Sēna

Sēna
franču: Seine
Sēnas upe Parīzē
Sēnas upes baseins
izteka ieteka
Izteka	Burgundijā, aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no Dižonas 47°30′03″N 4°41′48″E / 47.50083°N 4.69667°E / 47.50083; 4.69667
Ieteka	Lamanšs 49°26′2″N 0°12′24″E / 49.43389°N 0.20667°E / 49.43389; 0.20667Koordinātas: 49°26′2″N 0°12′24″E / 49.43389°N 0.20667°E / 49.43389; 0.20667
Baseina valstis	Francija  Beļģija
Caurteces valstis	Francija
Garums	775 km
Vidējā caurtece	560 m³/s m³/s
Baseina platība	79 000 km²
Galvenās pietekas	kreisās: Ēra, Jonna, Luēna, Rila labās: Epte, Marna, Oba, Uāza, Ūrsa
Sēna Vikikrātuvē

Apzīmējumi
UNESCO Pasaules mantojuma objekts
Oficiālais nosaukums: Sēnas upes krasti, Parīzē
Tips	Kultūra
Kritērijs	i, ii, iv
Iekļauts	1991
Aizsardzības nr.	600
Valsts	Francija
Reģions	Eiropa un Ziemeļamerika

Sēna (franču: Seine, izrunā: [sɛn]) ir otra garākā upe Francijas teritorijā, tās garums ir 775 kilometri.^[1] Tās sateces baseins atrodas Parīzes baseina (ģeoloģiski relatīva zemiene), kas aptver lielāko Francijas ziemeļu daļu. Upes izteka ir pie Sūrsa-Sēnas ciema Burgundijā, aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no Dižonas. Savā tecējumā tā plūst caur Parīzei un ietek Lamanšā pie Havras pilsētas. Ar okeāna kuģiem pa Sēnas upi var pārvietoties līdz par Ruānai, 120 kilometru attālumā no jūras.

Parīzes teritorijā pāri Sēnai ir izbūvēti 37 tilti (pazīstamākie Aleksandra III tilts un Nēfa tilts) un vēl desmit tilti, kas atrodas ārpus pilsētas. Pāri Sēnas upei, pie ietekas atrodas Normandijas tilts, kas savieno Havras un Onflēras pilsētas. Šis tilts ir viens no garākajiem vanšu tiltiem pasaulē.

Izteka

Sēnas upes izteka atrodas pie Sūrsa-Sēnas ciema, apmēram 30 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Dižonas. Upes izteku veido vairāki cieši saistīti nelieli grāvji un ieplakas. Par tās oficiālo izteku tiek uzskatīts galvenais avots. Pie tā atrodas grota ar nimfa, suņa un pūķa statuju. Tajā pašā vietā ir atrodamas gallu-romiešu tempļa atliekas. Mazās "Sēnas dievietes" statujas un citas tajā pašā vietā atrastās relikvijas tagad tiek izstādītas Dižonas arheoloģijas muzejā.

Upes daļas

Sēnu mākslīgi var sadalīt piecās daļās:

• Mazā Sēna (Petite Seine) — no iztekas līdz Montrofojonai;
• Augšējā Sēna (Haute Seine) — no Montrofojonas līdz Parīzei;
• Parīzes ūdensceļš (Traversée de Paris);
• Lejas Sēna (Basse Seine) — no Parīzes līdz Ruānai;
• Piejūras Sēna (Seine maritime) no Ruānas līdz ietekai Lamanšā.

Kuģošana

Sēna ir padziļināta un okeāna kuģu pa to var tikt līdz Ruānai, kas atrodas 120 kilometrus no ietekas jūrā.^[2] Tirdzniecības kuģi (baržas un vilcēji) var izmantot upi, sākot no Marcillī pie Sēnas, 516 kilometrus līdz tās grīvai.^[3] Sēnas Piejūras plūdmaiņu posmam seko kanālu posms līdz Uāzas upes grīvai pie Konflānsenonorīnai, 170 kilometru garumā. Šo kanālu posmu veido četras slūžu sistēmas. Parīzes teritorijā atrodas vairāki kanāli, kas attek un saīsina kuģošanu pa tās teritoriju. Augšējā Sēna ir 98 kilometru garš posms no Parīzes līdz Montrofojonai, kur plūdmaiņas kontrolē vairākas slūžu sistēmas.

Upe atrodas tikai 24 metrus virs jūras līmeņa 446 kilometrus no tās ietekas, padarot to lēni plūstošu un tādējādi viegli kuģojamu. Vidējais Sēnas dziļums šobrīd Parīzē ir aptuveni 9,5 metri. Līdz brīdim, kad 1800. gados tika uzstādītas slūžas, lai paaugstinātu līmeni, upe pilsētas iekšienē bija daudz seklāka, un to veidoja neliels nepārtrauktas plūsmas kanāls, ko ierobežoja smilšaini krasti. Mūsdienās dziļums tiek stingri kontrolēts, un viss upes platums starp apbūvētajiem krastiem abās pusēs parasti ir piepildīts ar ūdeni. Vidējā upes plūsma ir ļoti maza, tikai daži kubikmetri sekundē, bet spēcīgas noteces periodos ir iespējamas daudz lielākas plūsmas.

Dambji un plūdu kontrole

Sēnā, kā arī tās pietekās Jonnā, Marnā un Obā, kopš 1950. gada ir uzbūvēti četri lieli ūdenskrātuves rezervuāri. Tie palīdz uzturēt nemainīgu upes līmeni caur pilsētām, bet nevar novērst ievērojamu upes līmeņa paaugstināšanos galējas noteces periodos.

Ļoti liels paaugstināšanās ūdens periods 1910. gada janvārī izraisīja plašus plūdus visā Parīzē. Plūdu draudi Sēnai bija arī 1924., 1955., 1982., 1999. – 2000., 2016. gada jūnijā un 2018. gada janvārī.^[4][5]

Upes baseins

Sēnas upes baseina platība ir 78 910 km². Lielākā daļa no tā atrodas Francijā, bet maza daļa ir arī Beļģijas teritorijā.^[6] No visa baseina platības no kuriem 2% ir meži un 78% apstrādātas zemes. Upes baseina teritorijā atrodas trīs pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000: Havra, Ruāna un Reimsa. Iedzīvotāju blīvums ir baseina teritorijā ir 201 cilv./km².

Ūdens kvalitāte

Parīzes kanalizācijas sistēmās periodiski rodas kļūdas, kas pazīstama kā sanitārijas kanalizācijas pārplūdes, biežu un lielu lietusgāžu periodā. Šādos apstākļos Sēnā tiek novadīti attīrīti notekūdeņi. Iegūto skābekļa deficītu galvenokārt izraisa alohtonas baktērijas, kuru izmērs ir lielāks par vienu mikrometru. Šo notekūdeņu baktēriju specifiskā aktivitāte parasti ir trīs līdz četras reizes lielāka nekā autohtono (fona) baktēriju populācijai. Smago metālu koncentrācija Sēnā ir salīdzinoši augsta. Sēnas pH līmenis pie Nēfa tikta ir 8,46.

Neskatoties uz to, ūdens kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies salīdzinājumā ar to, ko vairāki vēsturnieki dažādos laikos agrāk sauca par "atvērto kanalizāciju".

2009. gadā tika paziņots, ka Atlantijas lasis ir atgriezies Sēnā.^[7]

Vēsture

Nosaukums

Sēnas vārds ir cēlies no latīņu valodas vārda Sekuāna (Sēquana), kas tiek saistīta ar gallu-romiešu upes dievieti. Iespējams, ka šis vārds ir cēlies no tās pašas saknes kā latīņu sequor (es sekoju) un angļu valodas sequence, proto-indoeiropiešu vārda seikw-, kas nozīmē “plūst” vai “izliet”.^[8]

Vēstures notikumi

• 845. gada 28. vai 29. martā vikingu armijas vadītāja Ragnāra Lodbroka vadībā iebuka Ruānā un pa Sēnas upi devās augšup un ielenca Parīzi.
• 885. gada 25. novembrī pa Sēnas upi vēlreiz notika vikingu ekspedīcija, vadoņa Rollo vadībā, lai atkal uzbruktu Parīzē.
• 1314. gada 18. martā Francijas karalis Filips IV lika sadedzināt uz sārta pēdējo templiešu bruņinieku lielmeistaru Žaku de Molē Sēnas upes salā pie Parīzes Dievmātes katedrāles.
• 1431. gada 30. maijā pēc Žannas d'Arkas nāvessoda izpildīšanas, viņas pelni tika izkaisīti Sēnā.
• Saskaņā ar Napoleona Bonaparta vēlmi, viņš gribēja tikt apglabāts Sēnas krastā, taču viņa lūgums netika izpildīts.
• 1864. gadā, kad tika palielināta Parīzes pilsētas teritorija, daļa no Sēnas upe tika iekļautā pilsētā.
• 1900. gada vasaras olimpisko spēļu laikā Sēnā, starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem, norisinājās airēšanas, peldēšanas un ūdenspolo sacensības.^[9] Savukārt Mēlanenivelīnas komunā, tika aizvadītas burāšanas sacensības.^[10] Pēc 24 gadiem, 1924. gada vasaras olimpisko spēļu laikā, Aržantilas baseinā, kas atrodas uz ziemeļiem no Parīzes, tik organizētas airēšanas sacensības.^[11] Savukārt Mēlanenivelīnā atkal tika organizētas burāšanas sacensības.
• Līdz par 1930. gadiem pastāvēja vilkšanas sistēma, kas izmantoja ķēdi upes gultnē, lai atvieglotu liellaivu pārvietošanos pa upi.
• Sēna sākotnēji bija viens no sākotnējiem Normandijas operācijas mērķiem 1944. gadā. Sabiedroto nolūks bija sasniegt Sēnu līdz 90 dienām pēc D-dienas. Šis mērķis tika sasniegts. Paredzētais uzbrukums upes šķērsošanai tā arī nenotika, jo vācu pretestība Francijā samazinājās līdz 1944. gada septembra sākumam. Tomēr pirmā Kanādas armija sastapās ar pretestību tieši uz rietumiem no Sēnas, kaujas notika pie Forêt de la Londe, kad sabiedroto karaspēks mēģināja pārtraukt Vācijas 7. armijas daļu aizbēgšanu pāri upes daļai kaujas beigu posmā.
• Daži no 1961. gada Parīzes slaktiņa upuriem noslīka Sēnā pēc tam, kad franču policisti tos nometa no Sentmišela tilta un citām Parīzes vietām.
• Bagarēšana 1960. gados galvenokārt likvidēja upes plūdmaiņas atšķirības tās lejas daļā, kas franču valodā bija pazīstama kā "le mascaret".
• 1991. gadā UNESCO savā Pasules mantojumu sarakstā iekļāva Parīzes Sēnas krastus Rive Gauche un Rive Droite.^[12]
• Kopš 2002. gada Parīzes Sēnas krastos tiek rīkota Parīzes pludmale, kad bruģētos upes krastus pārvērš par pludmali ar smiltīm un sauļošanās un izklaides iespējām.
• 2007. gadā no upes ūdeņiem tika izvilkti 55 cilvēku līķi. 2008. gada februārī upē tika atrasts arī super modeles un aktīvistes Katašas Niānas ķermenis.^[13]

Kultūras mantojums

Daiļliteratūra

Sēna bija upe, kurā noslīka Žavērs, Viktora Igo 1862. gada romāna Nožēlojamie galvenais antagonists.

Ludvigs Bemelmanss 1953. gada bērnu grāmatā Medelīnas glābšana (Madeline's Rescue) un 1998. gada Madeline adaptācija televīzijā. Medelīna nejauši iekrīt Sēnā pēc stāvēšanas uz tilta dzegas.

2016. gada filmā "La La Land: Kalifornijas sapņi" galvenā varone Mia, dziedāja par savu krustmāti, kura ielēju Sēnā un ka tas ir līdzīgi visiem pasaules sapņotājiem, kuri turpina sapņot, savā pēdējā pārbaudījumā Audition (The Fools Who Dream) Dziesma tika nominēta kā labākā oriģināldziesma 89. Kinoakadēmijas balvai.

Māksla

19. un 20. gadsimtā Sēna iedvesmoja daudzus māksliniekus, tostarp:

• 
  Žoržs Serā, Svētdienas pēcpusdiena Grandžatas salā (1884–1886).
• 
  Karls Fredriks Hills, Sēnas ainava pie Buāleruā (1877).
• 
  Alfrēds Sislē, Senžermēna ieleja (1875)
• 
  Andruss Johani, Mazgātavas Sēnā (1937)

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sēna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• 1910. gada Lielo plūdu mājaslapa Arhivēts 2020. gada 16. decembrī, Wayback Machine vietnē.
• Lower + Tidal Seine (Seine Aval) Francijas iekšējie ūdensceļi ar kartēm un informāciju par vietām, ostām un pietauvošanās vietām Sēnā no Onflēras līdz Parīzei.
• Upper Seine (Haute Seine and Petite Seine) Francijas iekšējie ūdensceļi ar kartēm un informāciju par vietām, ostām un pietauvošanās vietām Sēnā no Parīzes līdz Marsilī pie Sēnas.
• Kuģošanas informācija par Francijas 80 upēm un kanāliem

s d l UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā Kultūra Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos Albī Amjēnas katedrāle Arlas pieminekļi Aviņonas vēsturiskais centrs: Pāvesta pils, Arhibīskapa ansamblis un Aviņonas tilts Beļģijas un Francijas pilsētu befruā Bordo Mēness osta Burgundijas klimā Buržas katedrāle Dienvidu kanāls Fonteneblo pils Fontenē klosteris Havra Karkasona Kosi un Sevēni Lekorbizjē arhitektūras mantojums (Augstienes Dievmātes kapela) Liona Luāras ieleja (Šamboras pils) Monsenmišela Noras-Padekalē industriālie piemienekļi Oranžas teātris un triumfa arka Pondigāras akvedukts Provēna Reimsas katedrāle, Svētā Remī abatija un To pils Reimsā Salēnlebēnas un Arkesenānas sāls ieguves vietas Sentemiljonas vīnkopības rajons Sensavēna abatija Sēnas krasti Parīzē Staņislava, Karjēra un Aljansa laukumi Nansī Strasbūra Svētā Jēkaba ceļš Šampaņas vīna pakalni, mājas un pagrabi Šartras katedrāle Šovē ala Versaļas pils Vezēras upes alu klinšu gleznojumi (tai skaitā Lasko ala) Vezlē Marijas Magdalēnas bazilika Vobāna arhitektūras mantojums Daba Jaunkaledonijas lagūnas Karpatu un citu Eiropas reģionu pirmatnējie dižskābaržu meži Reinjonas virsotnes, cirki un vaļņi Skandola un Pjanas kalanki Taputapuatea Žirolata un Porto ragi Jauktie Monperdī kalns

s d l 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Norises vieta: Parīze, Francija; Norises laiks: 1900. gada 14. maijs — 28. oktobris Medaļnieki Medaļu tabula Norises vietas Rekordi Sporta veidi  Airēšana  Basku pelota  Burāšana  Futbols  Golfs  Jāšana  Krikets  Krokets  Loka šaušana  Paukošana  Peldēšana  Polo  Regbijs  Riteņbraukšana  Šaušana  Teniss  Ūdenspolo  Vieglatlētika  Vingrošana  Virves vilkšana Neoficiālie Autosports Baložu sacīkstes Bulē Dzīvības glābšana Gaisa balonu lidošana Lielgabala šaušana Longue paume Makšķerēšana Motociklu braukšana Pūķu lidināšana Uguns dzēšana Ūdens motosports Sportisti (dalībnieki) Airētāji Basku pelotas spēlētāji Burātāji Futbolisti (komandu sastāvi) Golferi Jātnieki Kriketa spēlētāji (komandu sastāvi) Kroketa spēlētāji Loka šāvēji Paukotāji Peldētāji Polo spēlētāji (komandu sastāvi) Regbisti (komandu sastāvi) Riteņbraucēji Šāvēji Tenisisti Ūdenspolo spēlētāji (komandu sastāvi) Vieglatlēti Vingrotāji Virves vilcēji Norises vietas Breteja laukums Buloņa pie Sēnas Buloņas mežs Havra Kompjeņa Kruakatelāns Mēlanenivelīna Neijī pie Sēnas Puto sala Satori Sēna Tilerī dārzs Vensēnas mežs Vensēnas velodroms Pārstāvētās valstis Eiropa Austrija Beļģija Bohēmija Dānija Francija Grieķija Itālija Krievijas Impērija Lielbritānija Luksemburga Nīderlande Norvēģija Rumānija Spānija Šveice Ungārija Vācija Zviedrija Austrālija un Okeānija Austrālija Jaunzēlande Āzija Indija Irāna Ziemeļamerika ASV Haiti Kanāda Kuba Meksika Dienvidamerika Argentīna Kolumbija Peru Citi Jauktā komanda Saistītie raksti 1900. gada Pasaules izstāde Vasaras olimpiskās spēles Pjērs de Kubertēns Olimpiskie sporta veidi Starptautiskā Olimpiskā komiteja SOK valstu un teritoriju kodi

s d l 1924. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas Spēļu norises vieta: Parīze, Francija Aržantilas baseins Bagatelles pils Beržeres stadions D'Ivera velodroms Fontenblo Havra Isilemulino Īva du Manuāra olimpiskais stadions Melānanivlīna Oteila hipodroms Parīzes stadions Persēna stadions Reimsas olimpiskais stadions Senkloda sacīkšu trase Šalonsas nometne Turelles peldbaseins Vensēnas velodroms Versaļas šaušanas stends

s d l Olimpiskās norises vietas airēšanā 1900 — Sēna (Kurbevuē tilts — Aņēras tilts) 1904 — Krevkoēras ezers 1906 Atēnas (neof.) — Neo Falirona līcis 1908 — Henlija karaliskā regata 1912 — Djurgārdsbrunsvikens 1920 — Briseles — Šeldas kanāls 1924 — Aržantilas baseins 1928 — Slotene 1932 — Longbīčas jūras stadions 1936 — Berlīnes—Ginavas regates vieta 1948 — Henlija karaliskā regata 1952 — Meilahti 1956 — Vandurī ezers 1960 — Albano ezers 1964 — Toda airēšanas vieta 1968 — Virgilio Uribes airēšanas un kanoe vieta 1972 — Oberšleishemas regates vieta 1976 — Notrdamas sala 1980 — Kristāla airēšanas kanāls 1984 — Kasitas ezers 1988 — Hanas upes regatas vieta/kanoe vieta 1992 — Banjolesa ezers 1996 — Lanjēra ezers 2000 — Sidnejas starptautiskais regates centrs 2004 — Shiniasas olimpiskais airēšanas un kanoe centrs 2008 — Šunji olimpiskais airēšanas-kanoe parks 2012 — Dornija ezers 2016 — Lagua stadions 2020 — Sea Forest ūdensceļš 2024 — Vēra pie Marnas 2028 — Perisa ezers

s d l Olimpiskās norises vietas peldēšanā 1896 — Zijas līcis 1900 — Sēna (Kurbevuē tilts — Aņēras tilts) 1904 — Foresta parks 1906 Atēnas (neof.) — Neo Falirona līcis 1908 — Vaitsitijas stadions 1912 — Djurgārdsbrunsvikens 1920 — Antverpenes jūras stadions 1924 — Tureles peldbaseins 1928 — Olimpiskā parka peldēšanas stadions 1932 — Peldēšanas stadions 1936 — Olimpiskais peldēšanas stadions 1948 — Impērijas baseins 1952 — Helsinku peldēšanas stasionbs 1956 — Peldēšanas/daiļlēkšanas stadions 1960 — Peldēšanas olimpiskais stadions 1964 — Jojogi nacionālā sporta zāle 1968 — Francisko Markesa olimpiskais baseins 1972 — Olimpiskā peldēšanas halle 1976 — Olimpiskais peldbaseins 1980 — Olimpiskais peldbaseins 1984 — Olimpiskais peldēšanas stadions 1988 — Džamsila iekštelpu peldbaseins 1992 — Bernāta Pikornella peldbaseini 1996 — Džordžijas Tech ūdensporta centrs 2000 — Starptautiskais ūdenbsporta centrs 2004 — Olimpiskais ūdenssporta centrs 2008 — Nacionālais ūdenssporta centrs / Šunji olimpiskais airēšanas-kajakinga parks 2012 — Haidparks / Ūdenssporta centrs 2016 — Kopakabanas forts / Olimpiskais ūdensporta stadions 2020 — Odaiba jūras parks / Olimpiskais ūdensporta centrs

s d l Olimpiskās norises vietas ūdenspolo 1900 — Sēna (Kurbevuē tilts — Aņēras tilts) 1904 (dem.) — Foresta parks 1908 — Vaitsitijas stadions 1912 — Djurgārdsbrunsvikens 1920 — Antverpenes peldēšanas stadions 1924 — Turelles peldbaseins 1928 — Olimpiskā sporta parka peldēšanas stadions 1932 — Losandželosas peldēšanas stadions 1936 — Berlīnes olimpiskā parka peldēšanas stadions 1948 — Impērijas peldbaseins / Finšlija Lido 1952 — Helsinku peldēšanas stadions 1956 — Melburnas peldēšanas un daiļlēkšanas stadions 1960 — Rozes peldbaseins / Romas olimpiskais peldēšanas stadions 1964 — Tokijas metropolitēna iekštelpu peldēšanas stadions 1968 — Fransisko Markesa olimpiskais peldbaseins / Mehiko universitātes pilsētas peldbaseins 1972 — Dantebads / Minhenes olimpiskā peldēšanas halle 1976 — Kloda Robilāra sporta komplekss / Monreālas olimpiskais peldbaseins 1980 — Maskavas olimpiskais baseins / Olimpiskā sporta kompleksa peldbaseins 1984 — Raleiga Ranelsa meloriālais peldbaseins 1988 — Džamsilas iekštelpu peldbaseins 1992 — Montžuikas pašvaldības peldbaseins / Bernāta Pikornella peldbaseins 1996 — Džordžijas tehnoloģijas institūta ūdensporta centrs 2000 — Raida ūdens atpūtas centrs / Sidnejas olimpiskā parka ūdens centrs 2004 — Atēnu olimpiskais ūdens centrs 2008 — Jintunas peldēšanas stadions 2012 — Londonas ūdenspolo arēna 2016 — Marijas Lenkas ūdens centrs / Riodežaneiro olimpiskais ūdensporta stadions 2020 — Tokijas Tacumi starptautiskais peldēšanas centrs dem. — demonstrāciju sporta veids