlētājs, kurš guva vārtus finālā pret bijušo klubu, Minhenes "Bayern" labā, ar 1–0 uzvarot "Paris Saint-Germain", 2020. gada finālā.[102]
Moize Kens (dzimis 2000. gada 28. februārī) bija pirmais 2000. gados dzimušais spēlētājs, kurš spēlēja Čempionu līgā, spēlējot "Juventus" komandā, mačā pret Sevilla, 2016. gada 22. novembrī.[103]
Hans-Noā Masengo (dzimis 2001. gada 7. jūlijā) bija pirmais 21. gadsimtā dzimušais spēlētājs, kurš spēlēja Čempionu līgā, spēlējot "Monaco" komandā, mačā pret Club Brugge, 2018. gada 6. novembrī.[105]
Rodrigu (dzimis 2001. gada 9. janvārī) bija pirmais 21. gadsimtā dzimušais spēlētājs, kurš Čempionu līgā guva vārtus, to paveicot Madrides "Real" komandā, pret Galatasaray, 2019. gada 6. novembrī.[106]
Trīs spēlētāji zaudēja trijos finālos ar saviem klubiem un nekad neuzvarēja turnīrā:[107]
Rauls Mačadu (1963., 1965. un 1968. gadā,[note 2] ar Benfica).
↑Fergusons aizvadījis 12 spēles Eiropas kausā + 190 spēles Čempionu līgā.
↑Vengers aizvadījis 6 spēles Eiropas kausā + 184 spēles Čempionu līgā.
↑Hicfelds aizvadījis 2 spēles Eiropas kausā + 95 spēles Čempionu līgā.
Fināls un uzvaru rekordi
Karlo Ančeloti ir vienīgais treneris, kurš izcīnījis piecus UEFA Čempionu līgas titulus un sešas reizes sasniedzis finālu.Migels Muņoss bija pirmais, kurš ieguva titulu gan kā spēlētājs, gan kā treneris.
Fabio Kapello zaudēja kā spēlētājs 1973. gadā ar Juventus, un kā treneris 1993. un 1995. gadā, bet 1994. gadā uzvarēja kā treneris, visās reizēs esot trenerim AC Milan komandai.
Ferencs Puškāšs uzvarēja kā spēlētājs 1960. gadā (uzvarējis arī 1959. un 1966. gadā kā komandas dalībnieks, kurš netika izvēlēts finālam) un zaudēja 1962. un 1964. gadā, visas reizes ar Madrides "Real", un zaudēja kā treneris 1971. gadā ar Panathinaikos.
Tomass Tuhels ir vienīgais treneris, kurš ar diviem klubiem sasniedzis finālu divās sezonās pēc kārtas (2020. gadā ar "Paris Saint-Germain" un 2021. gadā ar "Chelsea").
Itāļu treneri turnīrā uzvarējuši divpadsmit reizes, kas ir sacensību rekords.
Pieci klubi kopumā deviņos gadījumos sezonas laikā nomainīja treneri un uzvarēja turnīrā:
Vēl viens treneris ir uzvarējis Čempionu līgā, kā arī Pasaules kausā:
Marčello Lipi ar Juventus1996. gadā uzvarēja Čempionu līgā un 2006. gadā ar Itāliju izcīnīja Pasaules kausu. Turklāt, viņš ar Guangzhou Evergrande uzvarēja 2013. gada AFC Čempionu līgā, kļūstot par vienīgo treneri, kurš uzvarējis gan AFC, gan UEFA Čempionu līgā.[111]
Divi citi treneri ir uzvarējuši Eiropas kausā, kā arī Eiropas čempionātā:
Hosē Viljalonga uzvarēja Eiropas kausā ar Madrides "Real", 1956. un 1957. gadā, un Eiropas čempionātā, 1964. gadā, ar Spāniju
Rinuss Mihelss uzvarēja Eiropas kausā ar Ajax, 1971. gadā, un Eiropas čempionātā, 1988. gadā, ar Nīderlandi
Divi treneri ir uzvarējuši Kausu ieguvēju kausā un Eiropas kausā divas sezonas pēc kārtas ar vienu un to pašu klubu:
Nereo Roko ar AC Milan uzvarēja Kausu ieguvēju kausā, 1968. gadā, un Eiropas kausā, 1969. gadā
Divi treneri ir uzvarējuši Kausu ieguvēju kausā, UEFA kausā un Eiropas kausā:
Džovanni Trapatoni ar Juventus uzvarēja UEFA kausā, 1977. un 1993. gadā, Kausu ieguvēju kausā, 1984. gadā, un Eiropas kausā, 1985. gadā. Viņš arī uzvarēja UEFA kausā 1991. gadā, ar Milānas "Inter".
Tikai viens treneris uzvarēja UEFA kausā/UEFA Eiropas līgā, UEFA Čempionu līgā un UEFA Eiropas Konferences līgā:
Žuzē Mouriņu uzvarēja UEFA kausā, 2003. gadā, ar "Porto", UEFA Čempionu līgā, ar šo pašu klubu, nākamajā gadā, pēc tam atkal UEFA Čempionu līgā, ar Milānas "Inter", 2010. gadā, UEFA Eiropas līgā, ar Manchester United, 2017. gadā, un UEFA Eiropas Konferences līgā, ar "Roma", 2022. gadā.
Vecākie un jaunākie
Hosē Viljalonga bija jaunākais treneris, kurš uzvarējis Eiropas kausā, to paveicot ar Madrides "Real", 1955.–56. gadā (36 gadu un 185 dienu vecumā).[35]
Bobs Hjūtons bija jaunākais treneris (27 gadu un 322 dienu vecumā), kurš piedalījies un uzvarējis Eiropas kausa un Čempionu līgas spēlē, to paveicot ar Malmes FF, pret 1. FC Magdeburg, 1975.–76. gada Eiropas kausa pirmajā kārtā.
Jūlians Nāgelsmans bija jaunākais treneris (31 gada un 58 dienu vecumā), kurš piedalījies Čempionu līgas spēlē, ar TSG Hoffenheim komandu, pret Doneckas "Šahtar", 2018.–19. gada grupu turnīrā,[114] un arī jaunākais treneris (32 gadu un 56 dienu vecumā), kurš uzvarējis Čempionu līgas spēlē, to paveicot ar RB Leipzig, pret Benfica, 2019.–20. gada grupu turnīrā, kam sekoja kā jaunākais treneris, kurš Čempionu līgas ērā uzvarējis izslēgšanas kārtā, pret Tottenham Hotspur,[115] un pusfināla sasniegšana tajā pašā sezonā.[116]
Mirča Lučesku bija vecākais treneris (76 gadu un 133 dienu vecumā), kurš piedalījies Eiropas kausa un Čempionu līgas spēlē, ar Kijivas "Dinamo" komandu, pret Benfica, 2021.–22. gada grupu turnīrā, kā arī vecākais treneris (75 gadu un 132 dienu vecumā), kurš uzvarējis Čempionu līgas spēlē, ar Kijivas "Dinamo" komandu, pret Ferencváros, 2020.–21. gada grupu turnīrā.
Aleksam Fergusonam pieder rekords ar visvairāk aizvadītām spēlēm vienā klubā, ar 190 spēlēm, Manchester United komandā.
Aleksam Fergusonam pieder rekords ar visvairāk uzvarām viena kluba labā, uzvarot 102 spēlēs, ar "Manchester United" komandu.
Pepam Gvardiolam pieder rekords uzvaru ziņā izslēgšanas spēļu fāzē, uzvarot 44 spēlēs.[120]
Zinedinam Zidānam pieder rekords ar visvairāk pēc kārtas izcīnītām uzvarām izslēgšanas spēlēs, ar divpadsmit, visas kā Madrides "Real" trenerim. Viņa izslēgšanas spēļu sērija sākās 2015.–16. gada astotdaļfinālā, divu spēļu summā ar 4–0 uzvarot AS Roma, un turpinājās līdz 2018. gada finālam, uzvarot Liverpool. Šajā sērijā viņš uzstādīja rekordu, izcīnot trīs trofejas pēc kārtas. Sērija beidzās, kad Madrides "Real" 2019.–20. gada astotdaļfinālā, ar 4–2, divu spēļu summā, zaudēja Manchester City.[121]
Heinkesa uzvaru sērija sākās 2013. gada 2. aprīlī, ceturtdaļfinālā, ar 2–0 pārspējot Juventus, pēc tam uzvarot atbildes spēlē, divās pusfināla spēlēs un 2013. gada finālā, pret Dortmundes "Borussia", pirms trenera karjeras noslēgšanas. Pēc divām "Bayern" grupu turnīra spēlēm ar Karlo Ančeloti, 2017.–18. gada sezonā, Heinkess atsāka trenera karjeru, uzvarot atlikušajās četrās grupu turnīra spēlēs, divās astotdaļfināla spēlēs, pēc tam 2018. gada 3. aprīlī tiekot pie 12. uzvaras pēc kārtas, uzvarot Sevilla, ar 2–1, ceturtdaļfināla pirmajā spēlē; sērija noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu pret "Sevilla", atbildes spēlē.[122]
Flika uzvaru sērija sākās 2019. gada 6. novembrī, ceturtajā grupu turnīra spēlē ar 2–0 pārspējot Olympiacos, pēc tam uzvarot nākamajās divās grupu spēlēs, divās astotdaļfināla spēlēs, vienas kārtas ceturtdaļfināla un pusfināla spēlēs, kā arī 2020. gada finālā, pret Paris Saint-Germain. Sērija turpinājās 2020.–21. gada sezonā, kad "Bayern" uzvarēja četrās grupas spēlēs, Flikam sasniedzot 12. uzvaru pēc kārtas 2020. gada 25. novembrī, uzvarot Red Bull Salzburg, ar 3–1; sērija beidzās ar neizšķirtu, 1–1, pret Madrides "Atletico", piektajā grupu turnīra spēlē.
van Gāla uzvaru sērija sākās ar Barcelona, 1999. gada 8. decembrī, kad tā pārspēja Prāgas "Sparta", ar 5–0, 1999.–2000. gada sezonā, pēc tam uzvarot vēl četros mačos tajā pašā sezonā un astoņās spēlēs divos grupu turnīros, 2002.–03. gada sezonā, viņa pēdējai uzvarai esot, kad Minhenes "Bayern" ar 3–0 uzvarēja Maccabi Haifa, 2009.–10. gada sezonā.
Ernsts Hapels ir vienīgais treneris, kurš ar trim klubiem sasniedzis Čempionu līgas finālu, to paveicot ar Feyenoord, 1970. gadā, Club Brugge, 1978. gadā un ar Hamburger SV, 1983. gadā.
Gotfrīds Dīnsts ir vienīgais tiesnesis, kurš ir tiesājis Eiropas kausa/Čempionu līgas, FIFA Pasaules kausa un UEFA Eiropas čempionāta finālu, tiesājot 1961. un 1965. gada Eiropas kausa finālu, kā arī 1966. gada FIFA Pasaules kausa finālu un 1968. gada Eiropas čempionāta futbolā finālu.
Tālāk minētie tiesneši ir papildus tiesājuši gan Eiropas kausa/Čempionu līgas, gan FIFA Pasaules kausa finālu:
Džeks Teilors, 1971. gada Eiropas kausa finālu un 1974. gada FIFA Pasaules kausa finālu.
Šāndors Pūls, 1997. gada UEFA Čempionu līgas finālu un 1994. gada FIFA Pasaules kausa finālu.
Pjerluidži Kolina, 1999. gada UEFA Čempionu līgas finālu un 2002. gada FIFA Pasaules kausa finālu.
Hovards Vebs, 2010. gada UEFA Čempionu līgas finālu un 2010. gada FIFA Pasaules kausa finālu.
Nikola Ricoli, 2013. gada UEFA Čempionu līgas finālu un 2014. gada FIFA Pasaules kausa finālu.
Šimons Marciņaks, 2023. gada UEFA Čempionu līgas finālu un 2022. gada FIFA Pasaules kausa finālu.
Tālāk minētie tiesneši ir papildus tiesājuši gan Eiropas kausa/Čempionu līgas, gan UEFA Eiropas čempionāta finālu:
Arturs Edvards Eliss, 1956. gada Eiropas kausa finālu un 1960. gada Eiropas Nāciju kausa finālu.
Arturs Holands, 1963. gada Eiropas kausa finālu un 1964. gada Eiropas Nāciju kausa finālu.
Nikolaje Rainea, 1983. gada Eiropas kausa finālu un UEFA Euro 1980 finālu.
Mišels Votro, 1986. gada Eiropas kausa finālu un UEFA Euro 1988 finālu.
Markuss Merks, 2003. gada UEFA Čempionu līgas finālu un UEFA Euro 2004 finālu.
Pedru Proensa, 2012. gada UEFA Čempionu līgas finālu un UEFA Euro 2012 finālu.
Bjerns Keiperss, 2014. gada UEFA Čempionu līgas finālu un UEFA Euro 2020 finālu.
Marks Klatenburgs, 2016. gada UEFA Čempionu līgas finālu un UEFA Euro 2016 finālu.
Stefānija Frapāra kļuva par pirmo un vienīgo sievieti, kas tiesāja vīriešu UEFA Čempionu līgas spēli, kad viņa 2020. gada 2. decembrī tiesāja grupu turnīra spēli starp Juventus un Kijivas "Dinamo".[129]
Fēlikss Brihs ir piešķīris 271 dzelteno kartīti, kas ir rekords, no kurām 17 bija otrās dzeltenās kartītes, kas pēc tam pārvērtās par sarkano kartīti.[127]
Markuss Merks ir piešķīris visvairāk tiešās sarkanās kartītes – 12.[131]
Franko Karraro bija jaunākais prezidents, kad viņa klubs uzvarēja sacensībās, ar AC Milan, 1968.–69. gadā, esot 29 gadus un 173 dienas vecam.
Florentino Peress bija vecākais prezidents, kad viņa klubs uzvarēja sacensībās, ar Madrides "Real", 2023.–24. gadā, esot 77 gadus un 86 dienas vecam.
Jāps van Prāgs un Mihaēls van Prāgs ir pirmie tēvs un dēls prezidenta amatā, kad viņu klubs uzvarēja sacensībās, Ajax. Šī komanda dažādos laika posmos ar šiem prezidentiem uzvarēja Čempionu līgā, 1970.–71., 1971.–72., 1972.–73. un 1994.–95. gadā.[135]
Andželo Morati un Masimo Morati ir otrie tēvs un dēls prezidenta amatā, kad viņu klubs uzvarēja sacensībās, Milānas "Inter". Šī komanda dažādos periodos ar šiem prezidentiem uzvarēja Čempionu līgā, 1963.–64., 1964.–65. un 2009.–10. gadā.[136]
Apmeklētība
Līdzjutēji "Barcelona" un Minhenes "Bayern" spēlē, 2012.–13. gada pusfināla atbildes spēlē.
Mačs starp Celtic un Leeds United, 1969.–70. gada pusfināla atbildes spēlē, ir spēle ar vislielāko apmeklētību turnīra vēsturē, ar 135 805 apmeklētājiem. Mačs tika aizvadīts Hampden Park laukumā, Glāzgovā, Skotijā.[137][138]
Spēle starp Barcelona un Paris Saint-Germain, 1994.–95. gada ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, ir spēle ar lielāko apmeklētību Čempionu līgas ērā, ar 115 500. Mačs tika aizvadīts Camp Nou laukumā, Barselonā, Spānijā.[139]
Visvairāk apmeklētais fināls sacensību vēsturē bija 1960. gada fināls, kas tika izspēlēts Hampden Park laukumā, Glāzgovā, Skotijā, 127 621 skatītāja priekšā.[140] Čempionu līgas ērā, 1999. gada fināls, "Camp Nou" laukumā, Barselonā, bija visvairāk apmeklētākais (90 245).[141]
COVID-19 pandēmijas dēļ, 2020. gada fināls ir ar vismazāko apmeklētību, kurš tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm, Lisabonā, Estádio da Luz laukumā.[142] Pandēmijas dēļ, arī 2021. gada fināls, Dragau stadiona laukumā, Portu, tika aizvadīts ar samazinātu apmeklētāju skaitu – 14 110 skatītājiem.[143] Ja neskaita šos divus izņēmumus, fināls ar vismazāko apmeklētību bija 1961. gada fināls, starp Benfica un Barcelona, kas tika aizvadīts Vankdorfas stadionā, Bernē, Šveicē, 26 732 skatītāju priekšā, lai gan 1974. gada fināla pārspēli Heizela stadionā, Briselē, apmeklēja 23 325 skatītāji.[144]
Piezīmes
↑COVID-19 pandēmijas ietekmes dēļ, 2019.–2020. gada sezonā spēļu skaits tika samazināts no trīspadsmit līdz vienpadsmit.
↑Ieskaitot kvalifikācijas kārtas, Kaņisaresam pieder rekords ar desmit sausajām spēlēm vienā sezonā, trešajā kvalifikācijas kārtā aizvadot vēl vienu sauso spēli pret Tirol Innsbruck.
↑Karless Pujols kā kapteinis ar FC Barcelona pacēla kausu 2006. un 2009. gadā, un 2011. gada finālā viņš piedalījās, nākot uz maiņu 88. minūtē, kur bija kapteinis pēdējās piecas minūtes mačā, un pēc spēles viņš piešķīra kapteiņa apsēju Ērikam Abidālam, tāpēc viņš netika iekļauts šajā sarakstā.
↑1974. gada Eiropas kausa fināls tika pārspēlēts, jo pirmajā spēlē tas beidzās ar 1–1. Šis ir vienīgais Eiropas kausa/Čempionu līgas fināls, kas ticis pārspēlēts.
↑Fernando Morjentess ar Real Madrid iekļuva finālā 1998. gadā, 2000. gadā un 2002. gadā, un ar Monaco, 2004. gadā, bet 2005. gada janvārī pārcēlās uz tās sezonas titulu ieguvušo Liverpool, taču, tā kā viņš nebija pieteikts komandai, jo grupu turnīrā piedalījās ar Madrides "Real", viņš šajā sarakstā nav iekļauts.
↑Neskaitot sešas uzvaras kvalifikācijas kārtās un 2008. gada fināla uzvaru pēcspēles soda sitienu sērijā.[119] Viņš uzvarēja piecās Eiropas kausa spēles ar Aberdeen un 102 UEFA Čempionu līgas spēles ar Manchester United.
↑«In profile: Sir Alex Ferguson». UEFA.com. Union of European Football Associations. 2016. gada 18. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. septembris.
Real Madrid
Bayern Munich
Manchester United
Juventus
Benfica
Ajax
Dynamo Kyiv
Celtic
Paris Saint-Germain
Anderlecht
Red Star Belgrade
Galatasaray
Dinamo Zagreb
1957: Alfredo di Stefano, 69. minutē, Real Madrid rindās, pret Fiorentina
1959: Enrike Mateoss, 16. minutē, Real Madrid rindās, pret Reims
(3x): Inter Milan (1965. gadā San Siro, Milānā); Roma (1984. gadā Stadio Olimpico, Romā); Juventus (1996. gadā Stadio Olimpico, Romā)
(3x): Manchester United (1968. un 2011. gadā Vembli stadionā, Londonā); Liverpool (1978. gadā Vembli stadionā, Londonā)
(2x): Real Madrid (1957. gadā Santiago Bernabéu, Madridē); Barcelona (1986. gadā Ramón Sánchez Pizjuán, Seviljā)
(2x): Borussia Dortmund (1997. gadā Olympiastadion, Minhenē); Bayern Munich (2012. gadā Allianz Arena, Minhenē)
(1x): Reims (1956. gadā France Parc des Princes, Parīzē)
(1x): Ajax (1972. gadā De Kuip, Roterdamā)
Velsa
Argentīna
Brazīlija
Rumānija
