Poltava

Poltava
pilsēta
Полтава
Poltava
Karogs: Poltava
Karogs
Ģerbonis: Poltava
Ģerbonis
Poltava (Ukraina)
Poltava
Poltava
Poltava (Poltavas apgabals)
Poltava
Poltava
Koordinātas: 49°35′22″N 34°33′4″E / 49.58944°N 34.55111°E / 49.58944; 34.55111Koordinātas: 49°35′22″N 34°33′4″E / 49.58944°N 34.55111°E / 49.58944; 34.55111
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Poltavas apgabals
Rajons Poltavas rajons
Dibināta 899. gadā
Pilsēta no 1174. gada
Platība
 • Kopējā 103 km2
Iedzīvotāji (2022. gadā)
 • kopā 279 593
 • blīvums 2 714,5/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 36000—36499
Tālruņu kods +380 532(2)
Mājaslapa www.rada-poltava.gov.ua
Poltava Vikikrātuvē

Poltava (ukraiņu: Полтава) ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.[1] Izvietojusies apgabala austrumdaļā Vorsklas upes krastos 339 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Poltavas rajona centrs. Pilsēta iedalās trijos administratīvajos rajonos. Viena no senākajā Kijivas Krievzemes pilsētām, ko 9. gadsimtā dibinājuši severieši.

Vēsture

Par pilsētas dibināšanas gadu pēc arheoloģiskajiem pētījumiem tradicionāli tiek uzskatīts 899. gads. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1174. gadā Hipatija hronikā. Mongoļu iebrukuma laikā pilsēta praktiski pilnībā tika nopostīta un nākamo reizi Poltava vēstures avotos minēta tikai 1430. gadā kā Vītauta Dižā valdījums, kas nodots lietuviešu pusē pārnākušajam Zelta Ordas kņazam Aleksandram Gļinskim. 1596. gadā Poltava nonāk Polijas sastāvā un 1641. gadā pirmoreiz nosaukta par pilsētu, ap to laiku saņemot Magdeburgas tiesības.

Pēc Hmeļnicka sacelšanās ap 1650. gadu Poltava kļūst par Poltavas pulka administratīvo centru. Pēc 1667. gada pamiera pilsēta nonāk Krievijas caristes sastāvā. 1709. gada 27. jūnijā pie Poltavas notika izšķirošā Ziemeļu kara Poltavas kauja starp Zviedrijas un Krievijas armijām, kas noslēdzās ar krievu karaspēka uzvaru. Uzreiz pēc kara sākās strauja pilsētas rūpniecības un kultūras izaugsme.

Cilvēki

Poltavā dzimuši:

  • Nikolajs Gogolis (1809—1852) — ukraiņu izcelsmes krievu rakstnieks
  • Vera Holodnaja (1893—1919) — aktrise, pirmā krievu mēmā kino zvaigzne
  • Jurijs Kondratjuks (1897—1942) — inženieris, matemātiķis un kosmonautikas teorētiķis
  • Anatolijs Lunačarskis (1875—1933) — krievu marksists-revolucionārs, pirmais padomju kultūras un izglītības tautas komisārs
  • Mihails Ostrogradskis (1801—1862) — ukraiņu matemātiķis, mehāniķis un fiziķis
  • Ivans Paskevičs (1782—1856) — Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals
  • Simons Petļura (1879—1926) — ukraiņu politiskais un militārais darbinieks
  • Hrihorijs Skovoroda (1722—1794) — ukraiņu/krievu filozofs, dzejnieks, pedagogs un komponists
  • Mihails Zoščenko (1894—1958) — padomju rakstnieks un satīriķis

Atsauces

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 578. lpp.

Ārējās saites