Elektrontieksme

Elektrontieksme ir enerģija, kas izdalās, brīvam atomam vai molekulai pievienojot elektronu un kļūstot par negatīvi lādētu jonu. Divu vai vairāku elektronu pievienošana norisinās nevis ar enerģijas izdalīšanos, bet gan ar tās uzņemšanu.

${\displaystyle A+e^{-}\rightarrow A^{-}+E_{A}$ ,

kur ${\displaystyle A}$ ir atoms vai molekula, ${\displaystyle e^{-}$ ir elektrons, ${\displaystyle A^{-}$ ir negatīvi lādēts jons jeb anjons, ${\displaystyle E_{A}$ ir elektrontieksme. Tas ir eksotermisks process.

Jo lielāka ir ķīmiskā elementa elektrontieksme, jo vairāk izpaužas tā nemetāliskās īpašības (spēja pievienot elektronus).

Tā kā metāliskie elementi nepievieno elektronus, elektrontieksme ir tieši nemetālisko elementu aktivitātes mērs.

Elementam elektontieksmi noteikt eksperimentāli iespējams retos gadījumos (atšķirībā no jonizācijas enerģijas), to aprēķina teorētiski un tās skaitliskā vērtība bieži ir aptuvena.

Elementu elektrontieksmes izmanto elementu elektronegativitāšu noteikšanai. ^[1]