Galeaco Čano
|
Džans Galeaco Čano, Kortelaco un Bukari grāfs (itāļu: Gian Galeazzo Ciano, conte di Cortellazzo e Buccari, dzimis 1903. gada 18. martā, miris 1944. gada 11. janvārī) bija fašisma laika itāļu diplomāts un politiķis. Itālijas ārlietu ministrs no 1936. līdz 1943. gadam. Benito Musolīni znots. Notiesāts uz nāvi 1944. gada sākumā.
Dzimis dižciltīgā flotes virsnieka ģimenē. Ieguvis juridisko izglītību. Strādādams par atašeju Riodežaneiro, iepazinās ar Musolīni meitu Edu, un 1930. gadā apprecējās. Kā bumbvedēju eskadriļas komadieris piedalījās Etiopijas karā. 1936. gadā iecelts par Itālijas ārlietu ministru. 1943. gada 5. februārī atcelts no amata, un iecelts par Itālijas sūtni Vatikānā.
Pēc Sabiedroto iebrukuma Sicīlijā 1943. gada 9. jūlijā, Galaeco Čano piedalījās 25. jūlija Lielajā Fašisma padomes sēdē, kur balsoja par Benito Musolīni atcelšanu no amata. Nodibinoties Itālijas Sociālajai Republikai, arestēts un t.s. Veronas prāvas laikā notiesāts uz nāvi. Nāvessods izpildīts 1944. gada 11. janvārī.
Saglabājušās un publicētas Čano dienasgrāmatas par laiku no 1939. līdz 1943. gadam, kas ir vērtīgs vēstures avots.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Galeaco Čano.
|