Madona

Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Madonna.
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Madona (stacija).
Madona
Novada pilsēta
Skats no Domes ēkas
Skats no Domes ēkas
Karogs: Madona
Karogs		Ģerbonis: Madona
Ģerbonis
Madona (Latvija)
Madona
Madona
Koordinātas: 56°51′04″N 26°13′10″E / 56.85111°N 26.21944°E / 56.85111; 26.21944Koordinātas: 56°51′04″N 26°13′10″E / 56.85111°N 26.21944°E / 56.85111; 26.21944
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Madonas novads
Pilsētas tiesības kopš 1926. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 vācu: Modohn
Platība[1]
 • Kopējā 10,4 km2
 • sauszeme 10,0 km2
 • ūdens 0,4 km2
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 6 561
 • blīvums 656,8 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4801
Mājaslapa www.madona.lv
Madona Vikikrātuvē

Madona ir pilsēta Latvijā, Madonas novada administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Vidzemes austrumu daļā vairāku mazo upīšu — Lisas, Madonas upītes un Riebas — piekrastē. Pēc iedzīvotāju skaita 31. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā.[4]

Nosaukums

Madonas vārds radies no tuvumā esošā Madonas ezera vai arī no Biržu muižas nosaukuma (vācu: Madohn, Modohn). Tādēļ arī par Madonu 1903. gadā nosauca šaursliežu dzelzceļa līnijas Pļaviņas—Valka staciju un apdzīvoto vietu, kas sāka veidoties pie stacijas.[5]

Vēsture

Madonas Lielā iela 1918. gadā

Madona rakstos pirmo reizi minēta 1461. gadā, kad Rīgas arhibīskaps Silvestrs Stodevešers iznomāja Cesvaines pils novadā esošās zemes. Zviedru Vidzemes muižu redukcijas laikā tā kļuva par Zviedrijas kroņa muižu. Krievijas Impērijas ķeizariene Elizabete Biržu muižu uzdāvināja grāfam Aleksandram Buturļinam (Бутурлин), bet imperatore Katrīna II — serbu izcelsmes ģenerālmajoram Maksimam Zoričam.

Kā apdzīvots centrs Madona sāka attīstīties tikai pēc 1900. gada, kad Biržu muižas Leivēra kroga apkārtnē uzcēla pirmās koka un mūra ēkas. 1903. gadā cauri Madonai uzbūvēja Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līniju. Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķīra 1921. gada 1. jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925. gada 1. aprīļa Madona bija jaundibinātā Madonas apriņķa centrs. 1925. gadā Madonā bija 1357 iedzīvotāji.

1959. gadā Madonā bija 5700 iedzīvotāju, bet 1967. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 7200, platība 10 km2.

Iedzīvotāju sastāvs

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2020. gadā bija 6 893 iedzīvotāji.[3] Iedzīvotāju blīvums ir 656,5/km2.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Madonā
Tautība Procenti
Latvieši (7302)
  
 79%
Krievi (1479)
  
 16%
Baltkrievi (166)
  
 1.79%
Ukraiņi (93)
  
 1%
Poļi (83)
  
 0.89%
Citi (122)
  
 1.32%

Bezdarba līmenis 2012. gadā bija 10,7% jeb 606 bezdarbnieki no visu darbspējīgo iedzīvotāju skaita.[6] Madonā 2013. gadā iedzīvotāju iedalījumā pēc darbaspējas vecuma lielāko īpatsvaru veidoja darbaspējīgie iedzīvotāji — 5577, līdz darbaspējas vecumam 1103, pēc darbaspējas vecuma 1826.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19352 357—    
19432 759+1.99%
19595 706+4.65%
GadsIedz.±% g.p.
19707 518+2.54%
19798 780+1.74%
198910 034+1.34%
GadsIedz.±% g.p.
20009 553−0.45%
20117 990−1.61%
20216 792−1.61%

Daba

Madonas pilsēta izvietota paugurainā apvidū, cauri pilsētai ZR-DA virzienā iet nogāze. Cauri pilsētai tek vairākas mazas upītes un strautiņi: Lisa, Leivārīte, Ridzīte, Mucenieku upīte, Rieba un Madonas upīte, kuras tecējumā apskatāmas skaistas gravas — Mīlestības grava, Laulības grava, Šķiršanās grava. Mīlestības gravā izveidots parks, upītes mākslīgi veidotajā ūdenskrātuvē atrodas viena no augstākajām strūklakām Latvijā.

Apskates vietas un objekti

Madonas novadpētniecības muzejs (dibināts 1944) atrodas Biržu muižas vēsturiskajā centrā ar vairāk nekā 107 000 muzeja vienību. Mīlestības grava Madonas upītes krastos, parkā izveidots aizsprosts ar strūklaku. Madonas 2. vidusskolas ēka (1924—1926). Bijusī viesnīcas ēka (1901) Poruka un Saules ielu krustojumā.

Lazdonas luterāņu baznīca (1802—1805), Lazdonas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīca (1863—1866), Madonas katoļu baznīca (1931—1934).

Iedzīvotāji

Ievērojamas personības

Madonā dzimuši vai dzīvojuši:

Starptautiskie sakari

Sadraudzības pilsētas

Madonas un Madonas novada sadraudzības pilsētas un pašvaldības:[8]

Agrākās sadraudzības pilsētas:

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas». stat.gov.lv. Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  5. ↑ Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 41.lpp
  6. ↑ NVA Madonas filiāles dati
  7. ↑ OSP
  8. ↑ «Ārzemju sadarbība - Tranosa (Zviedrija) - Madona.lv». www.madona.lv. Skatīts: 2025-01-15.
  9. ↑ «Madonas novada pašvaldības delegācijas vizīte Anīkščos – jaunas sadarbības iespējas - Madona.lv». www.madona.lv. Skatīts: 2025-01-15.
  10. ↑ «Parakstīts līgums ar Bobrinecas pilsētu Ukrainā - Madona.lv». www.madona.lv. 2023-06-08. Skatīts: 2025-01-15.
  11. ↑ «Vieta, kur rodas Boržomi minerālūdens - Madona.lv». www.madona.lv. Skatīts: 2025-01-15.
  12. ↑ Latvian Foreign Ministry (2013-09-04), Gruzijā paraksta Madonas un Boržomi pilsētas sadraudzības līgumu. Atjaunināts: 2025-01-15
  13. ↑ «Aicinām iedzīvotājus paust viedokli par vietvārdu nomaiņu Madonas novadā - Madona.lv». www.madona.lv. Skatīts: 2025-01-15.

Ārējās saites

Pilsētas
Pagasti
Valstspilsētas
Novadu pilsētas
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
Autoritatīvā vadība