Mihaels Greiss
Michael Greis
Mihaels Greiss 2009. gadā |
Personas dati |
---|
Dzimis |
1976. gada 18. augustā (47 gadi) Fisene, Vācija |
---|
Pārstāvētā valsts |
Vācija |
---|
Augums |
177 cm |
---|
Svars |
72 kg |
---|
Sporta veids |
biatlons |
---|
Karjera |
---|
Klubs |
SK Nesselwang |
---|
Statuss |
beidzis karjeru |
---|
Pasaules kausa informācija |
---|
Debija PK posmos |
2001. gada 28. februārī |
---|
Sezonas PK |
12 |
---|
Uzvaras PK posmos |
individuāli — 11 stafetēs — 10 |
---|
Pjedestāli PK posmos |
individuāli — 34 stafetēs — 30 |
---|
PK tituli |
1 (2007) |
---|
PK distanču tituli |
4 |
---|
Olimpisko spēļu informācija |
---|
Dalības reizes |
3 (2002, 2006, 2010) |
---|
Medaļas |
3 zelta medaļas |
---|
Pasaules čempionāta informācija |
---|
Dalības reizes |
8 (2003, 2004, 2005, 2007, 2008, 2009, 2011, 2012) |
---|
Medaļas |
3 zelta, 3 sudraba, 6 bronzas |
---|
|
Mihaels Greiss (vācu: Michael Greis; dzimis 1976. gada 18. augustā Fisenē, Vācijā) ir vācu bijušais biatlonists, trīskārtējs olimpiskais čempions, trīskārtējs pasaules čempions, 2006.—2007. gada sezonas Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs.
Karjera
Ar biatlonu sāka nodarboties 1989. gadā. Pasaules kausa sacensībās debitēja 2001. gada 28. februārī 20 km individuālajā distancē. Piedalījies trijās ziemas olimpiskajās spēlēs (2002, 2006, 2010). Lielākos panākumus guva 2006. gadā Turīnā, kad izcīnīja trīs zelta medaļas: 20 km individuālajā distancē, stafetē un 15 km distancē ar kopēju startu, kas pirmo reizi tika iekļauta olimpisko spēļu programmā.
Sekmīgi startējis arī pasaules čempionātos, izcīnot trīs zelta, trīs sudraba un sešas bronzas medaļas. Pirmo Pasaules čempionāta medaļu ieguva 2004. gadā Oberhofā, kad Vācijas komandas sastāvā kopā ar Franku Luku, Riko Grosu un Svenu Fišeru uzvarēja stafetē. 2007. gadā Antholcā izcīnīja savu vienīgo individuālo zeltu pasaules čempionātos, uzvarot masu startā. 2008. gada Pasaules čempionātā ieguva zelta medaļu jauktajā stafetē.
2006.—2007. gada Pasaules kausa sezonā kļuva par kopvērtējuma uzvarētāju, izcīnot lielo kristāla globusu.
2006. gadā tika atzīts par Vācijas gada sportistu.[1] 2012. gada 5. decembrī paziņoja par biatlonista karjeras beigām.[2] Pēc sportista karjeras beigām Greiss studēja starptautisko vadību Ansbahas Lietišķo zinātņu universitātē. Viņš strādāja arī par TV kanāla Eurosport ekspertu. 2016. gadā sāka strādāt par treneri nacionālajā biatlona apmācības centrā Lencerheidē, Šveicē, kur viņš trenēja jaunos biatlonistus. 2018. gada aprīlī kļuva par ASV vīriešu biatlona izlases galveno treneri.[3] Pēc vienas sezonas šajā amatā 2019. gada maijā viņš tika iecelts par Polijas sieviešu biatlona izlases galveno treneri.[4]
Karjeras rezultāti
Olimpiskās spēles
Pasaules čempionāts
Pasaules kausa kopvērtējums
Sezona
|
Vieta
|
2000.—2001. |
46.
|
2001.—2002. |
17.
|
2002.—2003. |
26.
|
2003.—2004. |
13.
|
2004.—2005. |
9.
|
2005.—2006. |
10.
|
2006.—2007. |
1.
|
2007.—2008. |
4.
|
2008.—2009. |
4.
|
2009.—2010. |
13.
|
2010.—2011. |
6.
|
2011.—2012. |
40.
|
Statistika Pasaules kausā
Rezultāts
|
Klasika
|
Sprints
|
Iedzīšana
|
Masu starts
|
Stafete
|
Kopā
|
1. vieta |
3 |
4 |
2 |
2 |
10 |
21
|
2. vieta |
3 |
7 |
1 |
1 |
8 |
20
|
3. vieta |
2 |
4 |
3 |
2 |
12 |
23
|
Top 10 |
18 |
48 |
31 |
15 |
41 |
153
|
Vieta punktos |
29 |
82 |
59 |
37 |
41 |
248
|
Kopā |
33 |
99 |
68 |
39 |
41 |
280
|
Atsauces
Ārējās saites
Olimpiskie čempioni biatlonā — individuālā distance vīriešiem |
---|
| |
|
Olimpiskie čempioni biatlonā — masu starts vīriešiem |
---|
| |
|
Olimpiskie čempioni biatlonā — vīriešu stafete |
---|
|
- 1968 — Tihonovs, Puzanovs, Mamatovs, Gundarcevs (Padomju Savienība)
- 1972 — Tihonovs, Sinats, Bjakovs, Mamatovs (Padomju Savienība)
- 1976 — Jelizarovs, Bjakovs, Tihonovs, Kruglovs (Padomju Savienība)
- 1980 — Aļikins, Tihonovs, Barnašovs, Aljabjevs (Padomju Savienība)
- 1984 — Vasiļjevs, Kaškarovs, Šalna, Buligins (Padomju Savienība)
- 1988 — Vasiļjevs, Čepikovs, Popovs, Medvedcevs (Padomju Savienība)
- 1992 — Gross, Šteinigens, Kirhners, Fišers (Vācija)
- 1994 — Gross, Luks, Kirhners, Fišers (Vācija)
- 1998 — Gross, Šendels, Fišers, Luks (Vācija)
- 2002 — Hanevolds, Andrēsens, Gjellands, Bjērndalens (Norvēģija)
- 2006 — Gross, Rešs, Fišers, Greiss (Vācija)
- 2010 — Hanevolds, Bē, Svensens, Bjērndalens (Norvēģija)
- 2014 — brīvs
- 2018 — Femlings, Nelins, Sāmuelsons, Lindstrems (Zviedrija)
- 2022 — Legreids, T. Bē, J. Bē, Kristiansens (Norvēģija)
|
|