Poltava
| Poltava | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Полтава | |||
 | |||
| |||
  Poltava  Poltava | |||
| Koordinātas: 49°35′22″N 34°33′4″E / 49.58944°N 34.55111°EKoordinātas: 49°35′22″N 34°33′4″E / 49.58944°N 34.55111°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals | Poltavas apgabals | ||
| Rajons | Poltavas rajons | ||
| Dibināta | 899. gadā | ||
| Pilsēta no | 1174. gada | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 103 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2022. gadā) | |||
| • kopā | 279 593 | ||
| • blīvums | 2 714,5/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 36000—36499 | ||
| Tālruņu kods | +380 532(2) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Poltava Vikikrātuvē | |||
Poltava (ukraiņu: Полтава) ir pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.[1] Izvietojusies apgabala austrumdaļā Vorsklas upes krastos 339 km no valsts galvaspilsētas Kijivas. Poltavas rajona centrs. Pilsēta iedalās trijos administratīvajos rajonos. Viena no senākajā Kijivas Krievzemes pilsētām, ko 9. gadsimtā dibinājuši severieši.
Vēsture
Par pilsētas dibināšanas gadu pēc arheoloģiskajiem pētījumiem tradicionāli tiek uzskatīts 899. gads. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1174. gadā Hipatija hronikā. Mongoļu iebrukuma laikā pilsēta praktiski pilnībā tika nopostīta un nākamo reizi Poltava vēstures avotos minēta tikai 1430. gadā kā Vītauta Dižā valdījums, kas nodots lietuviešu pusē pārnākušajam Zelta Ordas kņazam Aleksandram Gļinskim. 1596. gadā Poltava nonāk Polijas sastāvā un 1641. gadā pirmoreiz nosaukta par pilsētu, ap to laiku saņemot Magdeburgas tiesības.
Pēc Hmeļnicka sacelšanās ap 1650. gadu Poltava kļūst par Poltavas pulka administratīvo centru. Pēc 1667. gada pamiera pilsēta nonāk Krievijas caristes sastāvā. 1709. gada 27. jūnijā pie Poltavas notika izšķirošā Ziemeļu kara Poltavas kauja starp Zviedrijas un Krievijas armijām, kas noslēdzās ar krievu karaspēka uzvaru. Uzreiz pēc kara sākās strauja pilsētas rūpniecības un kultūras izaugsme.
Cilvēki
Poltavā dzimuši:
- Nikolajs Gogolis (1809—1852) — ukraiņu izcelsmes krievu rakstnieks
- Vera Holodnaja (1893—1919) — aktrise, pirmā krievu mēmā kino zvaigzne
- Jurijs Kondratjuks (1897—1942) — inženieris, matemātiķis un kosmonautikas teorētiķis
- Anatolijs Lunačarskis (1875—1933) — krievu marksists-revolucionārs, pirmais padomju kultūras un izglītības tautas komisārs
- Mihails Ostrogradskis (1801—1862) — ukraiņu matemātiķis, mehāniķis un fiziķis
- Ivans Paskevičs (1782—1856) — Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals
- Simons Petļura (1879—1926) — ukraiņu politiskais un militārais darbinieks
- Hrihorijs Skovoroda (1722—1794) — ukraiņu/krievu filozofs, dzejnieks, pedagogs un komponists
- Mihails Zoščenko (1894—1958) — padomju rakstnieks un satīriķis
Atsauces
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 578. lpp.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Poltava.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
| ||||||
|