Klarnete
| Klarnete | |
|---|---|
 | |
| Koka pūšamais instruments | |
| Hornbostela—Zaksa klasifikācija | 422.211.2-71 |
| Spēlēšanas diapazons | |
Rakstītais diapazons (lai gan ir iespējams spēlēt arī augstāk): | |
| Citi saistīti instrumenti | |
| Mūziķi | |
| Klarnetisti | |
Klarnete (itāļu: clarinetto — ‘mazais klarino’) ir koka pūšamais mūzikas instruments. Klarnete ir mēlīšinstrumets, kas tieks spēlēts ar vienkāršu bambusniedres mēlīti. Pateicoties cilindriskajai caurules formai, klarnetes tembrālajā spektrā ir tikai katra otrā virsskaņa. Šis fakts arī nosaka specifisko klarnetes tembru. Klarnetei ir trīs izteikti reģistri: zemais vidējais un augstais. Skanējuma tembrs katrā no tiem ir atšķirīgs.
Klarnete mūsdienu izpratnē izveidojās 18. gadsimtā un ātri vien nostiprinājās arī simfoniskā orķestra sastāvā. Pateicoties savam plašajam diapazonam un dinamiskajām iespējam, klarnete ir arī ļoti populārs solo un ansambļa instruments. Tiek lietota arī džeza mūzikā (Benijs Gudmens).
Klarnete ir transponējošs instruments. Simfoniskajā orķestrī tiek lietotas in B un in A klarnetes. Nereti tiek izmantoti arī klarnetei radniecīgie instrumenti: basklarnete, basethorns, klarnete in Es.
Latvijā ievērojamākie klarnetisti: Egīls Šēfers, Uldis Lipskis, Mārcis Kūlis, Ints Dālderis, Guntis Kuzma, Mārtiņš Circenis u.c.
Vēsture
Pirmo klarneti izveidoja Johans Kristofs Denners 18. gs. sākumā. Oriģināli klarnetei bija divi vārstuļi, bet mūsdienās tai ir trīspadsmit. Kopš 18. gs. vidus klarnete tika iekļauta orķestra standartaprīkojumā.[1]
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ Gints Ročāns. Tehnika. Langervaldes iela 1a, Jelgava, LV-3001 : Avots, 2008.gads. 98. lpp. ISBN 978-9984-800-45-5.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klarnete.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||
|