Dienvidrietumāzija

Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa. Termins Rietumāzija parasti tiek lietots rakstos par arheoloģiju un šī reģiona aizvēsturi. Atšķirībā no termina "Tuvie Austrumi", ar kuru pamatā saprot reģionu, kas sevī iekļauj arī Āfrikas valsti Ēģipti, Rietumāzija ir tīri ģeogrāfisks termins, ar kuru saprot Āzijas dienvidrietumu daļu.

Pasaules senākās civilizācijas ir attīstījušās tieši Dienvidrietumāzijā. Kādreiz šajā reģionā pastāvējušas lielas un spēcīgas valstis — Izraēlas un Jūdas valstis, Asīriešu impērija, Babiloniešu impērija, Ahemenīdu impērija, Seleikīdu impērija, Sasanīdu impērija, Bizantijas impērija, Sefevīdu impērija, Osmaņu impērija un citas.

Dienvidrietumāzija ir dzimtene islāmam, jūdaismam un citām monoteiskām reliģijām.

Dienvidrietumāzija atrodas uz dienvidiem no Austrumeiropas. Reģionu ieskauj 7 lielas jūras: Egejas jūra, Melnā jūra, Kaspijas jūra, Persijas līcis, Arābijas jūra, Sarkanā jūra un Vidusjūra. No ziemeļu puses reģions ir norobežots no Eiropas ar Kaukāza kalniem, no dienvidrietumiem tas ir norobežots no Āfrikas ar Suecas zemes šaurumu, bet austrumos reģions robežojas ar Centrālāziju un Dienvidāziju. Daštekavirs un Daštelūts Irānas austrumos norobežo reģionu no pārējās Āzijas.

Dienvidrietumāzija atrodas sausajā un pussausajā tuksneša zonā, kas bieži cieš no sausuma, bet satur arī plašus mežus un auglīgas ielejas. Daudzviet šajā reģionā pastāv ūdens trūkums, te aizvien vairāk pieaug pieprasījums pēc tīra ūdens.

Reģiona iedzīvotāju skaits pārsniedz 300 miljonus. Visvairāk apdzīvotās reģiona valstis ir Turcija un Irāna, katrā ap 75 miljoniem iedzīvotāju. Reģiona galvenā valoda ir arābu valoda, kas ir oficiālā valoda reģiona 14 valstīs. Galvenā ticība — islāms, pastāv arī ievērojamas kristiešu un ebreju kopienas. Lielākās etniskās grupas ir arābi, persieši, turki, kurdi un izraēlieši/ebreji.

Dienvidrietumāzijas saimniecība ir daudzveidīga, reģionā novērojama saimnieciskā izaugsme. Šajā reģionā lielākā tautsaimniecība ir Turcija, tai seko Saūda Arābija un Irāna. Reģionālajā saimniecībā nozīmīga rūpnieciskā nozare ir naftas ieguve, jo šajā reģionā atrodas vairāk nekā puse no pasaules naftas rezervēm un aptuveni 40 procenti no pasaules dabas gāzes rezervēm.

Šajā reģionā atrodas 20 valstis vai to daļas.

Valsts	Platība(km²)	Iedz. sk. (2012)	Iedz.bl. (2012) (iedz.sk./km²)	Galvaspilsēta	IKP kopā (2011) (miljardi USD)	IKP uz 1 iedz.(2011) (USD)	Valūta	Valsts forma	Oficiālā valoda
Apvienotie Arābu Emirāti	82 880	8 264 070	100	Abū Dabī	258,825	48 158	dirhems	Federāla konstitucionālā monarhija	arābu
Armēnija	29 800	3 260 600	112	Erevāna	9,39	3032	drams	Prezidentāla republika	armēņu
Azerbaidžāna	86 600	9 165 000	105,8	Baku	93,055	10 201	manats	Prezidentāla republika	Azerbaidžānu
Bahreina	665	1 214 705	1626,6	Manāma	31,101	27 556	dinārs	Konstitucionālā monarhija	arābu
Ēģipte	61 000	83 517 652	76,3	Kaira	533,739	6594	mārciņa	Prezidentāla republika	arābu
Gruzija	69 700	4 469 200	68,1	Tbilisi	24,541	5491	lari	Pusprezidentāla republika	gruzīnu
Irāna	1 648 195	75 149 669	48	Teherāna	990,219	13 053	riāls	Islāma republika	persiešu
Irāka	438 317	31 129 225	71	Bagdāde	143,676	4272	dinārs	Parlamentāra republika	arābu,kurdu
Izraēla	20 770	7 968 300	359	Jeruzaleme	236,994	31 467	šekelis	Parlamentāra republika	ivrits,arābu
Jordānija	92 300	6 508 271	68,4	Ammāna	29,233	4674	dinārs	Konstitucionālā monarhija	arābu
Jemena	527 970	25 130 000	44,7	Sana	57,966	2306	riāls	Prezidentāla republika	arābu
Katara	11 437	1 757 540	154	Doha	173,847	98 329	riāls	Absolūta monarhija	arābu
Kipra	9 250	1 099 341	117	Nikosija	23,728	29 074	eiro	Prezidentāla republika	turku, grieķu
Kuveita	17 820	2 818 042	200,2	Kuveita	185,5	65 826	dinārs	Konstitucionālā monarhija	arābu
Libāna	10 452	4 125 247	373	Beirūta	39,039	9862	mārciņa	Parlamentāra republika	arābu
Omāna	212 460	3 027 959	8,7	Maskata	71,888	23 315	riāls	Absolūta monarhija	arābu
Palestīna	6220	4 260 636	667	Jeruzaleme	6,6	1600	dinārs, šekelis	Parlamentāra republika	arābu
Saūda Arābija	1 960 582	28 376 355	13,2	Rijāda	976,223	35 974	riāls	Absolūta monarhija	arābu
Sīrija	185 180	22 530 746	118,3	Damaska	59,957	2802	Sīrijas mārciņa	Prezidentāla republika	arābu
Turcija	783 562	74 724 269	97	Ankara	774,336	10 362	lira	Parlamentāra republika	turku