Pirātisms
Pirātisms (grieķu: πειρατεία, peirateía) ir kuģu laupīšana un krimināla vardarbība jūrā vai uzbrukumi piekrastes apdzīvotajām teritorijām ar nolūku iegūt laupījumu. Saskaņā ar mūsdienu starptautiskajiem likumiem, par pirātismu sauc tikai uzbrukumus atklātā jūrā. Pirāti ir jūras (vai upes) laupītāji.
Pirātisma vēsture sākās gandrīz vienlaicīgi ar kuģniecības sākumu. Vēlāk pasaules lielvaras, īpaši pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, pirātismu izmantoja savās interesēs, lai kaitētu citu valstu kuģiem un nebūtu jānonāk līdz savstarpējām jūras kaujām. Mūsdienās pirātisms ir visizplatītākais Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas piekrastē. 2010. gadā 259 (58,2%) no 445 reģistrētajiem pirātu uzbrukumiem bija tieši Āfrikas piekrastē.[1] Pastiprināta pasaules uzmanība ir pievērsta pirātismam Somālijas piekrastē.
Atsauces
- ↑ International Maritime Bureau on Piracy and Armed Robbery Against Ships report
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pirātisms.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|