Fašodas incidents
Fašodas incidents apzīmē franču un britu koloniālo interešu konfliktu Sudānas vidienē 1898. gadā, kas īsu laiku draudēja ar kara izcelšanos starp abām koloniālajām lielvalstīm.
Šajā laikā, lai arī Sudāna formāli bija pakļauta Ēģiptei, kas pati bija nonākusi Britu impērijas pakļautībā, tās teritoriju vairākus gadus kontrolēja islāmistu dumpinieki, kurus briti sakāva 1898. gadā.
Kamēr britu impērija cerēja izveidot nepārtrauktu sauszemes koloniju joslu no Kairas līdz Keiptaunai, Francijas koloniālā impērija no Rietumāfrikas centās izplesties Āfrikas vidienē, abu lielvaru interešu virzieniem krustojoties Fašodā. Dodoties no Gabonas franču 140 vīru liela vienība Žana Batista Maršāna vadībā 1898. gada 10. jūlijā sasniedza Fašodu, paceļot Francijas karogu virs pamesta ēģiptiešu forta drupām.
Tikmēr britu spēki Herberta Kičenera vadībā no Ēģiptes dodoties lejup pa Nīlu, iznīcināja Sudānas dumpiniekus un devās tālāk uz Fašodu, ko sasniedza 18. septembrī. Abi karavadoņi vienojās, ka Fašodā var plīvot Francijas, Lielbritānijas un Ēģiptes karogi, kamēr konfliktu atrisinās abu valstu politiķi. Francijas Trešā republika, kurai interesēja savienība ar Lielbritāniju pret Vācijas impēriju, piekāpās, 4. novembrī pavēlot Maršānam pamest Fašodu, vienlaikus saglabājot teritoriālās pretenzijas uz reģionu. 1899. gada 21. martā abas valstis vienojās, ka Nīlas un Kongo upju baseinu robeža iezīmēs arī abu valstu interešu robežu.[1]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fašodas incidents.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)