Jaunalūksnes pagasts

Jaunalūksnes pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Kolberģis
Kopējā platība:[1] 183,9 km2
 • Sauszeme: 168,6 km2
 • Ūdens: 15,3 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 890
Blīvums (2024): 5,3 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Goldbeck
krievu: Гольдбекская
Jaunalūksnes pagasts Vikikrātuvē

Jaunalūksnes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Alūksnes ezera un Pededzes krastos. Robežojas ar sava novada Alūksnes pilsētu un Ziemeru, Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastiem.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Akaviņa, Alūksne, Ievedne, Jērupīte, Jurenska, Lielā Sarkanīte, Pededze, Sarkanīte, Skolas upīte, Šķiņķupīte, Vidupīte.

Ezeri

Alūksnes ezers, Dūņenieks, Siseņu ezers.

Vēsture

Pēc 1920. gada agrārās reformas Bejas muižu 2714 ha platībā sadalīja 138 vienībās. Kolberģa muižu 1166 ha platībā sadalīja 32 vienībās. Vīsikuma muižu 1129 ha platībā sadalīja 63 vienībās.[4] Pagasta iedzīvotāji piederēja Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei. 1935. gadā Valkas apriņķa Bejas pagasta (līdz 1925. gadam Kolberģa pagasts) platība bija 139,2 km² un tajā dzīvoja 2344 iedzīvotāji.[5]

1945. gadā pagastā izveidoja Bejas un Vētraines ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bejas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. Bejas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vētraines ciemu, 1958. gadā padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju pievienoja Mārkalnes ciemam. 1971. gadā Bejas ciemu pārdēvēja par Jaunalūksnes ciemu un tam pievienoja Alūksnes lauku teritorijas un Mārkalnes ciema padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju. 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Alūksnes pilsētai.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunalūksnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Pieminekļi

  • Nr. 175.: Garjuru senkapi (Kapu kalns) Garjuros
  • Nr. 2773.-2775.: Kolberģa muižas apbūve (18./19. gs.) - šķūnis, klēts
  • Nr. 2777.: Lāzberģa muižas kungu māja (1821., 1860.)
  • Nr. 176.: Nametkalns (pilskalns) pie bijušās Lāsberģa muižas un Pļavmalām
  • Nr. 177.: Raudziņkalns (senkapi) starp Jaunsproģiem, Zemgaļiem un Smilgām
  • Nr. 178.: Siseņu (Garasīmu) pilskalns, starp Siseņiem un Garasīmiem
  • Nr. 179.: Smiķu senkapi starp Smiķiem un Lenkavu

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19353 000—    
19592 086−1.50%
19671 850−1.49%
GadsIedz.±% g.p.
19791 749−0.47%
19891 515−1.43%
20001 442−0.45%
GadsIedz.±% g.p.
20111 108−2.37%
2021920−1.84%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kolberģis (pagasta centrs), Beja, Garasimi, Garjuri, Lāčudārzs, Ploskums, Tereški, Visikums.

Ievērojamas personības

  • Jūlijs Kupčs (1882—1962), latviešu luterāņu mācītājs un politiķis;

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. ↑ http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I sējuma 2036 sleja. Rīga: 1927.-1928.
  5. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. ↑ OSP

Ārējās saites

Pilsēta
Pagasti