Jūrasgrunduļveidīgās

Jūrasgrunduļveidīgās
Gobiiformes (Günther, 1880)
Dzeltenie garneļgrunduļi (Cryptocentrus cinctus)
Dzeltenie garneļgrunduļi (Cryptocentrus cinctus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
ApakšdivīzijaAsarveidīgo apakšdivīzija (Percomorphaceae)
SērijaJūrasgrunduļveidīgo sērija (Gobiaria)
KārtaJūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes)
Iedalījums
Jūrasgrunduļveidīgās Vikikrātuvē

Jūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). 2016. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, kārtai tika veikta nozīmīga revīzija, to padarot monofilētisku. Saskaņā ar jauno sistemātiku kārta apvieno 9 zivju dzimtas ar apmēram 2200 sugām. Dzimtas tiek iedalītas divās apakškārtās.[1] Galvenokārt mājo tropu un subtropu jūrās visā pasaulē, lai gan apmēram 10% no visām sugām ir saldūdens zivis.[2] Retāk sastopamas mērenās joslas tilpēs.[3]

Latvijā

Melnais jūrasgrundulis (Gobius niger) Latvijas piekrastē konstatēts dažas reizes

Latvijā sastopamas 6 jūrasgrunduļveidīgās zivju sugas: melnais jūrasgrundulis (Gobius niger), divplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens), apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus), jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps), mazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus) un rotans (Percottus glehni).[3]

Latvijas zivju sarakstā ir ietverts arī eleotriss (Micropercops swinhonis), lai gan savvaļā nav konstatēts.[3][4]

Kopīgās īpašības

Jūrasgrunduļveidīgās zivis galvenokārt ir neliela auguma. Uzturas virs grunts vai ierokas smiltīs. Līdzīgi kā citām bentiskajām zivīm, arī jūrasgrunduļveidīgajām nav peldpūšļa.[2][5]

Sistemātika

Madagaskaras aklais alugrundulis (Typhleotris madagascariensis)

Jūrasgrunduļveidīgo kārta (Gobiiformes)[1]

  • Jūrasgrunduļu apakškārta (Gobioidei)
    • Aklo alugrunduļu dzimta (Milyeringidae)
    • Akmeņgraužu grunduļu dzimta (Rhyacichthyidae)
    • Austrālijas jūrasgrunduļu dzimta (Thalasseleotrididae)
    • Dūņlēcēju dzimta (Oxudercidae)
    • Eleotrisu dzimta (Eleotridae)
    • Jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae)
    • Saldūdens eleotrisu dzimta (Odontobutidae)
    • Tropu eleotrisu dzimta (Butidae)
  • Smilšu nirēju apakškārta (Trichonotoidei)
    • Smilšu nirēju dzimta (Trichonotidae)

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 26. februārī.
  2. ↑ 2,0 2,1 Patzner, R.A.; Van Tassell, J.L.; Kovačić, M.; Kapoor, B.G., eds. (2011). The Biology of Gobies. Enfield, NH: Science Publishers. p. 685. ISBN 978-1-57808-436-4.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas Daba: Jūrasgrunduļu dzimta
  4. ↑ Latvijas Daba: Eleotriss
  5. ↑ Helfman, Gene (2009). The Diversity of Fishes. Wiley-Blackwell. pp. 317–18.