Kontinentu dreifs
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/8/8c/Continental_Drift_%28740_million-to-Today%29.gif/300px-Continental_Drift_%28740_million-to-Today%29.gif)
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/6/69/Antonio_Snider-Pellegrini_Opening_of_the_Atlantic.jpg/300px-Antonio_Snider-Pellegrini_Opening_of_the_Atlantic.jpg)
Kontinentu dreifs ir Zemes kontinentu pārvietošanās attiecībā pret citiem kontinentiem. Kontinentu dreifa teorija bija par pamatu mūsdienu plātņu tektonikas teorijai, kas Zemes garozas attīstības un kustības principus izskaidro pilnīgāk nekā kontinentu dreifa teorija.
Vēsture
Kontinentu dreifa teorijas aizsākumi meklējami jau 16. un 17. gadsimta pētnieku idejās, taču pirmais to 1912. gadā noformulēja Alfrēds Vēgeners. Vēgenera teorija paredzēja, ka mūsdienu kontinenti ir sena, vienota superkontinenta (Pangejas) daļas, kas tam sašķeļoties, simtiem miljonu gadu ilgā laikā pakāpeniski, lēni attālinājās, jeb dreifēja cita no citas.[1]
Skatīt arī
Literatūra
- Aleksandrs Gangnuss. Zemes katastrofu noslēpums. Rīga: Zinātne, 1983.
Atsauces
- ↑ Auziņš, A. 2000. Vides Zinības. Angļu - latviešu skaidrojošā vārdnīca. Rīga.Ernšteina, R. Jūrmalieša redakcija.
|