Malajas laterningvers

Malajas laterningvers
Etlingera elatior, ((Jack) R.M.Sm., 1986)
Malajas laterningvers
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KārtaIngveraugu rinda (Zingiberales)
DzimtaIngveru dzimta (Zingiberaceae)
ĢintsLaterningveri (Etlingera)
SugaMalajas laterningvers (Etlingera elatior)
Sinonīmi
  • Alpinia elatior (Jack, 1822)
  • Nicolaia elatior ((Jack) Horan. 1852)
  • Geanthus speciosus (Reinw. ex Blume, 1823)
  • Diracodes javanica (Blume, 1827)
  • Elettaria speciosa (Blume, 1827)
  • Alpinia magnifica (Roscoe, 1828)
  • Phaemoria imperialis (Lindl. 1836)
  • Bojeria magnifica) ((Roscoe) Raf. 1838)
  • Alpinia javanica ((Blume) D.Dietr. 1839)
  • Alpinia speciosa ((Blume) Horan. 1862)
  • Cardamomum magnificum ((Roscoe) Kuntze, 1891)
  • Cardamomum speciosum ((Blume) Kuntze, 1891)
  • Cardamomum tridntatum (Kuntze, 1891)
  • Amomum magnificum ((Roscoe) Benth. & Hook.f ex B.D.Jacks. 1893)
  • Amomum tridentatum ((Kuntze) K.Schum. 1899)
  • Hornstedtia imperialis ((Lindl.) Ridl. 1899)
  • Nicolaia magnifica ((Roscoe) K.Schum. ex Valeton, 1904)
  • Phaeomeria magnifica ((Roscoe) K.Schum. in H.G.A.Engler (1904)
  • Phaeomeria speciosa ((Blume) Koord. 1911)
  • Nicolaia intermedia (Valeton, 1921)
  • Alpina diracodes Loes. in H.G.A.Engler, 1930)
Malajas laterningvers Vikikrātuvē

Malajas laterningvers (Etlingera elatior) ir ingveru dzimtas suga,[1] kas sastopama dienvidaustrumu Āzijas tropos.

Nosaukums

Ģints nosaukums izveidots par godu vācu botāniķim Andreasam Ernstam Etlingeram, grāmatas "Commentatio Botanico-Medica de Salvia" (1777) autoram. Sugas nosaukums "elatior" (augstākais) atvasināts no latīņu "elatus".[2]

Apraksts

Malajas laterningveram ir masīvs, lapains stublājs, kas var pārsniegt 5 m un ir krasi nodalīts no ziedkopas. Ziedkopa izaug no sakneņa ap 1 m garā savrupā ziednesī. Ziedi sarkani, retāk arī sārti vai balti.

Lapas garenas, to platums 18—20 cm, garums līdz 85 cm.[3]

Izplatība

Sastopams Borneo, Javas, Sulavesi, Sumatras, Taizemes lietus mežos, kā arī Filipīnās, kur, iespējams, tika introducēts. Mūsdienās tiek kultivēts daudzviet tropu apgabalos.[2][3]

Galerija

Atsauces

  1. ↑ Integrated Taxonomic Information System: Etlingera elatior (Jack) R.M. Sm.
  2. ↑ 2,0 2,1 Dr. Giuseppe Mazza. Journalist — Scientific photografer: Etlingera elatior[novecojusi saite]
  3. ↑ 3,0 3,1 «National Tropical Botanical Garden: Etlingera elatior (Zingiberaceae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. maijā. Skatīts: 2016. gada 11. jūnijā.