Sarābīt el Hādima
Sarābīt el Hādima | |
---|---|
Hatoras tempļa drupas | |
Atrašanās vieta |
![]() |
Reģions | Tuvie Austrumi |
Koordinātas | 29°02′12″N 33°27′33″E / 29.03667°N 33.45917°EKoordinātas: 29°02′12″N 33°27′33″E / 29.03667°N 33.45917°E |
Vēsture | |
Dibināšana | 19. gadsimts p.m.ē. |
Pamešana | 11. gadsimts p.m.ē. |
Kultūras | Senā Ēģipte |
Piezīmes | |
Izrakumi | no 1905. gada |
Arheologi | Hilda un Flinderss Petri |
Sarābīt el Hādima (arābu: سرابيط الخادم, Sarābīţ al Ḩādim) ir senas tirkīza un vara raktuves Sīnāja pussalā Ēģiptē. Raktuves tuksnešainajā apvidū izmantotas Senās Ēģiptes Divpadsmitās un Trīspadsmitās dinastiju laikos un pēc tam atkal Astoņpadsmitās līdz Divdesmitās dinastiju laikos.[1] Valdnieka Senusreta I laikā (1971–1926 BC) raktuvēs tika uzbūvēts templis dievietei Hatorai, kas cita starpā bija tuksnešu un kalnrūpniecības aizgādne un tirkīza pavēlniece.
1904.—1905. gada ziemā Sarābīt el Hādimā izrakumus veica angļu arheologi Hilda un Flinderss Petri, kas cita starpā tempļa drupās un uz raktuvju sienām atrada līdz tam nezināmus rakstības paraugus, kas mūsdienās tiek kvalificēts kā pirmais fonogrāfiskais raksts — protosīnājas raksts, no kura vēlāk attīstījušies mūsdienu alfabēti, tajā skaitā latīņu alfabēts.
Mūsdienās tūrisma galamērķis.[2]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sarābīt el Hādima.
|