Kiberuzbrukums

Kiberuzbrukums ir indivīda vai organizācijas ļaunprātīgs un tīšs mēģinājums pārkāpt citas personas vai organizācijas informācijas sistēmu. Parasti uzbrucējs meklē kādu labumu no cietušā tīkla pārtraukšanas.[1]

Visizplatītākie kiberuzbrukumu veidi ir:[1]

  • ļaunprogrammatūra (Malware): programmas, kas paredzētas, lai kaitētu datoriem vai tīkliem, piemēram, vīrusi, tārpi, izspiedējprogrammatūra un spiegprogrammatūra.
  • izspiedējprogrammatūra (Ransomware): programmatūra, kas šifrē lietotāja datus un pieprasa izpirkuma maksu, lai tos atgūtu.
  • pakalpojumatteices uzbrukums jeb DDoS uzbrukumi (Distributed Denial of Service): uzbrukums, kurā hakeri noslogo serverus ar pārmērīgu trafiku, padarot tos nepieejamus lietotājiem.
  • pikšķerēšana (Phishing): krāpšanas metode, kuras laikā tiek izlikts par uzticamu personu vai organizāciju, lai iegūtu lietotāju slepenos datus (paroles, kredītkaršu informāciju).
  • SQL injekcija: uzbrukuma veids, kurā ļaunprātīgi pieprasījumi tiek ievadīti datubāzēs, izmantojot tīmekļa vietnes ievades laukus.
  • nulle-dienu mūķis: uzbrukumi, kas izmanto programmatūras vai sistēmas ievainojamības, par kurām ražotājs vēl nezina.
  • pārtvērējuzbrukums jeb MITM (Man-In-The-Middle): uzbrukums, kurā hakeris pārtver un manipulē komunikāciju starp divām pusēm.
  • Sociālā inženierija: manipulācija, lai cilvēki brīvprātīgi atklātu informāciju vai izpildītu darbības, kas dod piekļuvi sistēmām.

Kiberdrošība ir svarīga, jo kibernoziegumu izmaksas ir augstas, un incidenti var viegli aizņemt mēnešus, lai tos atklātu — bieži ar trešo pušu palīdzību.[2]

Kiberuzbrukumi var izraisīt nopietnus traucējumus un bojājumus pat visdrošākajai organizācijai. Ietekmētās organizācijas zaudē aktīvus, reputāciju un uzņēmējdarbību, kā arī rēķinās ar naudas sodu un atlīdzināšanas izmaksām.[2]

Aizsardzība no kiberuzbrukumiem

  1. Izmantot spēcīgas paroles un regulāri tās mainīt.
  2. Divfaktoru autentifikācija (2FA): Papildu drošības līdzekļi, piemēram, SMS kods vai autentifikācijas lietotne.
  3. Regulāri atjaunot programmatūru un operētājsistēmu.
  4. Antivīrusu programmatūras lietošana.
  5. Datus šifrēšana.
  6. Datu dublēšana.

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 «Cyber Attack - What Are Common Cyberthreats?». Cisco (angļu). Skatīts: 2019-06-19.
  2. ↑ 2,0 2,1 «What is Cyber Security?» (angļu).