Lodze

Lodze
Augstums 8516 m v.j.l.
Atrašanās vieta Nepāla
Ķīna,Tibeta
Kalnu grēda Himalaji
Lodze Vikikrātuvē

Lodze (nepāliešu: ल्होत्से, L'hōtsē; tibetiešu: ལྷོ་རྩེ, lho tse; ķīniešu: 洛子峰, Luòzǐ Fēng) ir ceturtais augstākais kalns pasaulē pēc Everesta, K2 un Kančendžangas.[1]

Pirmais mēģinājums iekarot Lodzi notika 1955. gadā. Ekspedīcijā, kuru vadīja Normans Dīrenfurts, piedalījās arī divi austrieši — kartogrāfs Ervīns Šnaiders un Ernsts Zenns, divi šveicieši — Bruno Špīrigs un Arturs Špēls, kā arī tā bija pirmā ekspedīcija Everesta apkaimē, kurā piedalījās kāds amerikānis — Freds Bekijs, Džordžs Bells un Ričards Makgovans. Alpīnistus pavadīja 200 vietējiem nesēji un vairāki šerpas. Pašu virsotni alpīnistiem sasniegt neizdevās, jo 8100 m augstumā tos pārsteidza spēcīgs vējš un ļoti zemas temperatūras, kas neļāva doties augstāk. Tomēr, Šneidera pavadībā tiem izdevās izveidot pirmo Everesta apkaimes karti mērogā 1:50000. Ekspedīcijas laikā tika uzņemtas arī vairākas dokumentālās īsfilmas, kurās tika atainota vietējo kultūra.

Pirmie Lodzes virsotni sasniedza šveicieši Ernsts Raiss un Fricis Luhzingers 1956. gada 18. maijā. 1979. gada 12. maijā Zeps Meierls un Rolfs Valters no Austrijas pirmie uzkāpa Lodzes Šarā. Viduslodze tai pašā laikā vēl nebija iekarota un palika augstākais neiekarotais punkts uz pasaules līdz pat 2001. gada 23. maijam, kad tajā uzkāpa krievu alpīnisti Jevgēņijs Vinogradskis, Sergejs Timofejevs, Aleksejs Bolotovs un Pjotrs Kuzņecovs.

1988. gada 31. decembrī poļu alpīnists Kšištofs Velickis uzkāpa Lodzē ziemas apstākļos.

Līdz 2008. gadam decembrim Lodzē uzkāpuši 371 alpīnists, bet 20 ir gājuši bojā.

Atsauces

  1. «Lodze». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 436. lpp.

Ārējās saites