Krustziežu dzimta
| Krustziežu dzimta Brassicaceae | |
|---|---|
 Rapša (Brassica napus) ziedi | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Krustziežu rinda (Brassicales) |
| Dzimta | Krustziežu dzimta (Brassicaceae) |
| Sinonīmi | |
| |
 Krustziežu dzimta Vikikrātuvē | |
Krustziežu dzimta, kāpostu dzimta (Brassicaceae) ir divdīgļlapju klases lakstaugi vai puskrūmi. Ziedi sakārtoti ķekaros, aktinomorfi, retāk zigomorfi, parasti divdzimumu ar divkāršu apziedni. Putekšņlapas — 6 (2 īsākas, 4 garākas) Ginecejs — veidojies no 2 augļlapām. Auglis — pākstenis vai pākstenītis (atkarībā no garuma un platuma attiecības).
Sistemātika
3000 sugu, 350 ģintis. Ietilpst kultūraugi — kāposti, kas apvienoti vienā kompleksā Brassica oleracea, izšķir galviņkāpostus (Brassica capitata), ziedkāpostus (Brassica botrytes), Briseles kāpostus (Brassica gemenisifera). Pieder arī kolrābji, rāceņi, rapsis, kāļi, sinepes, (Melnā sinepe (Brassica nigra) — ārstniecības augs), redīsi, rutki, matiolas, kā arī nezāles — pērkones, parastais plikstiņš, tīruma naudulis. Pie krustziežu dzimtas pieder lakstaugi, retāk krūmi ar līdzīgu zieda uzbūvi. Tiem ir četras kauslapas un četras vainaglapas. Zieda daļu izvietojums atgādina krustu, tāpēc dzimtai dots "krustziežu" nosaukums. Krustzieži ir svešapputes augi. Ziedos pie vainaglapu pamatnes atrodas nektāriji, kuros ir salda sula (nektārs). Tādēļ krustziežus labprāt apmeklē bites un citi kukaiņi. Vairums Latvijā sastopamo savvaļas krustziežu ir viengadīgi augi. Daļa kultūraugu, piemēram, kāposti, kāļi, ir divgadīgi.
Klasifikācija
Ališu cilts
- cilts ališu cilts (Alysseae)
- ģints alises (Alyssum)
- ģints sirmenes (Berteroa)
- ģints Acuston
- ģints Alyssoides
- ģints Aurinia
- ģints Bornmuellera
- ģints Brachypus
- ģints Clastopus
- ģints Clypeola
- ģints Degenia
- ģints Fibigia
- ģints Galitzkya
- ģints Hormathophylla
- ģints Irania
- ģints Lutzia
- ģints Phyllolepidum
- ģints Physoptychis
- ģints Pterygostemon
- ģints Straussiella
- ģints Takhtajaniella
Arābju cilts
- cilts arābju cilts (Arabideae)
- ģints arābes (Arabis)
- ģints drojenes (Draba)
- ģints obrētas (Aubrieta)
- ģints Abdra
- ģints Acirostrum
- ģints Arcyosperma
- ģints Athysanus
- ģints Baimashania
- ģints Botschantzevia
- ģints Dendroarabis
- ģints Drabella
- ģints Pachyneurum
- ģints Parryodes
- ģints Pseudodraba
- ģints Scapiarabis
- ģints Sinoarabis
- ģints Tomostima
Idru cilts
- cilts idru cilts (Camelineae)
- ģints idras (Camelina)
- ģints paidras (Neslia)
- ģints plikstiņi (Capsella)
- ģints sīkplikstiņi (Arabidopsis)
- ģints Catolobus
- ģints Chrysochamela
- ģints Noccidium
- ģints Pseudoarabidopsis
Kāpostu cilts
- cilts kāpostu cilts (Brassiceae)
- ģints divsēkles (Diplotaxis)
- ģints erukas (Eruca)
- ģints kāposti (Brassica)
- ģints krambes (Crambe)
- ģints pazvēres (Erucastrum)
- ģints pērkones (Raphanus) (arī redīsi)
- ģints sinepes (Sinapis)
- ģints Ammosperma
- ģints Cakile
- ģints Carrichtera
- ģints Ceratocnemum
- ģints Coincya
- ģints Cordylocarpus
- ģints Crambella
- ģints Didesmus
- ģints Douepea
- ģints Enarthrocarpus
- ģints Eremophyton
- ģints Erucaria
- ģints Fezia
- ģints Foleyola
- ģints Fortuynia
- ģints Guiraoa
- ģints Hemicrambe
- ģints Henophyton
- ģints Hirschfeldia
- ģints Kremeriella
- ģints Moricandia
- ģints Morisia
- ģints Muricaria
- ģints Nasturtiopsis
- ģints Orychophragmus
- ģints Otocarpus
- ģints Physorhynchus
- ģints Pseuderucaria
- ģints Psychine
- ģints Quezeliantha
- ģints Raffenaldia
- ģints Rapistrum
- ģints Rytidocarpus
- ģints Savignya
- ģints Schouwia
- ģints Sinapidendron
- ģints Succowia
- ģints Trachystoma
- ģints Vella
- ģints Zilla
Aethionemeae
- cilts Aethionemeae
- ģints Aethionema
Alyssopsideae
- cilts Alyssopsideae
- ģints Alyssopsis
- ģints Calymmatium
- ģints Dielsiocharis
- ģints Olimarabidopsis
Pārējās ģintis
Pārējās ģintis ietilpst 43 dažādās ciltīs. Šīs ģintis ir šādas:
Acanthocardamum; Agallis; Alliaria; Anastatica; Anchonium; Andrzeiowskia; Anelsonia; Aphragmus; Aplanodes; Arabidella; Armoracia; Aschersoniodoxa; Asperuginoides; Asta; Atelanthera; Ballantinia; Barbarea; Beringia; Berteroella; Biscutella; Bivonaea; Blennodia; Boleum; Boreava; Borodinia; Botscantzevia; Brachycarpaea; Braya; Brayopsis; Brossardia; Bunias; Calepina; Camelinopsis; Cardamine; Cardaminopsis; Cardaria; Carinavalva; Catadysia; Catenulina; Caulanthus; Caulostramina; Ceriosperma; Chalcanthus; Chamira; Chartoloma; Cheesemania; Cheiranthus; Chlorocrambe; Chorispora; Christolea; Chrysobraya; Cithareloma; Clausia; Cochlearia; Coelonema; Coluteocarpus; Conringia; Coronopus; Cremolobus; Crucihimalaya; Cryptospora; Cuphonotus; Cusickiella; Cycloptychis; Cymatocarpus; Cyphocardamum; Dactylocardamum; Delpinophytum; Descurainia; Diceratella; Dichasianthus; Dictyophragmus; Didymophysa; Dilophia; Dimorphocarpa; Dipoma; Diptychocarpus; Dithyrea; Dolichirhynchus; Dontostemon; Drabastrum; Drabopsis; Dryopetalon; Eigia; Elburzia; Englerocharis; Eremobium; Eremoblastus; Eremodraba; Ermania; Ermaniopsis; Erophila; Erysimum; Euclidium; Eudema; Eutrema; Euzomodendron; Farsetia; Geococcus; Glaribraya; Glastaria; Glaucocarpum; Goldbachia; Gorodkovia; Graellsia; Grammosperma; Guillenia; Gynophorea; Halimolobos; Harmsiodoxa; Hedinia; Heldreichia; Heliophila; Hemilophia; Hesperis; Heterodraba; Hollermayera; Hornungia; Hornwoodia; Hugueninia; Hymenolobus; Ianhedgea; Iberis; Idahoa; Iodanthus; Ionopsidium; Irenepharsus; Isatis; Ischnocarpus; Iskandera; Iti; Ivania; Kernera; Lachnocapsa; Lachnoloma; Leavenworthia; Lepidium; Lepidostemon; Leptaleum; Lesquerella; Lignariella; Lithodraba; Lobularia; Lonchophora; Loxostemon; Lunaria; Lyocarpus; Lyrocarpa; Macropodium; Malcolmia; Mancoa; Maresia; Mathewsia; Matthiola; Megacarpaea; Megadenia; Menkea; Menonvillea; Microlepidium; Microsysymbrium; Microstigma; Morettia; Moriera; Murbeckiella; Myagrum; Nasturtium; Neomartinella; Neotchihatchewia; Neotorularia; Nerisyrenia; Neuontobotrys; Notoceras; Notothlaspi; Ochthodium; Octoceras; Onuris; Oreoloma; Oreophyton; Ornithocarpa; Oudneya; Pachycladon; Pachymitus; Pachyphragma; Pachypterygium; Parlatoria; Parodiodoxa; Parolinia; Parrya; Pegaeophyton; Peltaria; Peltariopsis; Pennellia; Petiniotia; Petrocallis; Phaeonychium; Phlebolobium; Phlegmatospermum; Phoenicaulis; Physaria; Physocardamum; Platycraspedum; Polyctenium; Polypsecadium; Pringlea; Prionotrichon; Pritzelago; Pseudocamelina; Pseudoclausia; Pseudofortuynia; Pseudovesicaria; Pterygiosperma; Pugionium; Pycnoplinthopsis; Pycnoplinthus; Pyramidium; Quidproquo; Raphanorhyncha; Reboudia; Redowskia; Rhizobotrya; Ricotia; Robeschia; Rollinsia; Romanschulzia; Roripella; Rorippa; Sameraria; Sarcodraba; Scambopus; Schimpera; Schivereckia; Schizopetalon; Schlechteria; Schoenocrambe; Scoliaxon; Selenia; Sibara; Silicularia; Sisymbrella; Sisymbriopsis; Sisymbrium; Smelowskia; Sobolewslia; Sohms-Laubachia; Sophiopsis; Sphaerocardamum; Spirorhynchus; Spryginia; Staintoniella; Stanfordia; Stanleya; Stenopetalum; Sterigmostemum; Stevenia; Streptanthella; Streptanthus; Streptoloma; Stroganowia; Stubebdorffia; Subularia; Synstemon; Synthlipsis; Taphrospermum; Tauscheria; Teesdalia; Teesdaliopsis; Tetracme; Thelypodiopsis; Thelypodium; Thlaspeocarpa; Thlaspi; Thysanocarpus; Trichotolinum; Trochiscus; Tropidocarpum; Turritis; Warea; Wasabia; Weberbauera; Werdermannia; Winklera; Xerodraba; Yinshania; Zerdana;
Atsauces
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: krustziežu dzimta |
|