Jukagiru valodas
| Jukagiru valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Sibīrija |
| Ģenētiskā klasifikācija | Jukagiru valodas |
| Atzari |
|
| ISO 639-1 | — |
| ISO 639-5 | — |
 | |
| Valodas izplatības areāls 17. gadsimtā (šrafējums) un 20. gadsimta beigās. | |
Jukagiru valodas ir viena no paleoaziātu valodu saimēm, kurā runā jukagiri. Izplatīta Krievijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Jakutijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Magadanas apgabalā. Izolēta valodu saime; atsevišķi lingvisti izvirza teorijas par jukagiru valodu radniecību ar urāliešu valodām[1] vai nivhu valodu.
Klasifikācija
Saimē ietilpst četras valodas, no kurām divas ir mirušas jau 18.—19. gadsimtā un divas dzīvas, bet ievērojami apdraudētas valodas. Krievijas oficiālajā statistikā abas dzīvās valodas tiek uzskaitītas kā viena jukagiru valoda.
- Čuvanu valoda — 19. gadsimtā mirusi valoda, bija izplatīta jukagiru cilts čuvanu vidū, kuri pārgājuši uz čukču vai krievu valodu.
- Dienvidjukagiru valoda (odulu vai taigas jukagiru valoda) — izplatīta starp jukagiriem, kas dzīvo Verhņekolimskas ulusā Jakutijā un Magadanas apgabalā, ap 10 valodas pratēju 2010. gadā.
- Omoku valoda — 18. gadsimtā mirusi valoda, izplatīta Kolimas lejteces jukagiriem.
- Ziemeļjukagiru valoda (vadulu vai tundras jukagiru valoda) — izplatīta Kolimas lejteces jukagiriem, ap 370 valodas pratēju 2010. gadā.
Abas dzīvās saimes valodas atrodas stiprā krievu, jakutu un čukču valodu ietekmē, un visbiežāk šo valodu pratēji krievu valodu apguvuši labāk nekā savu dzimto valodu. Abas dzīvās saimes valodas ir savstarpēji saprotamas. Notiek apmācība divās skolās (ap 80 skolnieku 2012. gadā).[2]
Atsauces
- ↑ Ante Aikio. The Uralic-Yukaghir lexical correspondences: genetic inheritance, language contact or chance resemblance?
- ↑ «ЯЗЫКИ КОРЕННЫХ МАЛОЧИСЛЕННЫХ НАРОДОВ СЕВЕРА, СИБИРИ И ДАЛЬНЕГО ВОСТОКА В СИСТЕМЕ ОБРАЗОВАНИЯ: ИСТОРИЯ И СОВРЕМЕННОСТЬ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 2. februārī. Skatīts: 2022. gada 2. februārī.
|