Rīgas Meža kapi
Rīgas Meža kapi ir 1913. gadā atklāti kapi Rīgā, kuri atrodas starp Mežaparku un Čiekurkalnu. Formāli sadalīti 1. Meža kapos (Aizsaules ielā 2) un 2. Meža kapos (Gaujas ielā 12).
Vēsture
Rīgas Meža kapi tika izveidoti pēc pilsētas valdes lēmuma 1913. gadā, iesvētības ceremonija norisinājās 19. jūnijā. Jau vairākus gadus daudzas Rīgas luterāņu draudzes pilsētas valdei bija lūgušas ierādīt zemi jaunai kapsētai. Kapi tika iecerēti kā galvenie pilsētas kapi, aizstājot Lielos kapus, kas bija izveidoti 1773. gadā un jau bija pārpildīti. Meža kapiem atvēlēja 230 pūrvietas (82,8 hektāri) lielu zemes gabalu Ķeizarmežā starp Veco Mīlgrāvja ceļu un Platenberga ielu, kuru gredzenveidā apjoza kāpas.
Ainavu arhitekts Georgs Kūfalts, sākotnējā projekta autors, iespaidojoties no tajā laikā veidotām kapsētām Vācijā, piedāvāja veidot kapus kā parku ar vienu centrālo aleju, dažām sānu alejām un daudziem nelieliem celiņiem, gar kuriem arī atrastos apbedījumi ar zemiem žogiem un nelieliem pieminekļiem. Jau sākotnēji tika iecerēts, ka kapsēta būs atklāta, bez atsevišķu dzimtu kapličām un augstiem žogiem.
Pirmais pasaules karš neļāva īstenot ieplānoto. Līdzās Meža kapiem sāka apbedīt karā kritušos kareivjus, kā rezultātā tika izveidots Rīgas Brāļu kapu memoriāls. Netika realizēts arī arhitekta Hansa Vernera lielās kapličas "Melnais krusts" oriģinālais projekts.[1]
Pilnvērtīgi Meža kapi sāka attīstīties tikai pēc Pirmā pasaules kara, un tos labprāt izmantoja gandrīz visas Rīgas iedzīvotāju grupas. Tomēr vācbaltieši labprātāk turpināja apbedījumiem izmantot Lielos kapus. 1930. gados Meža kapu teritorija tika paplašināta, un izveidojās 2. Meža kapi, kaut gan starp tiem nav stingra robeža. Tieši tur 1935. gadā pēc Eižena Laubes projekta tika uzbūvēta pirmā šim mērķim celtā kapliča. Līdz tam izvadīšanas ceremonijas notika speciāli pielāgotā administratīvajā ēkā, ko 1913. gadā uzbūvēja pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta. Tā joprojām funkcionē kā 1. Meža kapu kapliča.
Rīgas Meža kapi ir vieni no kultūrvēsturiski vērtīgākajiem kapiem Latvijā, kur vienkopus apskatāmi visdažādāko periodu un visdažādāko nozaru cilvēku apbedījumi, kā arī dažādu laikmeta tendenču un politisko režīmu atstātās pēdas kapsētas veidolā. Tāpat arī kapsētā atrodas neskaitāmi mākslinieciski vērtīgi kapu pieminekļi un memoriāli.
Kapsētas teritorija atrodami vairākas memoriālās skulptūras, kapu pieminekļi un memoriāli, ko izveidojusi pazīstami tēlnieki. Kapos apbedīti daudzi zināmi latviešu politiķi, sabiedriskie darbinieki, kā arī militārpersonas.
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ Enciklopēdija "Rīga"