Pāvesta valsts
Pāvesta valsts (itāļu : Stato della Chiesa , latīņu : Status Pontificius ) bija no 756. līdz 1870. gadam pastāvējusi teokrātiska valsts Itālijas vidusdaļā.
Sākotnēji tā bija Karolingu impērijas sastāvdaļa,[nepieciešama atsauce ] 962. gadā kļuva par Svētās Romas impērijas daļu, savukārt 1274. gadā — oficiāli suverēnu valsti .[1] 1798. gadā Pāvesta valsts tika pasludināta par Romas Republiku , 1861. gadā tā kļuva par Itālijas Karalistes sastāvdaļu.[1] 1870. gadā Pāvesta valsts beidza pastāvēt, un 1929. gadā daļa no Pāvesta valsts, kas pašlaik pazīstams kā Vatikāns , tika iekļauta Romas pilsētā.[1] Zenīta laikos Pāvesta valsts sastāvā ietilpa šādi Itālijas reģioni: Lacio , Marke , Umbrija , Romanja, kā arī daļa no Emīlijas reģiona.
Atsauces
The article is a derivative under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License .
A link to the original article can be found here and attribution parties here
By using this site, you agree to the Terms of Use . Gpedia ® is a registered trademark of the Cyberajah Pty Ltd