Poltava (ukraiņu: Полтава) ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.[1] Izvietojusies apgabala austrumdaļā Vorsklas upes krastos 339 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Poltavas rajona centrs. Pilsēta iedalās trijos administratīvajos rajonos. Viena no senākajā Kijivas Krievzemes pilsētām, ko 9. gadsimtā dibinājuši severieši.
Vēsture
Par pilsētas dibināšanas gadu pēc arheoloģiskajiem pētījumiem tradicionāli tiek uzskatīts 899. gads. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1174. gadā Hipatija hronikā. Mongoļu iebrukuma laikā pilsēta praktiski pilnībā tika nopostīta un nākamo reizi Poltava vēstures avotos minēta tikai 1430. gadā kā Vītauta Dižā valdījums, kas nodots lietuviešu pusē pārnākušajam Zelta Ordas kņazam Aleksandram Gļinskim. 1596. gadā Poltava nonāk Polijas sastāvā un 1641. gadā pirmoreiz nosaukta par pilsētu, ap to laiku saņemot Magdeburgas tiesības.
Pēc Hmeļnicka sacelšanās ap 1650. gadu Poltava kļūst par Poltavas pulka administratīvo centru. Pēc 1667. gada pamiera pilsēta nonāk Krievijas caristes sastāvā. 1709. gada 27. jūnijā pie Poltavas notika izšķirošā Ziemeļu karaPoltavas kauja starp Zviedrijas un Krievijas armijām, kas noslēdzās ar krievu karaspēka uzvaru. Uzreiz pēc kara sākās strauja pilsētas rūpniecības un kultūras izaugsme.
Cilvēki
Poltavā dzimuši:
Nikolajs Gogolis (1809—1852) — ukraiņu izcelsmes krievu rakstnieks
Vera Holodnaja (1893—1919) — aktrise, pirmā krievu mēmā kino zvaigzne
Jurijs Kondratjuks (1897—1942) — inženieris, matemātiķis un kosmonautikas teorētiķis
Anatolijs Lunačarskis (1875—1933) — krievu marksists-revolucionārs, pirmais padomju kultūras un izglītības tautas komisārs