Sivasas vilājets
| Sivasas vilājets Vilâyet-i Sivas (osmaņu turku valoda) | ||||
| ||||
 | ||||
| Centrs: | Sivasa | |||
|---|---|---|---|---|
| Valoda | osmaņu turku | |||
| Reliģija | islāms | |||
| Pārvaldes forma | vilājets | |||
| Vadītājs | vali | |||
| Vēsture | ||||
| - Izveidota | 1864 | |||
| - Likvidēta | 1922 | |||
| Nauda | akče, kurušs, lira, sultani | |||
Sivasas vilājets (osmaņu turku: Vilâyeti-i Sivas) bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība (1864—1922) Anatolijas vidienē un tās centrs bija Sivasa. Vilājets tika iedalīts sekojošos sandžakos (rajonos):
- Sivasas sandžaks (vilājeta centrs) un tā pagasti (kaza): Azizije (Pinarbaši), Kočgiri (Zara), Divrīi, Darende, Gīrīna, Tonusa (Šarkišla), Hafika, Jildizeli un Bīnjanihamida (Bīnjana).[1]
- Amasjas sandžaks un tā pagasti: Amasja, Merzifona, Kēprī, Medžitēzī, Ladika, Havza un Gīmīšhadžikēja.[1]
- Karahisarišarki (Austrumu Karahisara) sandžaks un tā pagasti: Karahisarišarki (Šebinkarahisara), Sušehri, Hamidije Mesudije, Kojulhisara un Aludžra.[1]
- Tokatas sandžaks un tā pagasti: Tokata, Erbaa, Zile un Niksara.[1]
Ekonomika
Sivas vilājets bija viena no nozīmīgākajām provincēm, kur lielos daudzumos tika audzētas graudu kultūras, galvenokārt kvieši, kas tika apsēti 57 tūkstošu tonnu graudu platībā. Ievērojamā daudzumā tika audzēti arī rīsi, prosa, pākšaugi un augļi.
Atsauces
| ||||||||||||||