Fo (zupa)

Fo ar liellopu gaļu (phở bò)
Fo ar vistas gaļu (phở gà)

Fo (vjetnamiešu: Phở) ir vjetnamiešu zupa, kas sastāv no buljona, rīsu nūdelēm (bánh phở), garšaugiem un parasti liellopu (phở bò) vai vistas gaļas (phở gà).[1][2] Fo ir populārs ēdiens Vjetnamā[3], kur to pasniedz mājsaimniecībās, ielu kioskos un restorānos visā valstī. Tiek uzskatīts, ka ēdienu radīja Namdiņas provincē. Šis ir Vjetnamas nacionālais ēdiens.[4]

Fo izcelsme meklējama 20. gadsimta sākumā Ziemeļvjetnamā, bet visā pasaulē to popularizēja Vjetnamas kara bēgļi. Sakarā ar to, ka fo izcelsme ir vāji dokumentēta[5], pastāv domstarpības par kultūras ietekmēm, kas veicinājušas tā attīstību Vjetnamā, kā arī par nosaukuma etimoloģiju. Hanojas un Saigonas zupas gatavošana atšķiras pēc nūdeļu platuma, buljona salduma, garšaugu un mērces izvēles.

Kopš 2017. gada 12. decembrī Vjetnamā atzīmē Fo dienu.[6]

Vēsture

Fo visticamāk, radījās no līdzīgiem nūdeļu ēdieniem. Liellopu gaļas nūdeļu zupa ir plaši izplatīts ēdiens Guandunas, Juņnaņas un Taizemes reģionos. Par tās izcelsmi vienmēr notika diskusijas; uzsvars uz liellopu gaļu, kas reti sastopama Ziemeļvjetnamas virtuvē, liek dažiem cilvēkiem uzskatīt, ka ēdiena pagatavošanu ietekmēja franču kolonisti, tomēr ēdieni, kuru pagatavošai, izmantojot ūdens bifeļu gaļu, piemēram, xáo trâu, kopš seniem laikiem bija Vjetnamas lauku virtuves pamatelementi. Piemēram, Van Čū ciema iedzīvotāji apgalvo, ka ēda Fo ilgi pirms sākās Franču koloniālais periods.[7] Mūsdienu recepte radījās laika posmā no 1900. līdz 1907. gadam Ziemeļvjetnamā,[8] Namdiņas provincē, kur tolaik atradās ievērojams tekstilizstrādājumu tirgus.[9]

Kulturologs un pētnieks Čiņs Kuaņs Zungs (Trịnh Quang Dũng) uzskata, ka fo izplatībai mūsdienās ir vairāku vēsturisku un kultūras faktoru kopums 20. gadsimta sākumā.[10] Francijas pieprasījuma dēļ uzlabojās liellopu gaļas pieejamība, kas savukārt ļāva iegūt liellopu gaļas kaulus, kurus iegādājās ķīniešu strādnieki, lai pagatavotu no tiem fo līdzīgās liellopu gaļas nūdeles, kurus sauca par niupafu (牛扒呼) vai ngau paa fu. Sākotnēji vislielākais pieprasījums pēc šī ēdiena bija strādniekiem no Juņnanas un Guandunas provincēm, jo bija līdzīgs viņu dzimtenes ēdienam. Ar laiku ēdiens kļuva populārāks un ar to iepazīstināja plašāku iedzīvotāju loku.[11]

Sākotnēji tirgotāji pārdeva fo kā uzkodu rītausmas un krēslas stundās. Ēdienu pārdeva ielu kioskos, kurus pārvietoja izmantojot nēsājošus stieņus (gánh phở).[12] Uz stieņa bija divi koka skapīši, no kuriem vienā atradās katls uz malkas uguns, bet otrajā — nūdeles, garšvielas, virtuves piederumi un vieta, kur pagatavot bļodu ar fo. Smago gánh stieni vienmēr nesa uz pleciem vīrieši.[13]

Hanojā pirmie divi piefiksētie fo kioski bija vjetnamiešiem piederošais Cát Tường un ķīniešiem piederošais kiosks pie Bờ Hồ tramvaju pieturas. 1918. gadā tiem pievienojas vēl 2 kioski.[14] Laika posmā no 1936. līdz 1946. gadam pārvietojamo fo kiosku skaits samazinājies par labu stacionārām ēstuvēm.[15]

Atsauces

  1. ↑ Michelle Ha. «Pho: A Tale of Survival (Part 1 of 2)». The RushOrder Blog, 2017. gada 30. jūnijā.
  2. ↑ Sami Scripter, Sheng Yang. Cooking from the Heart: The Hmong Kitchen in America. University of Minnesota Press, 2009. gadā. 25. lpp. ISBN ISBN 978-1452914510. Phở is made with small (1/16-inch-wide) linguine-shaped rice noodles labeled bánh phở
  3. ↑ «Vietnamese street food a gourmet’s delight». Thanh Nien News.
  4. ↑ Dave Lee. «History of Pho, the National Dish of the Vietnamese». Vocal media.
  5. ↑ Andrea Q Nguyen. «History of Pho Noodle Soup». San Jose Mercury News.
  6. ↑ «Vietnam officially makes December 12 'Day of Pho'». tuoitrenews.
  7. ↑ Nguyễn Ngọc Tiến. «Phở Hà Nội». hanoimoi.vn.
  8. ↑ «Phở Việt - Kỳ 1: Khởi nguồn của phở». tuoitre.
  9. ↑ «Lai lịch của món phở và tên gọi của no».
  10. ↑ Trịnh Quang Dũng. «100 năm Phở Việt».
  11. ↑ Andrea Nguyen. «The History of Pho».
  12. ↑ Dư Nguyễn. «Phở, phởn, phịa ...». chimviet.free.fr.
  13. ↑ Vu Hong Lien. Rice and Baguette: A History of Food in Vietnam. Reaktion Books. 147. lpp. ISBN 9781780237046. Mobile phở was always sold by men, probably because the stockpot was too heavy for a woman to shoulder
  14. ↑ «Bài 2: Phở muôn màu muôn vẻ». khoahocphothong.com.
  15. ↑ Minh Đức. «Tô phở Bắc và đọi bún bò Huế trên bình diện văn hóa đối chiếu/“Phở” of the North and Beef Noodle of Huế as Compared Under a Cultural View». vjol.info.