Glenns Sīborgs

Glenns Teodors Sīborgs
Glenn Theodore Seaborg
Glenns Sīborgs 1964. gadā
Glenns Sīborgs 1964. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1912. gada 19. aprīlī
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Išpeminga, Mičigana, Amerikas Savienotās Valstis
Miris 1999. gada 25. februārī (86 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Lafajeta, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne
Alma mater
Apbalvojumi Nobela prēmija ķīmijā (1951)

Glenns Teodors Sīborgs (angļu: Glenn Theodore Seaborg, izrunā: /ˈsiːbɔːrɡ/, dzimis 1912. gada 19. aprīlī, miris 1999. gada 25. februārī) bija Amerikas Savienoto Valstu ķīmiķis, atomfiziķis un universitātes profesors. 1951. gadā Glenns Sīborgs kopā ar Edvinu Makmillanu saņēma Nobela prēmiju ķīmijā "par viņu atklājumiem transurāna elementu ķīmijā".[1] Sīborgs bija līdzatklājējs 10 ķīmiskajiem elementiemplutonijam, amerīcijam, kirijam, berklijam, kalifornijam, einšteinijam, fermijam, mendeļejevijam, nobēlijam un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, vēl dzīvam esot, nosauca par godu Sīborgam, tas ir, sībordžijam. Viņa vārdā ir nosaukts arī asteroīds, tas ir, 4856 Seaborg. Glenns Sīborgs bija iesaistīts arī Manhetenas projektā.

Glenns Teodors Sīborgs ir dzimis zviedru emigrantu ģimenē. Viņa vecākiem uzvārds zviedru valodā bija Sjöberg. Pēc zviedru īpašvārdu atveidošanas norādījumiem šāda uzvārda atveidojums latviešu valodā būtu Šēberjs.[2]

Atsauces

  1. «The Nobel Prize in Chemistry 1951». Nobelprize.org. for their discoveries in the chemistry of the transuranium elements
  2. «Sjöberg». personvarduatveide.lv.

Ārējās saites