Glenns Sīborgs

Glenns Teodors Sīborgs Glenn Theodore Seaborg Glenns Sīborgs 1964. gadā Personīgā informācija Dzimis 1912. gada 19. aprīlī Išpeminga, Mičigana, Amerikas Savienotās Valstis Miris 1999. gada 25. februārī (86 gadi) Lafajeta, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne kodolķīmija atomfizika Alma mater Kalifornijas Universitāte (Losandželosa) Kalifornijas Universitāte (Bērkli) Apbalvojumi Nobela prēmija ķīmijā (1951)

Glenns Teodors Sīborgs (angļu: Glenn Theodore Seaborg, izrunā: /ˈsiːbɔːrɡ/, dzimis 1912. gada 19. aprīlī, miris 1999. gada 25. februārī) bija Amerikas Savienoto Valstu ķīmiķis, atomfiziķis un universitātes profesors. 1951. gadā Glenns Sīborgs kopā ar Edvinu Makmillanu saņēma Nobela prēmiju ķīmijā "par viņu atklājumiem transurāna elementu ķīmijā".^[1] Sīborgs bija līdzatklājējs 10 ķīmiskajiem elementiem — plutonijam, amerīcijam, kirijam, berklijam, kalifornijam, einšteinijam, fermijam, mendeļejevijam, nobēlijam un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, vēl dzīvam esot, nosauca par godu Sīborgam, tas ir, sībordžijam. Viņa vārdā ir nosaukts arī asteroīds, tas ir, 4856 Seaborg. Glenns Sīborgs bija iesaistīts arī Manhetenas projektā.

Glenns Teodors Sīborgs ir dzimis zviedru emigrantu ģimenē. Viņa vecākiem uzvārds zviedru valodā bija Sjöberg. Pēc zviedru īpašvārdu atveidošanas norādījumiem šāda uzvārda atveidojums latviešu valodā būtu Šēberjs.^[2]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Glenns Sīborgs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)