Sedjil

F-14 Tomcat, kam var uzstādīt Sedjil raķeti

Sedjil (persiešu: سجیل) ir Irānas neaktīvā radara raķete, kas radīta gaiss-gaiss misijām.[1] To izgatavojusi Irānas Islāma Republikas gaisa spēku pašpietiekamības džihāda organizācija, un faktiski tā ir modificēta zeme-gaiss raķetes MIM-23 HAWK versija. Sedjil sver aptuveni 500 kg, tās garums ir 5 metri un diametrs ir aptuveni 40 cm. Raķetes efektīvais darbības rādiuss ir aptuveni 90 km (galvenokārt lidaparātu radara vājuma dēļ). Tiek lēsts, ka tās maksimālais ātrums ir aptuveni 4—5 mahi.[1]

Pēc gandrīz 8 gadu ilgā Irānas un Irākas kara, ieilgušais konflikts radīja ieroču deficītu Irānas gaisa spēkiem. Deficīta iespaidā Irāna sāka jaunas ieroču programmas lai papildinātu valsts arsenālā pieejamo ieroču klāstu.[1] Irānas Islāma Republikas gaisa spēki 1986. gada novembrī kā eksperimentālo pilotu izvēlējās pieredzējušo izmēģinājumu pilotu, Fereidūnu Ali-Mazandarani. Viņu izvēlējās kā testa pilotu MIM-23 raķetes testēšanai. Gaisa spēkiem izdevās sinhronizēt minēto MIM-23 raķeti ar F-14 Tomcat lidmašīnas AN/AWG-9 radaru. Irānas Islāma Republikas gaisa spēku eksperti arī iepazīstināja ar saistītu plānu MIM-23 HAWK raķešu pārveidošanai uz Sedjil gaiss-gaiss raķetēm. Pirmo reizi šo plānu prezentēja 1986. gada 12. augustā ar nosaukumu Project-Sedjil. Irānas gaisa spēki pirmās raķetes saņema 1988. gada 4. aprīlī.

Pielietošana

Pirmais to izmantoja kapteinis Mazandarani, kuram izdevās notriekt vienu Super Etendard virs Persijas līča no 20 km attālumā.[2]

Saskaņā ar Irānas militārajiem dokumentiem un brigādes ģenerāļa Fazllolaha Javidnia grāmatu Battle in the Sky, izmantojot šo raķeti, 1988. gadā F-14A notrieca MiG-29A.[2]

Atsauces

Ārējās saites