Slovākijas vēsture

Slovākijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Slovākijas teritorijā.

Nitras un Lielmorāvijas sastāvā

Pamatraksts: Lielmorāvija

No 8. gadsimta beigām līdz 833. gadam Slovākijas teritorijā pastāvēja Nitras kņaziste, kas vēlāk iekļāvās Lielmorāvijas valsts sastāvā. Lielmorāvijas karaļa Svatopluka I laikā (830—894), 880. gadā Nitrā nodibināja katoļu bīskapiju un uzcēla klosteri tuvējā Zobora (Zobor) kalnā. Bīskapijas veidošanā piedalījās Svētais Kirils un Svētais Metodijs — pirmā slāvu alfabēta (glagolicas) radītāji.

Ungārijas sastāvā

Pamatraksts: Ungārijas Karaliste

Apmēram no 906. gada Slovākijas teritorija nonāca ungāru Ārpādu dzimtas valdījumā, vēlāk integrējoties Ungārijas Karalistē un ietilpstot tajā vairāk nekā 1000 gadus. No 1663. līdz 1685. gadam Slovākija ietilpa Osmaņu impērijā ar Nitru kā kā sandžaka centru.

Hābsburgu valdīšanas laiks

Pamatraksts: Hābsburgu impērija

Pēc Austroungārijas izveides Slovākija ietilpa teritorijā ar nosaukumu "Svēta Štefana kroņa zemes", kas no 1867. gada bija suverēna valsts ar savu divkameru parlamentu Budapeštā un premjerministru. 1918. gada 13. novembrī Belgradā Ungārija parakstīja pamiera līgumu ar Antanti. Čehu un slovāku karaspēka vienības ieņēma Slovākiju un Karpatu Rutēniju. 1919. gada martā izveidojās Ungārijas Padomju republika, kas uzsāka nesekmīgu karu ar Čehoslovākiju, lai atgūtu Slovākiju.^[1]

Līdz ar 1920. gadā parakstīto Trianonas līgumu Slovākiju atdalīja no Ungārijas un iekļāva Čehoslovākijā.

Čehoslovākijas Republika

Pamatraksts: Čehoslovākija

Pēc Pirmā pasaules kara Austroungārija beidza pastāvēt un 1918. gadā tika nodibināta Čehoslovākijas Republika. 1938. gada septembrī Vācija, Lielbritānija, Francija un Itālija noslēdza Minhenes vienošanos, kas ļāva Vācijai anektēt Čehoslovākijai piederošo Sudetu apgabalu. Valsts nosaukumā ieviesa domu zīmi un tā tika nosaukta par Čeho-Slovākiju. 1939. gada 14. martā neatkarību pasludināja un no Čeho-Slovākijas atdalījās Slovākijas Republika. Otrā pasaules kara beigās Slovākiju okupēja PSRS karaspēks. Slovākijas Republika tika likvidēta un atkal iekļauta Čehoslovākijas Republikā. Saskaņā ar prezidenta Beneša dekrētiem no 1945. līdz 1946. gadam no Čehoslovākijas tika padzīti 2 700 000 līdz 3 000 000 vāciešu.

Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika

Pēc 1948. gada Čehoslovākijas Komunistiskā partija bija vienīgā atļautā partija valstī, un PSRS stingri kontrolēja valstī notiekošo.

1960. gadu vidū komunistu režīms kļuva aizvien nepopulārāks. Partijas reformatoriem, saprotot, ka nepieciešamas izmaiņas, izdevās par tās vadītāju ievēlēt slovāku komunistu Aleksandru Dubčeku. Viņš veica virkni politisku reformu, lai radītu "sociālismu ar cilvēcīgu seju". Taču PSRS vadība nevarēja pieļaut, ka Aukstā kara laikā kāda no tās satelītvalstīm pāriet rietumu demokrātiju pusē. Kad sarunu ceļā Brežņevam neizdevās pārliecināt Dubčeku pārtraukt reformas, PSRS sāka plānot militāru iebrukumu.

Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā. Apmēram 5000—7000 padomju tankiem sekoja 200—600 tūkstoši Varšavas bloka kareivju. Iebrukuma laikā 72 čehoslovāki tika nogalināti un simtiem ievainoti. Padomju karavīri arestēja Dubčeku un nogādāja Maskavā. Pēc okupācijas apmēram 300 000 čehu un slovāku atstāja valsti un devās trimdā uz rietumiem.

Neatkarības atgūšana un integrācija ES

1989. gada novembrī Čehoslovākijā sākās Samta revolūcija, kura noveda pie Komunistiskās partijas varas monopola likvidēšanas un valdības atkāpšanās. Drīz pēc tam tika izveidota jauna valdība, kura sastāvēja no vairākām politiskajām partijām, un kurā komunistiem bija tikai daži ministru posteņi. 1990. gada jūnijā tika sarīkotas pirmās brīvās vēlēšanas. 1993. gada 1. janvārī Čehoslovākija oficiāli sadalījās divās valstīs — Čehijā un Slovākijā.

1999. gada 12. martā Slovākijas Republika pievienojās NATO un 2004. gada 1. maijā Eiropas Savienībai. 2007. gada 21. decembrī tā pievienojās Šengenas zonai.

Atsauces